Latvijas izlase Pekinas Olimpiskajās spēlēs

Foto: TT

Straujiem soļiem tuvojas Jaunais gads un 2022.gada svarīgākais notikums sportā – Pekinas Ziemas Olimpiskās spēles, kurās viena no galvenajām sastāvdaļām būs olimpiskais hokeja turnīrs. Tajā starp 12 dalībniecēm būs arī Latvijas izlase, kura biļeti uz Ķīnu nopelnīja augusta kvalifikācijā, pieveicot Ungārijas, Itālijas un Francijas valstsvienības.

Izlases sastāvs

Protams, šobrīd neviens spēlētājs par 100% nevar būt drošs par spēlēšanu olimpiskajā sastāvā, jo vēl līdz februārim var notikt visādi pavērsieni, tāpēc šobrīd varam spriest par hokejistiem tikai uz papīra. Ja skatāmies uz vārtsargu līniju, tad šobrīd neapšaubāms pirmais numurs ir NHL klubā Kolumbusas “Blue Jackets” labi spēlējošais Elvis Merzļikins, kurš šosezon kluba rindās ir aizvadījis 17 spēles, izcīnot 11 uzvaras un ielaižot 2,87 vārtus vidēji spēlē. Latvijas izlasē Pasaules čempionātos viņš ir aizvadījis 22 spēles, bet pēdējo reizi Latvijas izlasi pārstāvēja 2019.gada čempionātā. Harijs Vītoliņš jau iepriekš ir ieskicējis, ka par otrā vārtsarga vietu cīņa notiks starp Ivaru Punnenovu, kurš Šveicē jau jūtas kā mājās, pārstāvot Langnavas “Tigers” (16 spēlēs ielaisti 3,61 vārti vidēji spēlē, atvairīti 90,5% metienu) un Jāni Kalniņu, kurš pēc vairākām sezonām KHL ir parādījis labu līmeni un guvis spēļu praksi Zviedrijas līgas klubā “Växjö Lakers HC”, kas Zviedrijas līgā atrodas 6.vietā 14 komandu konkurencē, bet Kalniņam 16 spēlēs ielaisti 2,65 vārti vidēji spēlē un atvairīti 89% metienu. Zināms, ka decembra pārbaudes turnīrā Šveicē iespēja sevi pierādīt būs Punnenovam, kamēr Kalniņš sevi atrādīja Dānijas turnīrā, kurā nostāvēja sausā pret Norvēģiju (3:0), bet pret Dāniju ielaida četrus vārtus (1:5).

Jādomā, ka izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš aizsardzības līnijā labprāt uzticēsies tādām pārbaudītām vērtībām kā Rīgas “Dinamo” aizsargiem Kristapam Sotniekam (26 spēles, 1 gūti vārti + 1 rezultatīva piespēle), Oskaram Cibuļskim (31 spēlē 5+6), Ralfam Freibergam (26 spēles), Kārlim Čukstem (28 spēlēs 0+2), kā arī NHL debitantam Kristiānam Rubīnam (NHL Toronto “Maple Leafs” 3 spēles) un Krasnodaras “Sochi” līderim Jānim Jakam, kurš ir iebalsots arī KHL Zvaigžņu spēles sastāvā, jo izcēlies ar lielisku sniegumu, 31 spēlēs tiekot pie 6+9 punktiem. Tāpat Olimpiskajā kvalifikācijā svarīga loma bija Uvim Balinskim (Čehija”Litvinov” 29 spēlēs 5+9) un Vācijā spēlējošajam Artūram Kuldam ( Krēfeldes “Pinguine” 26 spēlēs 1+5).

Uzbrucēju līnijā konkurence varētu būt sīvāka – Latvija varētu bruņoties uzreiz ar trīs NHL ļoti laba līmeņa uzbrucējiem – Zemgu Girgensonu (Buffalo “Sabres” 27 spēlēs 5+5), Rūdolfu Balceru (Sanhosē “Sharks” 24 spēlēs 2+8) un Teodoru Bļugeru (Pitsburgas “Penguins” 27 spēlēs 6+4). Uz četrgades lielāko turnīru diezgan droši, ka līderdotību un pieredzes dēļ atradīsies vieta ilggadējiem izlases līderiem KHL spēlējošajiem – Laurim Dārziņam (Rīgas “Dinamo” 30 spēlēs 2+14) un Mikam Indrašim (Vladivostokas “Admiral” 9 spēlēs 2+1), kā arī Šveicē spēlējošajam Kasparam Daugaviņam (Bernes SC 21 spēlēs 4+8), taču katram dažādu iemeslu dēļ sezona nav izdevusies kā gribēts, piemēram, Daugaviņš novembrī salauza roku un tikai šobrīd sāk atgriezties laukumā, kamēr Indrašis ir pazaudējis vārtu garšu un pārliecību, kā rezultātā sezonas laikā nācās atvadīties no Podoļskas “Vitjaz” komandas.

Bet tāpat vairākās Eiropas Top līgās var atrast spilgtus latviešu uzbrucējus, piemēram, Rodrigo Ābols, kurš ir ne tikai kārtīgi nostiprinājies Zviedrijas līgā, bet šobrīd ar 21 punktu (8+13) ir dalītajā 18.vietā rezultativitātē visā līgā un godam nēsā kapteiņa uzšuvi pirmo reizi savā klubu karjerā. Roberts Bukarts ar 16 punktiem (5+11) 22 spēlēs ir pārliecinošs savas komandas līderis Čehijas “Vitkovice”, kamēr savu karjeras restartēšanu turpina Mārtiņš Dzierkals, kas Plzeņas “Škoda” rindās 29 spēlēs sakrājis 21 punktu (8+13). Tāpat izlases modelī noteikti ir vieta fiziskāku spēli pieprotošajiem Ronaldam Ķēniņam (Šveice “Lausanne” 26 spēlēs 6+6) un Oskaram Batņam (Somija “Jukurit” 12 spēlēs 1+4), kā arī Rihardam Bukartam (KHL “Admiral” 23 spēlēs 6+3) un iepriekšējā Pasaules čempionāta pozitīvajam pārsteigumam Renāram Krastenbergam (Austrija “Villach” 22 spēlē 11+10).

Pretinieki

Kā zināms, Latvijas izlasei C grupā būs tikšanās ar Somijas, Zviedrijas un Slovākijas valstsvienībām. Olimpiskajās spēlēs atšķirībā no Pasaules čempionāta piedalās vien 12 komandas nevis 16 komandas, tāpēc grupās nevar saskatīt ierasti izteikto pastarīti (kas gan izņēmuma kārtā šoreiz diezgan droši būs Ķīna, kas vietu A grupā kopā ar Kanādu, ASV un Vāciju ieguva kā spēļu rīkotāja).  

Zviedrija

C grupas atklāšanas spēlē Latvija tiksies ar 11-kārtējo pasaules un divkārtējo Olimpisko čempioni Zviedriju (IIHF rangā 7.). Tā ir komanda, kuru mūsu komanda ir spējusi uzvarēt vien divas reizes un abas uzvaras svinētas pēcspēles metienos, izšķirošo bullīti 2009.gada PČ realizēja Aleksandrs Ņiživijs (3:2), bet 2017.gada pārbaudes spēlē tas bija Miks Indrašis (4:3). Zviedrijas izlasei noteikti netrūkst motivācijas revanšēties hokeja pasaulei pēc neveiksmīgākā pasaules čempionāta, kurš notika Rīgā, kurā zviedri brauca mājās, netiekot pat ceturtdaļfinālā (9.vieta). Esošajam izlases galvenajam trenerim Jūhanam Garpenlēvam būs jāpalauza galva, kurus spēlētājus iekļaut sastāvā, jo sastāva iespējamās kombinācijas ir milzīgas.

Zviedrija, iespējams, varēs lepoties ar visa turnīra labāko aizsardzību, jo uz laukuma var laist tādas NHL zvaigznes kā Eriku Karlsonu (divkārtējs NHL labākais aizsardzības spēlētājs), Viktoru Hedmanu (Tampabejas “Lightning” pēdējo divu gadu Stenlija kausa ieguvējs), Džonu Klingbergu (Dallasas “Stars”), kā arī ir pieejami tādi uzbrucēji kā Eliass Lindholms (Kalgari “Flames”), Viliams Nilanders (Toronto “Maple Leafs”), Gabriels Landeskogs (Kolorado “Avalanche”) u.c. Arī vārtsargu duetu zviedri var izveidot tikai no NHL līgas spīdekļiem – Džeikoba Markstroma (Kalgari “Flames” otrs labākais NHL ar 93,3% metienu atvairīšanas procentu) un Robina Lehnera (Lasvegasas “Golden Knights” 90,60%).   

Somija

Nākošās dienas vakarā Latviju sagaidīs ne mazāk spēcīgs pretinieks – trīskārtējā pasaules čempione Somija (2.), kura tieši pēdējos gados ir bijusi pavisam spilgta uz pasaules skatuves gan ar sasniegumiem, gan ar ļoti talantīgu hokejistu paaudzi, kura ienāk pieaugušo hokejā. Savstarpējos dueļos Latvijai pret Somiju arī gājis ļoti grūti, izcīnot tikai vienu uzvaru (2014.gada PČ 3:2) deviņās spēlēs. Tiesa, pēdējā tikšanās reizē šī gada maijā čempionātā Rīgā mājinieki piekāpās tikai papildlaikā ar rezultātu 2:3, un šajā turnīrā somi izcīnīja sudraba medaļas. Vārtsargu kvalitātes NHL līmenī jau kādu laiku ir Somijas firmas zīme (mums tik labi zināmais Merzļikina komandas biedrs Jonass Korpisalo, Edmontonas “Oilers” Miko Koskinens u.c.), taču arī par uzbrucējiem somi nevar sūdzēties.

Kādu laiku viens no apspriestākajiem jaunajiem talantiem bija 23 gadus vecais uzbrucējs Patriks Laine, kurš, pateicoties savam lieliskajam metienam, pirmajās trīs NHL sezonās guva 110 vārtus, taču aizmainīšana no Vinipegas “Jets” uz Merzļikina pārstāvēto Kolumbusas “Blue Jackets”, kā arī traumas ir nedaudz apklusinājušas troksni ap somu supertalantu. Vēl Somijai ir tādi spilgti uzbrucēji kā Sebastians Aho (Karolīnas “Hurricanes”), Mikaels Granlunns (Nešvilas “Predators”), Kāpo Kako (Ņujorkas “Rangers”) u.c. Aizsargu līnijā potenciālais duets Esa Lindels (Dallasas “Stars”) un Rasmus Ristolainens (Filadelfijas “Flyers”) arī komentārus neprasītu.

Slovākija

Noslēdzošajā dienā Latvijai būs svarīgākā cīņa ar Slovākiju, un, grozies kā gribi, tomēr uz papīra šī komanda ir vienu līmeni zemāk par iepriekš nosauktajām izlasēm. Pēc IIHF ranga Slovākija (9.) atrodas tikai vienu vietu virs Latvijas (10.), tomēr NHL līmenī šobrīd tai spēlē 11 spēlētāji, kamēr Latvijai tādi jau ar Rubīnu ir pieci. Jābūt ļoti optimistiskiem, lai Latvija cerētu uz pirmo vietu grupā vai labāko otro vietu pēc bilances starp visām grupām (automātiska iekļūšana ceturtdaļfinālā), taču uzvara pret Slovākiju būtu labs rezultāts un pārliecība, kas palīdzētu turpmākajā cīņā par ceturtdaļfinālu, kurā piedalīsies pārējās komandas.

Cerības uz panākumu ir arī tāpēc, ka savstarpējās sešās spēlēs Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs Slovākiju esam apspēlējuši trīs reizes, kā arī vienreiz nospēlējuši neizšķirti. Galvenās cerības uzbrukumā slovāki visticamāk saista ar Tomašu Tataru (Ņūdžersijas “Devils”) un Ričardu Paniku (Ņujorkas “Islanders”), bet aizsardzību cementēs Andrejs Sekera (Dallasas “Stars”) un Eriks Černaks (Tampabejas “Lightning”). Vārtos, visticamāk, pēdējo reizi Olimpiskajās spēlēs redzēsim leģendāro Jaroslavu Halāku (Vankūveras “Canucks”), kurš vārtus pret Latviju sausā nosargāja tālajās 2010.gada Vankūveras spēlēs, kad Slovākija sagrāva Latviju ar rezultātu 6:0.