Eiropas čempionāts noslēdzies: 10 secinājumi par lielisko finālturnīru

Foto: TT

Itālijas izlase finālspēlē Vemblija stadionā neļāva Anglijas izlasei svinēt čempiones titulu, tā vietā ļoti aizraujošā un augstas kvalitātes futbola pilnā mačā pārspēja Angliju pēcspēles sitienu sērijā. Kamēr Itālija vēl svin un Anglijā kasa galvas, nekautrējoties rādīt ar pirkstiem it kā “vainīgo” virzienā, ātri aizmirstot, ka šis tik un tā ir Anglijas visu laiku labākais panākums EČ vēsturē, vērts atskatīties uz finālturnīru kopumā. Kādus secinājumus varam veikt un kādas lietas paliek dienas kārtībā?



Finālturnīros mirdz mazas zvaigznes

EČ Zelta buci ieguva superzvaigzne Krištianu Ronaldu, kamēr par labāko spēlētāju tika nosaukts Itālijas vārtsargs Džanluidži Donnarumma, spēlētājs, kuram šovasar būs liela mēroga pāreja uz PSG. Taču superzvaigznes jau atkal finālturnīrā nespēlēja izšķirošās lomas, un jau atkal lielā finālturnīra formāts izrādījās pateicīgs, lai mēs daudz runātu par citiem futbolistiem. Čehijas uzbrucējs Patriks Šiks guva piecus vārtus, ieskaitot izcilu sitienu gandrīz no centra, Zviedrijai četrus vārtus guva Emils Fošberjs, Šveices rindās mirdzēja Hariss Seferovičs un Džerdans Šačiri, Dānijai vismaz divus vārtus guva četri spēlētāji ar jauno Kasperu Dolbergu priekšgalā. Viņi visi ir augsta līmeņa futbolisti, par kuriem nevar teikt, sak, no kurienes viņi izlīduši? Taču tieši šādā īsā turnīrā, kurā katra spēle ir nozīmīga, ar atmiņā paliekošu sniegumu izdodas izcelties šādiem it kā tikai “augsta līmeņa” spēlētājiem. Tāpat arī Itālijas izlasē – nu neviens nesauca Immobili, Kjesu, Lokatelli un Insinji par Eiropas superzvaigznēm, taču viņi kopā četratā iesita astoņus vārtus un kļuva par Eiropas čempioniem.


Titulus iegūst ar nerviem un… veiksmi?

Portugāles izlase 2016. gadā ceļā uz titulu piedalījās četrās izslēgšanas spēlēs un tikai vienā no tām uzvarēja pamatlaikā. Pārējās trīs, ieskaitot finālu, tika spēlēts papildlaiks. Itālija, lai arī rādīja pavisam citādu sniegumu nekā iepriekš Portugāle, šoreiz piedzīvoja to pašu. Astotdaļfinālā tikai papildlaikā pieveikta Austrija, ceturtdaļfinālā ar 2:1 pārspēta Beļģija, pusfinālā pendelēs pieveikta Spānija, bet finālā arī tikai pendelēs pārspēta Anglija. Tas nav arguments, ka Itālija pie titula tika nepelnīti, tas ir arguments, ka spēcīgi nervi kutelīgos brīžos un netrīcošas rokas (kājas) brīdī, kad likme ir EČ tituls, ir obligāts priekšnoteikums, lai tiektos uz zeltu.


Trīs aizsargu līnija kļūst arvien populārāka

Itālija čempionu titulu izcīnīja ar taktisko shēmu 4-3-3, taču A Sērijā arvien populārāks paliek izkārtojums ar trim aizsargiem, tāpat tam arvien vairāk piekritēju uzradās pēc Tomasa Tuhela ierašanās “Chelsea” rindās, kad viņš ar lieliem panākumiem izmantoja trīs aizsargu līniju. Kailā statistika saka šādi: iepriekšējā sezonā Eiropas Top5 līgās trīs aizsargu līnija tika izmantota 24% spēļu, bet šosezon 28% spēļu. 2016. gada finālturnīrā trīs aizsargu līnija bija 13% spēļu, kamēr šogad jau 40% spēļu tika sāktas ar šādu izvietojumu. Ir argumenti par un pret, taču tendence ir acīmredzama.


Tiešie brīvsitieni – atšifrēti?

EČ finālturnīrā ar tiešo brīvsitienu tika gūti tieši vārti. To paveica dānis Mikels Damsgārds pusfinālā pret Angliju, krietni paceļot savas akcijas. Taču ko tas nozīmē futbola tendencēs? Tiešie brīvsitieni no 18-25 metriem taču visu laiku bijuši uztverti kā bīstamas standartsituācijas, bet praksē tagad ar tiem gūti tikai vieni vārti 51 spēlē. Var runāt arī par sagadīšanos, galu galā, vidējā statistika sezonas mērogā ir krietni augstāka, taču EČ taču it kā spēlē vislielākie meistari. Bet trāpīt vārtos izdevās tikai Damsgārdam.


Atalanta lielais iespaids uz finālturnīru

Aicinājums ātri nosaukt “Atalanta” komandas lielāko zvaigzni šajā EČ! Ja tas neizdodas, tas ir piedodams pat ļoti rūpīgiem futbola līdzjutējiem, taču šīs Itālijas komandas iespaids uz finālturnīra notikumiem patiešām ir jānovērtē. “Atalanta” jau vairākas sezonas rāda aizraujošu un skatāmu futbolu, kurā sagatavoti spēlētāji, kuri it kā nelepojas ar skaļiem vārdiem, taču šajā EČ paveica savu darbu. Aizsargi Mēle (Dānija), Gosens (Vācija) un Tolojs (Itālija), pussargi Malinovskis (Ukraina), Pesina (Itālija), Pašaličs (Horvātija), Froilers (Šveice) un de Rūns (Nīderlande) un uzbrucējs Mirančuks (Krievija) – neviens no viņiem pirms turnīra netika likts pie EČ simboliskās izlases kandidātiem. Taču kopumā šie astoņi “Atalanta” spēlētāji guva septiņus vārtus, veica piecas rezultatīvas piespēles un izveidoja 37 vārtu gūšanas iespējas savām komandām.



Daudzie sitieni savos vārtos

Krištianu Ronaldu guva piecus vārtus, kamēr noslēpumainais vīrs “Own Goal” izcēlās ar 11 sitieniem vārtos, radot neskaitāmus jokus par “Own Goal” transfēru uz PSG vai Madrides “Real”.  Joki un joki, bet 11 reizes bumba vārtos tika nogādāta ar sitienu savos vārtos. Tas nozīmē, ka tādi vārdi bija katrā piektajā finālturnīra spēlē. Arī varam runāt par sagadīšanos, taču arī par tendencēm, ka arvien vairāk bumba tiek spēlēta vārtu tuvumā, spēlētāju drūzmā un asā cīņā, kur dažreiz neizbēgami tiek pieredzēti arī aizsargiem īpaši sāpīgi brīži.


Spānijas dominance laukuma vidū

Spānijas izlase čempionātu sāka ar diviem neizšķirtiem, taču futbola analītiķi jau tobrīd runāja, ka Spānija ir ļoti draudīgs spēks. Tam sekoja desmit vārti divās spēlēs, un tikai Itālija pendelēs prata apturēt spāņu izrāvienu un izslēgt to pusfinālā. Turklāt arī Itālija nespēja neko likt pretim Spānijas dominēšanai laukuma vidū – Spānija spēlē pret Itāliju bumbu kontrolēja 65% spēles laika, kamēr finālturnīrā kopumā izcēlās ar 66% bumbas kontroli. Spānijas vidējais uzbrukums bija 32 sekundes ilgs (pārliecinoša 1. vieta turnīrā), katrā uzbrukumā bija 8.2 precīzas piespēles un 54% uzbrukumi noslēdzās pie pretinieku soda laukuma. Kamēr spāņi uzbruka, pretinieki bija spiesti skraidīt apkārt un cīnīties aizsardzībā. Spānija neieguva titulu un neiekļuva finālā, bet PK 2022 sakarā konkurenti jau tagad var baidīties.


Favorītu izgāšanās? Tādu īsti nemaz nebija

EČ finālturnīra formāts nozīmē, ka kādai favorītei netikt uz finālturnīru ir pat visai grūti, tāpat kā ļoti mazticama palikusi izkrišana grupu turnīrā. No grupas izkļūst arī četras trešo vietu ieguvējas, kas šoreiz bija aktuāli F grupas sakarā, un tur Ungārija patiešām bija tuvu, lai izslēgtu Vāciju vai Portugāli, taču ar “tuvu” nepietika.

Čempionāta laikā tika piesauktas runas par favorītu izgāšanos, taču kuri tad īsti izgāzās? Pasaules čempione Francija pendelēs apstājās astotdaļfinālā pret spēcīgo Šveici, Portugāle netika pāri Beļģijas barjerai, beļģi ceturtdaļfinālā zaudēja Itālijai, kamēr Vācija astotdaļfinālā piekāpās Anglijai. Jā, Francijas zaudējums atzīmējams kā pārsteigums, taču ne sensācija – saukt to par kaut kādu brīnumu nozīmētu noniecināt Šveici. Principā viss šeit ir loģiski – ja ir astoņas favorītes, bet kopā 24 izlases, tad visām favorītēm īsti pat ceturtdaļfinālā vietas nepietiek, un ir loģiski, ka pusfināla nesasniegšana drīzāk ir normāla nekā neveiksme. Tas, ka Beļģija, Francijā un Vācijā tagad ir jautājumi un mieles, gan arī saprotams.


Futbola skatītāji ir cilvēki, attiecīgi daļa no viņiem ir mērgļi

Diemžēl neiztika arī bez atgādinājumiem par to, ka futbols nav tikai futbols. Pretinieku himnu izsvilpšana vēl bija mazākais, ar ko izcēlās daži skatītāji ģeogrāfiski plašajā Eiropas čempionātā. Anglija saņēma sodu par savu līdzjutēju centieniem apžilbināt Dānijas vārtsargu pēcspēles sitienu sērijā, Ungārija saņēma sodu par fanu saukļiem, britu līdzjutēji pirms finālspēles ielauzās stadionā, bet pēc zaudējuma Itālijai rasistisku apvainojumu jūra vēlās pāris Anglijas melnādainajiem spēlētājiem. To, ka Anglija iepriekš nemaz ne reizi nebija tikusi līdz EČ finālam, šie līdzjutēji jau bija aizmirsuši, tiesa, būsim godīgi – ja viņiem būtu spēja loģiski domāt, tad šādas diskusijas nemaz nebūtu. EČ tika rādīts lielisks futbols un risinātas vairākas intrigas, bet žēl, ka tās turpinājās arī pēc spēļu beigām.


Itālijas tituls nāca ar asu spēli aizsardzībā

Itālijas izlase bija līdere vairākos statistikas rādītājos, ieskaitot veiktos sitienus pa vārtiem, kas ir labs apliecinājums Itālijas mērķtiecīgajai un neatlaidīgajai tieksmei uz vārtiem. Taču var argumentēt, ka EČ tituls tika izcīnīts laukuma pretējā galā – Itālija bija labākā izlase turnīrā pārtverto bumbu ziņā, kā arī, un šis varētu būt ļoti svarīgi, noteikumu pārkāpumu ziņā. Itālija finālturnīrā 93 reizes pārkāpa noteikumus, kamēr nevienai citai nebija virs 75 pārkāpumiem. Tā teikt, titulus mīkstie neizcīna. Itālijai bija ļoti pieredzējusi aizsardzība ar Kjelīni un Bonuči priekšgalā, un simboliska bija epizode finālspēles papildlaikā, kad angļi sāka bīstamu pretuzbrukumu, un Kjelīni bez ceremonijām aiz krekla nogāza pretinieku. Jā, viņš saņēma brīdinājumu, taču savu uzdevumu paveica.