PČ2024 noslēdzies: kāds ir Latvijas izlases skats nākotnē?

Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Čehijā ieguva devīto vietu, turklāt pamanījās to paveikt ar pozitīvu bilanci – četras uzvaras un trīs zaudējumi. Lai arī galvenais mērķis (iekļūt ceturtdaļfinālā) netika sasniegts un lai arī vairākās spēlēs tika iegūts daudz vielas pārdomām, nākotnē var skatīties visnotaļ optimistiski.

Pasaules čempionāta kopsavilkums

Pēc sensacionālās bronzas medaļas izcīnīšanas 2023. gadā Latvijas izlase uz Ostravu devās ar piesardzīgu noskaņojumu. Atkal un atkal tika uzsvērts, ka viena veiksmīga turnīra dēļ Latvijas vieta uz pasaules hokeja kartes nav mainījusies, un PČ2024 jārēķinās ar ierasto lietu kārtību. Pat vēl sliktāk – jārēķinās, ka slovāki, zviedri un amerikāņi būs īpaši motivēti revanšēties un pierādīt, ka viņiem nav jābūt aiz Latvijas izlases.

Par Slovākiju tā izrādījās daļēja taisnība, kamēr par Zviedriju un ASV secinājums bija pavisam cits – šie grandi atbrauca ar praktiski pilnīgi citu sastāvu nekā iepriekšējā gadā un viņiem nekādu īpašo emociju par Latvijas izlasi nebija. Tas, ka Latvija pirms gada Zviedriju un ASV pieveica izslēgšanas turnīra mačos, šīm valstīm neko īpašu ilgtermiņā nenozīmēja.

Svarīgajā mačā pret Slovākiju Latvijas izlasei izdevās uzvarēt bullīšos. Šī uzvara paliks atmiņā ar Kristera Gudļevska sniegumu vārtos, karstajā Ostravas hallē izturot slovāku uguņošanu pa vārtiem, atspēlēšanos pamatlaika beigās dažu sekunžu laikā, kad neilgi pēc ielaistajiem vārtiem Oskars Cibuļskis panāca izlīdzinājumu, un jaunā uzbrucēja Dana Ločmeļa diviem realizētajiem bullīšiem pēcspēles metienu sērijā.

Taču izšķirošajā mačā pret ASV pie trim punktiem tikt neizdevās, kamēr turnīra vidū tika piedzīvota pavisam nepatīkama sakāve pret tiešo konkurenti Vāciju (1:8). Šajā čempionātā pamatlaikā izdevās pieveikt tikai Kazahstānu, kamēr pret Poliju un Franciju tika atstāts punkts. Tagad, kad turnīrs noslēdzies, var gan secināt, ka šie divi zaudētie punkti galīgo vietu secību nebūtu mainījuši tik un tā.

Lai gan turnīra zelta medaļu ieguvēja – Čehija – nebija starp trim galvenajām favorītēm, diez vai Čehijas triumfu savā mājas turnīrā var nosaukt par milzīgu pārsteigumu. Šveices iekļūšana finālā drīzāk atbilst šādam apzīmējumam, taču kopumā turnīra noslēgumā viss bija loģiski. Ceturtdaļfinālā iekļuva astoņas rangā visaugstāk izliktās komandas, no elites divīzijas izlidoja divas viszemāk izliktās izlases, kamēr Latvija ieņēma savu ierasto vietu – tieši aiz izslēgšanas spēļu robežas.

Viela pārdomām par Latvijas izlasi

Devītā vieta pasaulē Latvijas hokeja izlasei jāuzlūko kā panākums. Nu nav nekādu loģisku argumentu, lai varētu sagaidīt regulāras uzvaras pār Vācijas un Slovākijas izlasēm, nemaz nerunājot par līdzvērtīgu spēkošanos ar Zviedrijas un ASV valstsvienībām. Pārmest Latvijas otrās un trešās maiņas uzbrucējiem, ka viņu piespēles ir neprecīzākas un lēnākas nekā NHL klubu līderiem – tas ir gluži vienkārši bezjēdzīgi. Ja Oskars Batņa un Rihards Bukarts varētu mest un piespēlēt kā NHL profi, tad viņi arī spēlētu NHL.

Skaudrais fakts ir tāds, ka šajā Latvijas izlases sastāvā principā bija tikai viens patiešām augsta līmeņa laukuma spēlētājs – Rodrigo Ābols, viens no Zviedrijas spēcīgākās līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Protams, noteikti vēl arī vārtsargi Elvis Merzļikins un Kristers Gudļevskis, taču, ja tā godīgi paskatāmies godīgi uz sevi, kurš vēl no Latvijas izlases varētu objektīvi pretendēt uz vietu, piemēram, Vācijas izlasē?

Kaspars Daugaviņš aizvadīja rezultatīvu turnīru, savācot septiņus punktus un divreiz iemetot uzvaras vārtus papildlaikā. Mūsu izlases kapteinis Latvijas hokeja folklorā ieņem īpašu vietu, taču viņa karjera jau krietni pārsniegusi ekvatoru, un tas, ka viņš šosezon spēlē Slovākijas līgā, tam ir labs apliecinājums. Jā, viņš Slovākijas līgā ir viens no labākajiem (un arī labāk apmaksātajiem), taču salīdzinājumam var piedāvāt šādu faktu – Slovākijas izlases trešā maiņa bija pilnībā nokomplektēta no šosezon NHL spēlējušiem uzbrucējiem.

Sakāves pret Vāciju, Zviedriju un ASV diemžēl ir loģiskas, un Latvijas izlase jāuzteic par to, ka divos no šiem mačiem parādījās intrigas atblāzmas (panākot 2:2 pret Zviedriju un 3:4 pret ASV), taču nepameta iespaids, ka zviedriem un amerikāņiem atliek tikai ieslēgt nākamo ātrumu, lai šī intriga pazustu, un tieši tā arī notika. Savukārt pret Vāciju gluži vienkārši bija melnā diena, un par labu nenāca arī fakts, ka Harija Vītoliņa vadītajai izlasei tā bija ceturtā spēle piecās dienas. Ja vēl spēle neiet no rokas un vāciešu ripas turpina atrast ceļu Latvijas vārtos, tad rokas kādā brīdī vienkārši nolaižas.

Galvenajam trenerim Vītoliņam līgums ar LHF ir līdz 2025. gada vasarai. Šo PČ noteikti nevar nosaukt par neveiksmīgu, taču zaudētie punkti pret Franciju un it īpaši pret Poliju tomēr atstāj mieles. Daudzās kļūdas aizsardzībā varbūt grūti pārmest konkrēti treneriem, taču vairākuma izspēle, kas šajā PČ bija patiešām ļoti vājā līmenī, gan ir konkrēti treneru atbildība.

Tuvākā nākotne – jākvalificējas olimpiskajām spēlēm

Latvijas izlases nākamais starts būs augustā, kad būs jācīnās par Milānas olimpisko spēļu ceļazīmi. Atlases turnīrs notiks Rīgā, un tajā piedalīsies arī Francijas, Slovēnijas un Ukrainas izlases. Uz olimpiskajām spēlēm brauks tikai šī turnīra uzvarētāja.

Bukmeikeru prognozes liecina, ka Latvija ir favorīte uz uzvaru (koeficients 1.50), taču noteikti būs jāuzmanās no Francijas (koeficients 3.00). Galu galā, PČ2024 grupu turnīrā Franciju izdevās pieveikt tikai papildlaikā, turklāt ar uzvaras vārtiem papildlaika pēdējā sekundē. Latvijai gan ir plašākas NHL spēlētāju rezerves, ko varētu cerēt piesaistīt uz OS atlases mačiem. Teorētiski šim izlases sastāvam augustā klāt varētu nākt Teodors Bļugers, Uvis Balinskis, Artūrs Šilovs un Zemgus Girgensons, tāpat traumu dēļ Ostravā nespēlēja Kristiāns Rubīns un Rūdolfs Balcers.

Kā būs praksē, to redzēsim tikai vasarā. Turklāt Šilova iespējamā pievienošanās Latvijas izlasei radītu vēl interesantāku situāciju vārtsargu līnijā – teorētiski Latvijas hokeja lielākā zvaigzne šobrīd ir Elvis Merzļikins, taču viņš izlases vārtos aizvadījis jau divus pieticīgus turnīrus pēc kārtas, gan 2022. gada, gan 2024. gada PČ sākot kā izlases pamatvārtsargs, bet pabeidzot rezervē aiz Šilova un Gudļevska. Ņemot vērā, ka OS atlases turnīrs ir ļoti īss (tikai trīs spēles), izlases treneriem daudz laika īstās izvēles izdarīšanai nebūs, un būs interesanti pavērot, kā tiks sadalīts spēles laiks starp trīs augsta līmeņa vārtsargiem. Tā, protams, ir daudz patīkamāka problēma nekā tāda, ja labu vārtsargu vispār nebūtu.