Kā Latvijai līdz šim veicies ziemas olimpiskajās spēlēs?

Reading time6 min

Foto: LETA

2022. gada februārī sporta draugi uzmanību pievērsīs Pekinai, kur risināsies ziemas olimpiskās spēles. Cīņā par medaļām iesaistīties arī Latvijas sportisti, bet kā līdz šim ar medaļu iegūšanu latviešiem ir veicies? Par to šajā rakstā!



Latvieši padomju laikā

Laikā, kad Latvija bija daļa no Padomju savienības, latviešu sportisti izcēlās ar panākumiem ziemas olimpiskajās spēlēs. 1980. gada Leikplesidas spēlēs Ingrīda Amantova kamaniņu braukšanā izcīnīja bronzas medaļu, Helmuts Balderis PSRS hokeja izlases sastāvā tika pie sudraba, savukārt par pirmo latvieti, kas izcīnījusi zelta medaļu, var saukt Veru Zozuļu, kura bija labākā kamaniņu braukšanā.

Četrus gadus vēlāk spēles risinājās Sarajevā, un Zintis Ekmanis bobslejā divniekos izcīnīja bronzas medaļu. Kalgari olimpiskajās spēlēs 1988. gadā Jānis Ķipurs, Guntis Osis un Juris Tone sagādāja Padomju savienībai bronzu bobsleja četriniekos, bet Ķipurs izcīnīja arī zeltu divniekos. Vārtsargs Vitālijs Samoilovs kļuva par čempionu hokejā.


Turīna, 2006. gads

Ja Latvija pēc neatkarības atgūšanas jau 1992. gadā izcīnīja pirmās medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs, tad līdz medaļām ziemas spēlēs bija jāpagaida krietni ilgāks laiciņš. 14 gadus vēlāk jeb 2006. gadā olimpiāde norisinājās Turīnā, un Latviju kopumā pārstāvēja 58 sportisti astoņos dažādos sporta veidos.

Pavisam tuvu medaļai bija slavenais biatlonists Ilmārs Bricis, kurš izcīnīja godpilno 4. vietu, kamēr pirmajā desmitniekā bija arī bobslejisti Jānis Miņins un Daumants Dreiškens (6. vieta), kamaniņu braucēja Anna Orlova (7. vieta), skeletonists Martins Dukurs (7. vieta), kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici (7. vieta), biatloniste Madara Līduma (10. vieta) un bobsleja četrinieks Jānis Miņins/Daumants Dreiškens/Mārcis Rullis/Jānis Ozols (10. vieta).

Pirmo medaļu Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs sagādāja Mārtiņš Rubenis, kurš izcīnīja trešo vietu kamaniņu braukšanā. Ar katru braucienu viņš uzlaboja savu pozīciju, jo pirmajā braucienā viņš palika 5., savukārt pēdējā uzrādīja 2. labāko laiku, kas galarezultātā deva bronzas medaļu.

Ar vienu iegūto medaļu Latvija ierindojās 26. vietā starp visām valstīm.


Vankūvera, 2010. gads

Foto: TT

Interesanti, ka četrus gadus vēlāk Latviju atkal pārstāvēja 58 sportisti, tikai šoreiz deviņos dažādos sporta veidos. Vēstures grāmatās iegāja Haralds Silovs, kurš medaļas neizcīnīja, toties startēja gan ātrslidošanā, gan šorttrekā, kas bija pirmo reizi vēsturē.

Medaļu skaits Latvijai Vankūverā, salīdzinot ar iepriekšējām četrgades spēlēm, dubultojās, turklāt kļuva arī vērtīgākas, jo izcīnītas divas sudraba medaļas. Latvija atkal kāpa uz goda pjedestāla kamaniņu braukšanā, tomēr šoreiz divnieku konkurencē, otro vietu izcīnot brāļiem Andrim un Jurim Šiciem.

Skeletonā cerības tika liktas uz brāļiem Martinu un Tomasu Dukuriem. Ja Tomass nevienā no braucieniem tā arī nespēja ielauzties labāko trijniekā, tad Martins sāka ar labāko rezultātu, tomēr nākamajos trīs braucienos viņš palika otrais, kas arī kopējā ieskaitē deva otro vietu, kamēr Tomasam nācās samierināties ar koka medaļu jeb 4. vietu.

Kopējā medaļu ieskaitē Latvija atradās 23. vietā.



Soči, 2014. gads

Vēl pēc četriem gadiem labākie ziemas sportisti devās uz Sočiem. Trešās spēles pēc kārtas Latvijas vārdu pārstāvēja 58 sportisti, un kopumā Latvijai bija 20. lielākā delegācija starp visām dalībvalstīm.

Krievijā notiekošās spēles Latvijai bijušas vislabākās ziemas olimpisko spēļu vēsturē. Andris un Juris Šici otrajā ziemas forumā pēc kārtas bija starp trim labākajām divnieku ekipāžām, šoreiz tiekot pie bronzas. Komandu stafetē Šici kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Tīrumu bija ātri, kas deva trešo vietu.

Kā viens no favorītiem skeletonā atkal bija Martins Dukurs, kurš atkal tikai vienā no četriem braucieniem bija labākais, pārējās reizēs paliekot otrais un atkal izcīnot sudraba medaļas. Jāsaka gan, ka zelta medaļu ieguvušais Aleksandrs Tretjakovs tika iesaistīts dopinga skandālā un 2017. gadā viņam tika atņemta zelta medaļa, tomēr netika lemts par zelta piešķiršanu Martinam un bronzas Tomasam, kurš atkal palika 4. vietā.

Latvijas līdzjutējus ar medaļām Sočos priecēja arī bobslejisti. Sākotnēji divnieku sacensībās Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens izcīnīja ceturto vietu, bet divniekos abi iepriekšminētie bobslejisti kopā ar Arvi Vilkasti un Jāni Strengu ierindojās otrajā pozīcijā, tomēr dopingā lietošanā tika pieķerts Sergejs Zubkovs, kas nozīmēja tikai vienu – divniekos latviešiem bronza, bet četriniekos – zelts!

Latvijai šīs bija visveiksmīgākās ziemas spēles un piecas izcīnītās medaļas deva dalītu 19.-20. vietu kopējā medaļu ieskaitē.


Phjončhana, 2018. gads

Foto: TT

Ar visu laiku mazāko delegāciju ziemas olimpiskajās spēlēs Latvija 2018. gadā devās uz Phjončhanu, jo valsti pārstāvēja 34 sportisti deviņos sporta veidos. Jāsaka gan, ka mazais skaits izskaidrojams ar to, ka spēlēs nepiedalījās Latvijas hokeja valstsvienība.

Medaļu ziņā Latvija atkārtoja pirms 12 gadiem Turnīrā iespēto, jo bobsleja divniekos bronzu izcīnīja Oskars Melbārdis un Jānis Strenga. Netālu no godalgām bija skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, kuri izcīnīja attiecīgi ceturto un piekto vietu, bet kamaniņu izlase stafetē palika sestajā vietā.

Viena bronzas medaļa Latviju nostādīja 28. vietā kopējā medaļu ieskaitē.