Rīgas “Dinamo” ierastās sliedes

Foto: “Dinamo Rīga”

Kontinentālās hokeja līgas komanda Rīgas “Dinamo” nonākusi neparocīgā situācijā – komandas sastāvs tikko kā sapurināts, iesaistot jaunus leģionārus, taču uzreiz sekojuši nepatīkami zaudējumi, kas mērķus par vietu izslēgšanas spēlēs padara teju vai utopiskus. Kā pārsēsties vilcienos, lai neturpināt braukt diemžēl ierasto pēdējo virzienā, bet gan saglabātu intrigu par spēļu rezultātiem arī pēc Jaunā gada?

Kuļibabas darba pirmais mēnesis

Valērijs Kuļibaba pārņēma Rīgas “Dinamo” galvenā trenera pienākumus pēc Sergeja Zubova aiziešanas, par kuru tagad parādās arvien vairāk interesantu runu. Kuļibaba joprojām ir vietas izpildītājs, taču kluba vadības retorikā nekas īpaši neliecina, ka steidzīgi tiktu meklēts pilnvērtīgs Zubova aizvietotājs. Nešaubos, ka Latvijas sporta mediji tam piekrīt – daudz interesantāk ir tad, ja “Dinamo” sava trenera izvēlei atkal velta pusi starpsezonas.

Kuļibaba šajā pozīcijā pavadījis pirmo mēnesi, un viņa vadībā “Dinamo” aizvadījis deviņas spēles. Rezultāti nav fantastiski – gūtas divas uzvaras un sakrāti pieci punkti. Tas varbūt nav arī bezcerīgākais rādītājs Rīgas “Dinamo” vēsturē, taču vairākas spēles bijušas pagalam bezzobainas, un nekur nevar paslēpties no fakta, ka četri mači (jeb gandrīz puse no Kuļibabas vadībā aizvadītajiem) pabeigti bez vārtu guvuma.

Šajās deviņās spēlēs iekrāta vārtu statistika 13:29, turklāt divreiz zaudēts tiešajai konkurentei “Sochi”, turklāt abos mačos sausā (0:1 un 0:3). “Dinamo” rēķinā ir skaista uzvara 4:1 pār Maskavas “Dynamo”, kā arī izmocīts panākums pret “Admiral” ar 3:2, taču skaidrs, ka mēneša laikā no jebkura trenera tiek prasīts garāks panākumu saraksts. Un nevar tomēr salīdzināt šo mēnesi ar Pētera Skudras situāciju iepriekšējā sezonā, kad Covid-19 pamatīgi saplosīja komandas sastāvu un vairāki mači bija jāaizvada ar lieliem robiem sastāvā.

Gagarina kausa izcīņa aizpeld citā virzienā

Rīgas “Dinamo” kopumā 29 spēlēs guvusi desmit uzvaras un sakrājusi 25 punktus, kas Rietumu konferencē augstāk par priekšpēdējo vietu neļauj atrasties. Šobrīd no astotās vietas jeb Gagarina kausa izcīņas zonas Rīgas komanda atpaliek par deviņiem punktiem, kas nav nemaz tik daudz – piecu uzvaru sērija ātri visas problēmas atrisinātu.

Taču kur gan lai šo uzvaru sēriju ņem? Vēl labāks jautājums – kad? Tieši tādēļ arī neveiksmes pret Sočiem ir tik sāpīgas, jo tās bija spēles, kur punkti bija jāņem, lai reizē iegūtu arī grūdienu nākamajiem mačiem. Tagad Rīgas komandu sagaida 23. novembra izbraukuma mačs pret Kazaņas “Ak Bars”, kur liels panākums jau būs izvairīšanās no zaudējuma pamatlaikā.

Dzīve nepaliks īpaši vieglāka arī turpinājumā, kad būs jāaizvada spēles pret “Neftekhimik”, CSKA un “Severstal” – trim komandām, kas atrodas “play-off” zonā. Svarīgs mačs sekos ceturtajā decembrī viesos, kad būs jāspēkojas pret tiešo konkurenti Rietumu konferencē Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, taču līdz tam liela daļa svarīguma jau varētu būt pazudusi.

Bet tieši decembra sākums ir brīdis, kad “Dinamo” lieliska spēļu sērija būs nepieciešama – ar īsu iestarpinājumu, sestajā decembrī tiekoties pret Bobu Hārtliju un “Avangard”, paredzētas piecas spēles pēc kārtas pret tā sauktajām “ņemamajām” pretiniecēm, turklāt četras no tām būs pret Rietumu konferences komandām, kas turnīra tabulā turpat blakus vien ir.

Vai “Dinamo” vēl mēģinās saglābt sezonu?

Līdz ar to decembra vidū kluba vadībai vajadzētu būt visnotaļ skaidrai apziņai par to, kas tagad īsti notiks. Vai nu “Dinamo” būs sakārtojusi savas rindas un spējusi tikt pie vairākām uzvarām, vai arī mačos janvārī, kad spēļu kalendārs jau tā solās būt krietni smagāks, reālistiskas cīņas par izslēgšanas spēlēm vairs nebūs.

Vismaz pagaidām baltais karogs noteikti nav izkārts. Izlašu pārtraukumā tika piesaistīti jauni leģionāri no Kanādas Džordons Sautorns un Mets Lorito, kā arī slovāku pieredzējušais vārtsargs Jūliuss Hudāčeks. Hudāčeka personā tiek cerēts labot būtisku komandas trūkumu, proti, iegūts stabils rezerves vārtsargs. Hudāčekam gan vēl sevi jāapliecina ilgtermiņā, taču iepriekš čeham Mateham Mahovskim vārtos gluži vienkārši negāja un teju katra reize, kad viņš deva atpūtu pamatvārtsargam Jūhanam Matsonam, neradīja pārliecību, ka tagad būs uzvara.

“Dinamo” kopumā šosezon daudz lielāku uzsvaru likusi uz leģionāriem, un Lorito un Sautorna piesaiste arī savā ziņā izskatās pēc laimes lāča meklēšanas, sak, ja nu trāpās no Austrijas vai Zviedrijas līgas izvilkt kaut ko patiešām labu. Taču biežāk tomēr negadās, un Rīgas komandai joprojām ļoti vāji iet ar vārtu gūšanu, it sevišķi tagad Nikolaja Jeļisejeva savainojuma laikā.

Tas, ka Jeļisejeva nespēlēšana tiek izcelta kā īpašs faktors, vēl vasarā varētu likties kā nedaudz nepieklājīgs joks par ceturtās maiņas uzbrucēju. Šobrīd Jeļisejevs, lai arī piedalījies tikai 18 no 29 spēlēm, ir pārliecinoši labākais vārtu guvējs komandā. Viņam desmit precīzi metieni, un tikai Emilam Porjē ir vairāk par pieciem (septiņiem). Jeļisejevam izdevās nogādāt ripu vārtos, un tā dinamiešiem šobrīd ļoti pietrūkst.

Ja kļūs skaidrs, ka izslēgšanas spēles paslīd garām, komanda ar 14 leģionāriem sastāvā līdz sezonas beigām droši vien nepaliks. Kluba vadībai labi apzinās, ka tā būtu izšķērdība. Teorētiski šādās situācijās labs variants ir iespēlēt savus jaunos hokejistus, taču “Dinamo” ar šādu it kā pašsaprotamu rīcību ne vienmēr klājies gludi. Tāpat svarīgi, vai Kuļibaba patiešām saņems iespēju nostrādāt līdz sezonas beigām, vai arī tiks nolīgts jauns treneris ar iespēju laicīgi iemēģināt savu roku un iepazīt klubu.