Latvijas izlase ar krietni atjauninātu sastāvu pasaules čempionātā

Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijas hokeja izlase piektdien sāks dalību pasaules čempionātā hokejā. Latvijas izlases pieteikumā pagaidām ir 23 spēlētāji, no kuriem tiks sagaidīta veiksmīga iepriekšējo gadu līderu aizstāšana. Šajā materiālā sīkāk izvērtēsim visas trīs spēlētāju pozīcijas Latvijas izlasē.



Latvijas izlasē PČ spēcīgākais vārtsargs

Ja kādam augstāk minētais teikums liekas pārdrošs vai aplams, tiek izteikts laipns aicinājums nosaukt, kurš cits vārtsargs tad no tiem, kuri gatavojas braukt uz Somiju spēlēt PČ, būtu acīmredzami liekams augstākā plauktiņā nekā Elvis Merzļikins. Pat Kanādas izlases pieteikumā nav neviena, kurš būtu bez šaubīšanās saucams par savas NHL komandas pirmo numuru, un tādu lielu zvaigžņu vārtsargu līnijā šoreiz nebūs arī Somijai un Zviedrijai, kamēr Krievijas izlases PČ nebūs vispār.

Merzļikins šosezon gan neaizvadīja savu pašu labāko sezonu NHL, kas gan bija arī objektīvu iemeslu dēļ. Kolumbusai jauns treneris un cita pieeja spēlei aizsardzībā, arī uz izslēgšanas spēlēm tā patiešām nopietni netika tēmēts, un tas tiešā veidā atsaucas arī uz to, cik daudz ripas vārtsargs spiests atrast savos vārtos. Elvis šosezon ielaida 3.22 vārtus vidēji spēlē un atvairīja 90.7% metienu, taču reizē arī nostiprināja savu pirmā vārtsarga statusu Kolumbusā. Un bija jau arī laiks, jo tiem, kas vēlas saukt Merzļikinu par jauno talantu, jāņem vērā, ka viņam ir jau 28 gadi.

Merzļikina pirmā vārtsarga loma Latvijas izlasē atkarīga no tā, vai viņš uz turnīru ierodas. Merzļikins pamazām tuvojas tādam statusam kā savulaik Artūrs Irbe, kad tiek uztverts teju kā izlases glābējs. Visnotaļ droši, ka viņš spēlēs lielākajā daļā PČ2022 spēļu, taču jāpatur prātā arī rezervisti – Artūrs Šilovs un Gustavs Dāvis Grigals, kuri arī abi spēlē Ziemeļamerikā. Šilovs to dara AHL līmenī, pagaidām pie NHL durvīm klauvējot visai klusi, kamēr Grigals turpina savu NCAA karjeru.

Latvijas izlases sakarā PČ2021 sakarā tika piesaukts, cik gan mums spēcīga vārtsargu līnija, taču liktenis lēmis, ka šoreiz no 2021. gada sastāva neviena vārtsarga izlasē vairs nav. Savi iemesli ir Jānim Kalniņam un Ivaram Punnenovam, kamēr Matīss Kivlenieks diemžēl vairs nav ar mums.


Aizsardzībā divi veterāni un jauniešu uznāciens

No astoņiem aizsargiem Latvijas izlases pieteikumā tieši puse vēl nav piedzīvojusi savu debiju pasaules čempionātā – Roberts Mamčičs, Kārlis Čukste, Sandis Smons un Arvils Bergmanis. Tāpat arī Jāņa Jaka un Kristapa Zīles ienākšana izlasē bijusi salīdzinoši nesen, taču abi pa diviem sakrājuši jau 36 spēles pasaules čempionātos. Taču PČ pieredzes ziņā Latvijas izlases aizsardzībā skaidrs, ka īpaši izceļas divi – Kristaps Sotnieks (83 PČ spēles, un viņš šajā PČ varētu kļūt par izlases rekordistu šajā ziņā) un Artūrs Kulda (37 spēles).

Sotnieks sezonas pirmo daļu aizvadīja Rīgas “Dinamo” sastāvā un 27 spēlēs guva divus punktus. Kad “Dinamo” KHL sezona beidzās priekšlaicīgi, arī Sotnieks jaunā klubā vairs nenonāca, atšķirībā no daudziem citiem Rīgas hokejistiem. Sotnieks ir stabila vērtība Latvijas izlasē, un tāds viņš varētu būt it īpaši šoreiz, kad aizsardzības līnijā pieredze ir īpaši nepieciešama. Savukārt Artūrs Kulda spēlēja Vācijas līgas pastarītē “Pinguine”, kuras sastāvā 55 mačos guva 13 punktus, kas aizsargam ir tīri pieklājīgs rādītājs. Augsta līmeņa Eiropas komandās šosezon spēlēja Čukste, Mamčičs, Zīle un Jaks, un līdzjutējiem pamazām jāpierod, ka šie vīri izlasē, visticamāk, būs uz ilgu laiku. Te arī vērts atzīmēt, ka no Toronto “Maple Leafs” nometnes vēl tiek gaidīts Kristiāns Rubīns, kurš Latvijas izlasē ar savu brango augumu un nepiekāpīgo spēles stilu būtu ļoti noderīgs, taču tas vairs nav atkarīgs no viņa paša.


Kurš metīs vārtus?

Latvijas izlasei Boba Hārtlija vadībā ar vārtu gūšanu īpaši nesekmējās. Pagātnē tomēr palikuši tie laiki, kad izlase spēlēja tā saukto romantisko hokeju, cenšoties apspēlēt Kanādu un Čehiju viņu pašu spēlē, kas bieži vien radīja ļoti skatāmas spēles. Savukārt Hārtlija vadībā hokejs bija citāds, krietni vairāk no aizsardzības un ar domām par pretinieku spēles izjaukšanu. Pārbaudes mačos šajā pavasarī ar Šveices un Francijas izlašu vārtu iekarošanu klājās pagrūti, taču tieši pirms došanās uz Somiju divreiz tika iemestas piecas ripas Kazahstānai, kas gan radīja pārdomas – mēs stipri vai viņi tik vāji?

Latvijas izlases uzbrukumā šoreiz būs NHL spēlētājs, proti, Rūdolfs Balcers. Šosezon mums gan bija trīs NHL uzbrucēji, taču Zemgus Girgensons izlasei nav pievienojies ģimenes apstākļu dēļ, kamēr Teodors Bļugers vēl aizņemts Stenlija kausa izcīņā, un viņa pievienošanās šoreiz izskatās ļoti mazticama, jo “Penguins” ir pārliecinoša bukmeikeru favorīte uz iekļūšanu nākamajā kārtā.

Balcers Sanhosē “Sharks” rindās aizvadīja traumu un slimību saraustītu sezonu, taču tāpat tika pie 23 punktiem un izcēlās ar 11 gūtiem vārtiem. Treneris Vītoliņš, protams, cer, ka Balcers atkal spīdēs izlasē, kur 2018. un 2019. gada PČ kopā izcēlās ar 15 punktiem. Tobrīd Balcers vēl bija jauns čalis, kurš tikai tēmē uz stabilu NHL vietu, bet nu no viņa jau var droši prasīt līdera cienīgu sniegumu.

Latvijas izlasē pēc OS vairs nav Kaspara Daugaviņa un Laura Dārziņa, spēlētāju, kuri ilgus gadus bija izlases līderi un vilcēji. Tagad kādam jānāk vietā. Pekinas spēlēs rezultatīvi nospēlēja Renārs Krastenbergs, kurš izlasē sakrāja visvairāk punktu, bet bukmeikeri rezultatīvu sniegumu Somijā sagaida no Rodrigo Ābola, izlases kapteiņa, kurs spēlē augstā līmenī Zviedrijā.

Tieši Zviedrijā ir arī Latvijas šīs sezonas rezultatīvākais uzbrucējs Rihards Marenis, tiesa, viņš savus punktus sakrājis Zviedrijas zemākajās līgās, kas gan nenozīmē, ka arī PČ Marenis nevarēs būt noderīgs. Rīgas “Dinamo” šosezon vēl izrādījās noderīgs ar Nikolaja Jeļisejeva “atrašanu”, un viņš PČ spēlēs pēc tiešām rezultatīvas sezonas.

Taču arī uzbrukumā paaudžu maiņa ir acīmredzama – Ronalds Ķēniņš un Roberts Bukarts, kuri paši tikko kā pārkāpuši 30 gadu slieksni, ir otrie vecākie uzbrucēji izlasē, tikai aiz 34 gadus vecā Andra Džeriņa. Tādi patiešām jaunie savukārt ir tikai Klāvs Veinbergs (19 gadi) un Oskars Lapinskis (20 gadi), bet visi pārējie ir 23-29 gadu vecumā, kas principā ir īstais laiks, lai teiktu savus lielos vārdus uz starptautiskās hokeja skatuves.