Latviešu komandu NHL “play-off” cerības

Foto: TT

Marts iezīmē ne tikai pavasara sākšanos, bet arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) regulārās sezonas pēdējo spēļu nogriezni, kurā jāiespringst, lai nodrošinātu vietu izslēgšanas spēlēs. Atskatīsimies, cik tuvu vai tālu ir latviešu spēlētāju pārstāvētās komandas no šī mērķa sasniegšanas.



Bufalo “Sabres”

Lai arī līdz sezonas beigām atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis, tomēr jau tagad ir diezgan skaidrs, ka latviešu uzbrucēja Zemga Girgensona pārstāvētās komandas Bufalo “Sabres” iekļūšana izslēgšanas spēlēs ir ļoti neticama. Kopš 2011.gada sezonas Bufalo klubs, kā arī kapteiņa asistents Girgensons tā arī savā karjerā nav izbaudījis izslēgšanas spēļu atmosfēru, un izskatās, ka šis uzdevums būs jāatliek uz nākošo sezonu. Lai arī sezonas sākums latvietim bija pārsteidzoši rezultatīvs (8 oktobra spēlēs gūti 3 vārti un atdotas 3 piespēles) un arī komanda sezonu iesāka ar piecām uzvarām septiņās spēlēs, tomēr atlikusī sezona nesusi zaudējumu sērijas, bet centra uzbrucējs iedzīvojās ķermeņa lejasdaļas savainojumā, kas lika viņam izlaist gandrīz pusi komandas spēļu.

Savainojumi šo komandu ir pavadījuši visu sezonu – janvārī lazaretē vienu brīdi pat pabija vairāk kā 10 hokejisti, bet komandas vārtsargam Malkolmam Subenam un uzbrucējam Dreikam Cegulam operāciju dēļ nācās sezonu noslēgt priekšlaicīgi. Šobrīd pēc 64 spēlēm Buffalo “Sabres” ar 23 uzvarām atrodas 12. vietā Austrumu konferencē un no izslēgšanas spēlēm atpaliek par 26 punktiem, bet latviešu uzbrucējs sezonas 46 mačos ir iekrājis 13 (8+5) rezultativitātes punktus.


Pitsburgas “Penguins”

Foto: TT

Vienīgais latvietis, kuram NHL nebūs jāuztraucas par tikšanu izslēgšanas spēlēs, ir Teodors Bļugers, kura pingvīni ar tās kapteini Sidniju Krosbiju priekšgalā jau vairākus gadus ir vieni no līgas līderiem, un klubs pēdējo reizi bez izslēgšanas spēlēm palika tālajā 2006. gada sezonā. Šobrīd komanda ir ērti iekārtojusies Austrumu konferences labāko trijniekā, un, lai arī Bļugers komandas rezultatīvāko hokejistu sarakstā ir 13. vietā ar 18 (8+10) punktiem, viņš ne reizi vien ir darbojies komandas mazākumos, kā arī veiksmīgi pieslēdzies komandas uzbrukumos, tādējādi demonstrējot savu kvalitāti abos laukuma galos.

Diemžēl, veiksmīgāku sezonu liedza aizvadīt žokļa lūzums, kurā spēlētājs iedzīvojās janvāra beigās pēc neveiksmīgas epizodes pie laukuma aizsargstikla savienojuma, kurā centra uzbrucēju iegrūda Vinipegas “Jets” aizsargs Brendens Dilons. Nepilnus divus mēnešus vēlāk mūsu uzbrucējs ir atpakaļ ierindā un spēlēs piedalās ar speciālu aizsargmasku, kas pasargā no atkārtota žokļa savainojuma. Pitsburga savos vārtos ielaiž vidēji 2,55 ripas mačā, kas ir līgas trešais labākais rādītājs, bet līdz līgas labākajam uzbrukumam vēl ir kur pielikt (komanda gūst vidēji 3,23 vārtus spēlē, kas to ierindo 12.vietā līgā). 


Sanhosē “Sharks”

Līdzīgā situācijā kā Bufalo atrodas arī latviešu uzbrucēja Rūdolfa Balcera pārstāvētā Sanhosē “Sharks”, kura cīnās Rietumu konferencē, un, lai arī ir izcīnījusi par piecām uzvarām vairāk, tomēŗ turnīra tabulā tā ir vien 13.vietā. Arī sezonas uzvaru/zaudējumu grafiks haizivīm izskatās līdzīgs, jo iesāktā sezona ar četrām uzvarām pēc kārtas tālāk noveda pie amerikāņu kalniņiem, kuros reālas play-off cerības izkūpēja gaisā jaunā gada ievadā, kad tika piedzīvota septiņu zaudējumu sērija (tostarp vairāki zaudējumi papildlaikā).

Komanda sevi ir lieliski parādījusi, kad ir jāspēlē mazākumā (85% no “Sharks” mazākuma laika pretinieki nav guvuši vārtus – 3.vieta līgā), taču pārējā laikā aizsardzība klibo, un savos vārtos ik spēli nākas ielaist vidēji 3,10 ripas. Individuāli varam priecāties, ka tieši Balcers bieži vien ir bijis viens no gūto vārtu kaldinātājiem par spīti tam, ka arī viņam savainojuma dēļ nācās izlaist sešas nedēļas, bet tāpat viņš jau šobrīd aizvada savu rezultatīvāko sezonu, 40 spēlēs gūstot 8 vārtus un atdodot 10 rezultatīvas piespēles. Lai arī komandai vēl ir teorētiskas iespējas ielēkt Rietumu konferences astotniekā, tomēr nebūsim pārsteigti, ja arī Rūdolfs play-off spēles skatīsies no mājām.


Kolumbusas “Blue Jackets”

Foto: TT

Vispamanāmākais latvietis NHL noteikti ir Latvijas izlases pamatvārtsargs Elvis Merzļikins, kurš šosezon Kolumbusas komandā ir iejuties vēl vairāk (42 spēlēs – 22 uzvaras, 90,3% atvairīto metienu) un ar savu labo sniegumu (vairākkārt apbalvots ar spēles labākā spēlētāja balvu) ir paspēris soli priekšā savam somu kolēģim Jonasam Korpisalo, kuram savainojumi arī ir patraucējuši rādīt labāku sniegumu. Kolumbusai gan ceļš pretī izslēgšanas spēlēm ir bijis grūts un vēl būs grūts, jo komandu no astotās vietas šķir 13 punkti un atlikušajās 17 spēlēs, lai pakāptos augstāk turnīra tabulā, būs jānostrādā daudz labāk aizsardzībā, jo ielaistās 3,7 ripas vidēji spēlē ir nepiedodams rādītājs potenciālajai play-off komandai.

Lai arī uzbrukumā ir pievienots somu supertalants Patriks Laine (45 spēlēs – 25+23) un savu labāko sezonu aizvada dāņu uzbrucējs Olivers Bjorkstands (62 spēlēs – 22+26), tomēr kopumā uzbrukumā komandai pietrūkst veiksmes vairākuma izspēlēs (realizēti vien 18,5% vairākumi), tāpat kopējais gūto vārtu skaits varētu būt augstāks (vid. spēlē 3,23 gūti vārti). Pats Merzļikins šobrīd atgūstas no neliela muguras savainojuma un ir gaidāms atpakaļ vārtos kuru katru spēli.