Latvieši sākuši NHL: Merzļikins izcili, uzbrucēji savā līmenī

Foto: TT

Latvijas hokejs šobrīd var lepoties ar četriem stabiliem hokejistiem Nacionālajā hokeja līgā, kuri tagad aizvadījuši pirmās nedēļas jaunajā sezonā. Ielūkojoties, kas izdevies un kas nē, reizē var piedomāt pie tā, ko sagaidīt turpinājumā, piemēram, vai Elvja Merzļikina izvirzītais mērķis iegūt gada vārtsarga balvu patiešām ir tik tāls?



Elvis Merzļikins – izcila statistika un pamatvārtsarga vieta

Elvim Merzļikinam bija ļoti smaga vasara, ko nevar novēlēt nevienai personai. Tuva drauga un komandas biedra Matīsa Kivlenieka zaudējums ir vārdos neaprakstāms, un tikai katrs pats personīgi var iztēloties, kā pēc tāda notikuma var ķerties atkal pie hokeja un spēlēt komandā, kurā tu iepriekš biji gaidījis savu draugu, no kura tagad palikušas tikai atmiņas un piemiņas zīmes arēnā.

Taču Merzļikins jau vasaras izskaņā publiski apgalvoja, ka, lai arī sēro par Kivlenieku, ir apņēmības pilns spēlēt par abiem un pie reizes piepildīt arī Kivlenieka sapņus, izcīnot Vezinas balvu, kas pienākas gada labākajam vārtsargam NHL. Ja kādam varbūt likās, ka tie skaisti vārdi vien, tad Merzļikins oktobrī licis galdā arī darbus – četras spēles, četras uzvaras, vidēji mačā ielaisti 1.48 vārti un atvairīti 95.2% metienu.

Tie patiešām ir Vezinas balvas cienīgi skaitļi. No tiem vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz trīs spēles, Merzļikins ir otrajā vietā NHL vidēji ielaisto vārtu ziņā un arī otraā vietā atvairīto metienu procenta ziņā. Lieta gan tāda, ka šādus skaitļus noturēt sezonas mērogā būs teju neiespējami, it īpaši jau Kolumbusas komandas sastāvā. “Blue Jackets” šosezon vajadzētu atrasties turnīra tabulas apakšā un attiecīgi arī ielaisto vārtu skaitam vajadzētu palielināties. “Betsafe” totalizatora hokeja prognozes liecina, ka Kolumbusai jāpaliek astotajā vietā savā divīzijā, turklāt pārliecinoši.

Šīs prognozes gan labāk neteikt Merzļikinam. Vai, pareizāk sakot, tieši vajadzētu viņam pateikt, jo Elvis pazīstams ar to, ka kritiku un sliktas prognozes labprāt uzklausa, pat pats meklē, lai ar sportisko niknumu un spītību pierādītu pretējo. Un pagaidām viņam tas izdodas lieliski, turklāt lielu psiholoģisko atbalstu noteikti sniedza arī “Blue Jackets” lēmums ar viņu noslēgt ilgtermiņa līgumu, darot skaidri zināmu – Elvi, tu esi mūsu vārtsargs un iesim uz priekšu kopā ar tevi! Taču kluba vadība ir ar kājām pie zemes un saprot, ka īstās uzvaras jāplāno pāris gadu nākotnē, šobrīd komanda tiek pamazām pārbūvēta, attiecīgi arī šosezon ar prognozēm par “Blue Jackets” regulārām uzvarām nevajadzētu aizrauties, jo uzņemtais temps kaut kad apsīksies.


Zemgus Girgensons – spēcīga atgriešanās pēc traumas

Foto: TT

Ar tik labu noskaņojumu tika vērotas Girgensona pārbaudes spēles pirms iepriekšējās sezonas, tādēļ sarūgtinājums, kad viņš guva smagu traumu un bija spiests izlaist visu sezonu, bija vēl lielāks. It sevišķi tāpēc, ka “Sabres” šogad pamanījusies pilnībā sabojāt attiecības ar komandas zvaigzni Džeku Aikelu, strīdoties, kā īsti ārstēt viņa traumu, un komandas sastāvs uz papīra attiecīgi kļuvis krietni vājāks, kas nepavisam nav labi, ņemot vērā, ka arī iepriekš neviens “Sabres” par īpaši spēcīgu neuzskatīja.

Bukmeikeru prognozēs “Sabres” izredzes savā divīzijā tiek vērtētas vēl sliktāk nekā Kolumbusas, un arī no Bufalo objektīvi tiek sagaidīta pēdējā vieta divīzijā. Nu, un līdzīgi kā Kolumbusa, arī Bufalo sākusi sezonu negaidīti lieliski un sešās spēlēs pamatlaikā zaudējusi tikai vienreiz, iekrājot deviņus punktus un vārtu statistiku 19:11.

Girgensons spēlē ar komandas kapteiņa asistenta apsēju, saņemot godam nopelnītu novērtējumu, un to viņš atspēko arī laukumā, kur sešos mačos guvis piecus punktus (2+3). Tā, starp citu, ir vairāk nekā ceturtā daļa no viņa iepriekšējā sezonā paveiktā, kad viņš nospēlēja 69 mačus. Girgensons tiek pie nozīmīga spēles laika, turklāt cīnās gan vairākumā, gan mazākumā, un viņa vērtību komandas spēlē nav nemaz tik viegli novērtēt, jo nekur nav pazudis arī Zemgus paveiktais melnais darbs aizsardzībā. Pavisam drīz Zemgus sasniegs 500 NHL spēļu robežu, taču komandai uzvaras tuvākajā laikā varētu vairs nekrāties tik raiti, jo četras no piecām nākamajām spēlēm paredzētas izbraukumā.



Teodors Bļugers – komandai jāiztur laiks bez līderiem

Foto: TT

Teodors Bļugers “Penguins” sastāvā ir kļuvis par pārbaudītu vērtību. Pirmssezonas intervijās un apskatnieku rakstos viņš parasti pieminēts netika, jo nekā īsti jau nebija, ko pieminēt – visiem bija skaidrs, ka Bļugers būs 3./4. maiņas vilcējs ar sen parādītām kvalitātēm. Taču pēc nospēlētām pāris nedēļām Bļugera vārds tiek izcelts krietni vairāk, par ko liecina arī Pitsburgas komandas rezultāti.

Bļugers sešās spēlēs guvis divus vārtus un ticis pie nozīmīga spēles laika, palīdzot “Penguins” sakrāt astoņus punktus un atrasties turpat divīzijas virsotnes tuvumā. Pitsburgai tas ir visnotaļ svarīgi, jo pirmās nedēļas aizvadītas bez Sidnija Krosbija un Jevgeņija Malkina sastāvā. Krosbijs tagad atgriezies treniņos un drīzumā varētu arī sākt spēlēt, taču, ja vēl ierēķinām veterāna Džefa Kārtera pozitīvo Covid-19 testu, Pitsburgai ar centra uzbrucējiem bija pavisam plāni, un Bļugers šeit palīdzēja komandai turēties virs ūdens. Pat vēl vairāk – Pitsburga sešās spēlēs guvusi 24 vārtus jeb vidēji četrus mačā, kas ir starp labākajiem rādītājiem visā līgā.

Krosbija atgriešanās, protams, mainīs “Penguins” spēli. Viņš ir uzbrucējs, kurš padara komandu par titula pretendenti katrā sezonā, un skaidrs, ka arī viņa spēles laiks būs liels. Tas nenozīmē, ka Bļugers tagad pārcelsies uz rezervistiem, taču uzdevumi viņam kļūs nedaudz citi. Pie pašām galvenajām Stenlija kausa favorītēm “Penguins” gan netiek pieskaitīta, bukmeikeri NHL prognozēs tās iespējas iegūt titulu novērtē ar koeficientu 26.00, kas ir tikai 14. labākais līgā, bet sezonas ievadā parādītais sniegums bez līderiem ierindā mudina uz optimismu.


Rūdolfs Balcers – gaidām izrāvienu

Foto: TT

Rūdolfs Balcers šovasar noslēdza jaunu līgumu ar “Sharks” un arī varēja jauno sezonu sagaidīt ar optimismu un stabilitāti. Komanda uz neko milzīgu netēmē, tiek pieskaitīta Rietumu konferences pastarītēm, tad nu ir nosacīta rīcības brīvība un nav lieka spiediena. Taču “Sharks” sezonu sāka ar četrām uzvarām pēc kārtas. Arī Sanhosē sakarā jārēķinās, ka tā nebūs norma šosezon, tam vienkārši nav īsta pamata, un krietnie koeficienti uz “Sharks” panākumiem diez vai būs regulāri izdevīgi.

Balcers pats sezonas pirmajā spēlē guva komandas uzvaras vārtus, turpinot iepriekšējā sezonā iesākto, kad apliecināja savas spējas spēlēt NHL kluba pirmajās divās maiņās, proti, pašam taisīt rezultātu. Viņš 41 mačā savāca 17 punktus, kas ir visnotaļ pieklājīgs rādītājs, un tagad vēl bija gaidāms uzlabojums.

Taču pēc sezonas pirmās spēles ar gūtajiem vārtiem vairs nav īsti sekmējies, un Rūdolfs joprojām guvis tikai vienu punktu. Viņš rezultatīvi piedalījies vienos no 20 “Sharks” gūtajiem vārtiem, un arī viņa pozīcija vadošajās maiņās vairs nav tik stabila. To, protams, var ātri labot – jāatgūst rezultativitāte, ko no viņa sagaida.