Gada balva sportā: uz vēl vienu titulu tēmē Briedis un kāpēc tik zemu ir Porziņģis?

Foto: TT

Par spīti tam, ka lielu gada daļu profesionālais sports nemaz nevarēja norisināties pandēmijas dēļ, arī šogad Latvijā tiks piešķirti apbalvojumi gada laureātiem. Pasākums ietērpts jaunās drēbēs, noformējot to kā Trīs Zvaigžņu balvu, taču problēmas principā palikušas vecās – kā gan lai objektīvi nosaka gada labāko sportistu, salīdzinot dažādus sporta veidus, it sevišķi laikā, kad sportistiem no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ bija ļoti dažādas iespējas pierādīt sevi.

Latvijas Gada balva sportā jau vairākus gadus pēc kārtas nevar īsti lepoties ar neapstrīdamu reputāciju, un, lai cik lieliski būtu Martina Dukura panākumi skeletonā, fakts ir tāds, ka iepriekšējo desmit gadu laikā viņš par labāko ticis atzīts sešas reizes. Visskaļāk viņa uzvara izskanēja pirms gada, kad Martins ierakstīja savā rēķinā kārtējās uzvaras pasaules un Eiropas čempionātos, bet Pasaules kausā palika trešajā vietā. Netrūka iebildumu, ka titulu bija pelnījis Čempionu līgas handbolā uzvarētājs Dainis Krištopāns, kurš ieveda Latvijas izlase EČ finālturnīrā, taču te nu arī jāatduras pret primāro problēmu – “bija pelnījis” nav kritērijs, kas visiem izsaka vienu un to pašu.

Tāpēc, izvēloties savas prognozes par gada sportistu un sportisti Latvijā, galvenais apsvērums ir nevis tas, kurš, tavuprāt, ir pelnījis iegūt šo titulu, bet kurš, visticamāk, saņems žūrijas un aktīvāko līdzjutēju/balsotāju atbalstu. Un jā, tās ir divas dažādās lietas, kaut vai atceroties, ka pagājušajā gadā par populārāko sportistu Latvijā tika atzīts Kaspars Stupelis (visu cieņu Kasparam, un augsta līmeņa atzinību viņš ir pelnījis, tāpēc vēl jo vairāk žēl, ka iegūtais tituls ir tik absurds).

Tad nu svarīgi zināt, kas īsti izvirza kandidātus un kas nosaka uzvarētājus. Kandidātus varēja izvirzīt visnotaļ plašs iesaistīto personu loks – 94 Latvijas sporta federācijas, dažādu citu sporta pārvaldības iestādes un 30 sporta žurnālisti, no kuriem pārliecinoši lielākā pārstāvniecība bija Latvijas televīzijai. Principā nevienam, kurš būtu pelnījis uz gada sportista titulu, aizmirstam nevajadzēja palikt, taču pēc kandidātu paziņošanas jau varēja uzdot pirmos jautājumus, proti, pēc kādiem kritērijiem tika sarēķināts, kuri tad tiek pielaisti otrajai kārtai un kuri nē. Gada balvas reglaments, kā parasti, ir paslēpts dziļi organizācijas iekšienē (un atliek tikai cerēt, ka tāds patiešām eksistē), tāpēc tā arī nav skaidrs, kāpēc ir atšķirīgs nominēto personu skaits. Uz gada sportista tituliem ir pieci kandidāti, gada trenera un paralimpiskā sportista tituliem ir četri kandidāti, bet gada izrāviens un gada sporta komanda – tikai trīs kandidāti.

Atsevišķu nomināciju kandidātus neiztirzāsim, tikai, vēlreiz uzsverot, ar ko jārēķinās, pieminēsim, ka starp Gada notikumiem sportā ir atradusies vieta arī Maira Brieža cīņai WBSS finālā. Tā patiešām bija plānota Rīgā, taču beigās notika Minhenē. Ja reiz šajā nominācijā var iekļaut ārzemju sacensības, kurās piedalās latvieši, tad dīvaini, ka izvirzītas nav, piemēram, NBA un NHL izslēgšanas spēles. Tāpēc vēlreiz jāuzsver – galvenais jautājumā par to, kas ir Latvijas gada sporta notikums, ir nevis tas, ka tas notika Vācijā, bet gan tas, ka atradās personas, kas uzskatīja, ka tas ir Latvijas gada sporta notikums.

Pasākuma rīkotāji savu izveidoto sistēmu slavēja kā lielu uzlabojumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo (grūti gan atcerēties, ka iepriekš LOK vadība būtu atzinusi, ka uzlabojumi nepieciešami, tāpēc piedodams, ja kāds tomēr gluži par pilnu šo slavēšana neņems). Sistēma ir tāda, ka uzvarētājus noteiks trīs grupas – līdzjutēju balsojums internetā (50%), 30 aicināti sporta žurnālisti (25%) un deviņi sportisti (25%). Protams, tas ir labāks variants nekā pliks balsojums internetā, kuram īpašas leģitimitātes nebūtu, taču arī tagad jāņem vērā interneta balsojuma īpatnības. Turklāt, kas svarīgi, Gada balvas mājaslapā arī rezultāti ir pieejami visa balsojuma laikā (līdz 29. novembrim). Taču jau atkal – reglaments nav pieejams un tas, kā īsti minētie procenti sadalīsies, nosakot uzvarētāju, (piemēram, vai līdzjutēju balsojumā būs svarīga tikai iegūtā vieta vai arī nozīme būs balsu skaita atšķirībai) ir katra paša minējums.

Ko saka bukmeikeri? Gada sportista balvas sakarā valda uzskats, ka beidzot tā tiks pasniegta Mairim Briedim (koeficients 1.30), un tas patiešām liels pārsteigums, ja Mairis vēlreiz tiks apdalīts. Viņš ir Supersērijas čempions, turklāt uzvarēja lieliskā cīņā, kas ne tuvu nav salīdzināma ar to boksa murgu, kas 2019. gada vasarā ieveda Briedi Supersērijas finālā. Briedis ir neapstrīdēts pasaules čempions krūzeru svara kategorijā, un tas ir panākums, kas mierīgi salīdzināms, piemēram, ar Latvijas hokeja izlases olimpisko zeltu.

Foto: TT

Ja par Mairi kā favorītu nekādu jautājumu nav, tad jautājumi rodas, skatoties uz pārējiem koeficientiem. Daiņa Krištopāna zemās izredzes (20.00) ir saprotamas, liekas tomēr, ka Latvijas handbola milzis šajā nominācijā izvirzīts vēl pagājušā gada nopelna un neiegūtā titula dēļ. Savukārt tikai ar koeficientu 13.00 novērtēts Kristaps Porziņģis, Latvijas neapstrīdami populārākais sportists pasaulē, kurš ir NBA līmeņa zvaigzne un pirmoreiz karjerā spēlēja izslēgšanas spēlēs. Porziņģis līdzjutēju balsojumā ir pārliecinošā pēdējā vietā. Elvis Merzļikins, gada sākumā un vasarā lieliski spēlējošais “Blue Jackets” vārtsargs, kurš tika iekļauts NHL sezonas debitantu izlasē, balsojumā pagaidām ir trešajā vietā, taču arī saņēmis ļoti augsto koeficientu 10.00, un labāk tiek vērtētas par karjeras labāko sezonu aizvadījušā riteņbraucēja Toma Skujiņa izredzes (8.50).

Kā redzams, vīriešu sporta sakarā nemaz nevar teikt, ka 2020. gads bijis tukšs. Galu galā, ja reiz rēķinām no oktobra līdz oktobrim, kad tika iesniegtas nominācijas, šeit mierīgi varēja būt izvirzīta arī Dāvja Bertāna kandidatūra. Taču Bertāns tāpat ir iekļauts Gada balvas sarakstos, pretendējot uz Gada izrāvienu sportā. Šeit viņam jākonkurē ar Merzļikinu, kurš no Šveices līgas pārcēlās uz NHL – var vērtēt, vai augstāk pacēlās Bertāns vai Merzļikins, taču skaidrs, ka Elvis gadu sāka no zemāka sliekšņa un attiecīgi izrāviens tālāks. Merzļikina uzvaras koeficients ir 1.40, kamēr Bertānam – 3.75.

Cita situācija dāmu konkurencē, kur izvēle solās grūtāka, un ne jau tāpēc, ka no medaļu un titulu smaguma galds liecas. Par favorīti tiek uzskatīta jaunā slēpotāja Patrīcija Eiduka, kura ieguva ceturto vietu PČ juniorēm un kuras uzvaras koeficients ir 1.80. Eiduka pasaules mērogā gan no elites vēl ir visnotaļ patālu, taču arī viņas nosacīti sīvākā konkurente Baiba Bendika, biatlona elites priekškambarī savu vārtu nostiprinājusi sportiste, pie lieliem tituliem netika. PČ devītā un 12. vieta ir augstvērtīgi panākumi, bet cik ļoti tie iespiežas atmiņā? Nominētas ir arī Latvijas tenisa līderes Sevastova un Ostapenko (koeficienti 9.00 un 8.00), taču abām tomēr šis gads nebija pats spilgtākais un skaļas uzvaras nemaz nav tik viegli nosaucamas. Sevastova federāciju kausā pieveica Serēnu Viljamsu, taču Latvijas izlase šajā mačā pret ASV tik un tā zaudēja. “Skaisto zaudējumu” atalgošana Latvijas sportā gan nebūtu nekas unikāls.

ATSLĒGAS VĀRDI

SHARE