Pagaidām Šlesera iespējas iekļūt Saeimā vērtējamas piesardzīgi

Pēc 7 gadu prombūtnes uz Latvijas politiskās skatuves atkal sevi pieteicis Ainārs Šlesers. Par buldozeru dēvētais politikas veterāns sestdien, 14. augustā, dibināja jaunu partiju – “Latvija pirmajā vietā”. Dibināšanas pasākums nedēļas nogalē izpelnījies mediju ievērību, un jaunās partijas sastāvs plaši apspriests arī sociālajos tīklos. Vienlaikus daudzi vaicā – cik īsti lielas izredzes pieredzējušajam politiķim un uzņēmējam atkal nonākt Saeimas deputāta krēslā? “Betsafe” nevarētu sevi saukt par likmju ekspertiem, ja jau tagad neizteiktu savas prognozes par šo jautājumu. Iespēju, ka nākamgad rudenī gaidāmajās vēlēšanās Ainārs Šlesers tiks iebalsots Saeimā, bukmeikeri vērtē ar koeficientu 2.00 jeb 50% varbūtību.



Plašāk komentē “Betsafe” likmju eksperts Valters Rozmanis: “piesardzīgi vērtējam notikumu attīstības iespējas, jo vēl ir ļoti daudz nezināmu faktoru. Līdz vēlēšanām ir vairāk nekā gads, nav zināms partijas saraksts tieši uz vēlēšanām, kā arī tas vai, vai notiks apvienošanās ar vēl kādu citu partiju. Šleseram un partijai “Latvija pirmajā vietā” par labu nāk fakts, ka iepriekšējās vēlēšanās ļoti iespaidīgs skaits vēlētāju – nepilni 30% – balsoja par jaunajām partijām “KPV.LV” un “JKP”. Tas ir arī šīs partijas elektorāts. Turklāt Šlesers nav viens, bet nāk ar sabiedrībā un politikā labi pazīstamiem cilvēkiem. Pozitīvs aspekts ir arī “influenceru” izmantošana. No otras puses – neapmierināto cilvēku balsis nāksies sadalīt starp vairākām partijām, un to skaits šobrīd pat īsti nav zināms. Arī Covid-19 pandēmija varētu ienest izmaiņas vēlēšanu procesā un aktivitātē.”

Savukārt sabiedrisko norišu vērotāji pagaidām vēl ir piesardzīgi un nesteidz izteikt konkrētas prognozes. Politologs Filips Rajevskis portālam “jauns.lv” klāstīja, ka “Šlesers ir sajutis, ka ir zināmas iespējas, ir brīva niša esošajā partiju tirgū.” Savukārt pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir optimistiskāks, vērtējot, ka “potenciāls jaunizveidotām partijām iegūt labus vēlēšanu rezultātus, kā jau tas pēdējās desmitgadēs bijis vērojams, ir ļoti, ļoti augsts”.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” dibināšanas pasākumā pirmo reizi bija iespēja redzēt visu partijas sastāvu, kurā netrūka pārsteigumu. Partijas ģenerālsekretārs būs ilggadējais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars. Tāpat partijā varam atrast bijušo ceļu policijas priekšnieku Edmundu Zivtiņu un bijušo KNAB vadītāja vietnieci Ilzi Jurču, kā arī vienu no kādreizējās partijas “KPV.LV” vadošajiem biedriem – Lindu Liepiņu. Bijušais svarcēlājs un Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs pieteikts kā “jaunatnes un sporta lietu” ministrs.

Jau iepriekš bija zināms, ka jaunajā partijā būs arī tikko no Alda Gobzema partijas “pārbēgusī” Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņa kļuvusi par jaunās partijas priekšsēdētāju un pieteikta kā “Latvija pirmajā vietā” prezidenta amata kandidāte. Savukārt finanšu ministra amatu gatavs uzņemties bijušais premjers Vilis Krištopans. Starp partijas biedriem var atrast arī senus A. Šlesera līdzgaitniekus, piemēram, mācītāju Ēriku Jēkabsonu.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” biedru rindās atrodamas par sociālo mediju “influencerēm” dēvētās Elīna Didrihsone un Maija Armaņeva. Iespējams, šādā veidā partija, kas solās aizstāvēt tradicionālās un kristīgās vērtības, cer iegūt lielāku popularitāti jaunāku vēlētāju vidū.

Partijas līderis A. Šlesers startēs kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala, jo, kā pats uzsvēra, “neraujas pie varas”. Tiesa gan, politisko partiju veidošanā viņu noteikti nevar dēvēt par iesācēju.

Šī kopumā ir jau 8 partija vai partiju apvienība, ko dibina vai kuras līderis ir pazīstamais uzņēmējs un politiķis. 1998. gadā, 28 gadu vecumā, viņš kopā ar Raimondu Paulu nodibināja “Jauno partiju”. Pēc tam sekoja “Jaunā kristīgā partija”, tad “Latvijas Pirmā partija”, kas 2002. gadā Saeimā ieguva 10 mandātus un atradās valdošajā koalīcijā, bet pēc tam apvienojās ar “Latvijas Ceļu”. Vēlāk šai apvienība klāt nāca arī “Tautas partija”, un veidojums ieguva nosaukumu “Par labu Latviju”. Pēdējie divi mēģinājumi iekļūt Saeimā attiecīgi ar “Šlesera Reformu partiju” 2011. gadā un partiju “Vienoti Latvijai” 2014. gadā cieta neveiksmi.

A. Šlesera politiķa karjera bijusi Latvijas mērogiem gara, kā arī amatiem un skandāliem bagāta. Viņš ieņēmis gan ekonomikas ministra, gan satiksmes ministra, gan Rīgas vicemēra amatus. Līdz ar diviem citiem bijušajiem politikas smagsvariem un miljonāriem – Aivaru Lembergu un Andri Šķēli – daļā sabiedrības bieži dēvēts par oligarhu. Starp plašāko rezonansi izraisījušajiem skandāliem jāmin tā dēvētā “Jūrmalgeita”, “Rīdzenes sarunas”, kā arī šofera dēla iecelšana AS “Pasažieru vilciens” valdē.

Zīmīgi, ka A. Šlesers par atgriešanos politikā un piedalīšanos Saeimas vēlēšanās paziņoja šī gada 25. martā pēc Ģenerālprokuratūras apmeklējuma. Tieši šajā dienā viņam uzrādītas apsūdzības jaunajā digitālās televīzijas lietā.