Latvijas hokeja izlases pirmais Pasaules čempionāts A divīzijā

Foto: TT

Jau 24 gadus Latvijas hokeja izlase spēlē Pasaules čempionātu A divīzijā, kurā nūjas krusto labākās pasaules izlases. Lai arī šajā laikā mūsu izlase cīnījusies ar mainīgām sekmēm, tomēr tā vienmēr ir spējusi pierādīt savu piederību elitei, tāpēc interesanti atskatīties, kāds bija mūsu izlases ceļš un vēsturiskā debija augstāko sabiedrībā, kurā atrodamies līdz pat šai dienai.

Jāsāk no pašas lejas

Mūsdienās ir grūti iztēloties, ka mūsu hokeja izlase čempionātos izietu uz ledus, lai cīnītos pret tādām futbola lielvalstīm kā Nīderlande, Lielbritānija vai Polija, taču, lai tiktu līdz elitei, pēc neatkarības atjaunošanas bija jācīnās no pašas apakšas. Pirmais Latvijai nāca pašas zemākās jeb C divīzijas čempionāta tests, kurā jau ar pirmajām spēlēm mūsējie pierādīja, ka esam pelnījuši spēlēt vismaz vienu līmeni augstāk, jo rezultāti par to liecināja, piemēram, pamatturnīrā sagrautas Dienvidkoreja (ar rezultātu 27:0), Beļģija (26:3) un Izraēla (32:0), bet C divīzijas čempionāta finālā tika pārspēta Ukraina (2:0), pret kuru iepriekš spēlēts arī neizšķirti (5:5), tādējādi tālais ceļš uz eliti sākts veiksmīgi ar nopelnītu ceļazīmi uz B divīziju.

Cīņas B divīzijā

Jau gadu vēlāk Latvijas izlase nonāca vien uzvaras attālumā no nokļūšanas elitē, jo pēc spilgtām uzvarām pret Poliju (7:0), Nīderlandi (4:2), Norvēģiju (6:2), Japānu (9:3) un Ķīnu (22:0) nācās ar 1:2 piekāpties Šveicei un palikt otrajā vietā B divīzijā. Līdzīgs scenārijs atkārtojās arī 1995.gadā, kad Ēvalda Grabovska vadītā izlase atkārtoti palika otrajā vietā, šoreiz turnīra noslēguma fāzē nepārvarot Slovākijas barjeru (3:4). Bet 1996.gada čempionāts Eindhovenā (Nīderlande) beidzot Latvijas izlasei noslēdzās ar veiksmīgu iznākumu! Ar Leonīdu Beresņevu pie izlases stūres izlase kā parasti tika galā ar visiem saviem ‘’klientiem’’ – Lielbritāniju (6:5), Dāniju (5:3), Baltkrieviju (4:1), kā arī saraujot gabalos turnīra saimnieci Nīderlandi (15:3). Bet izšķirošie notikumi sekoja spēlēs pret Šveici, kur pamatturnīrā izcīnītais neizšķirts (1:1) labākas punktu attiecības dēļ deva iespēju arī turnīra izšķirošajā spēlē vēlreiz pret Šveici nospēlēt neizšķirti, lai tiktu pie ceļazīmes uz A divīziju.

Īstā rakstura spēlē mūsējie pēc nonākšanas iedzinējos ar 0:1 otrajā periodā, pateicoties lieliskajai Artūra Irbes spēlei vārtos, prata turēties līdzi Šveices komandai līdz beidzot komandas viens no līderiem Oļegs Znaroks no Šveices vārtu aizmugures ar asu pagriezienu nokļuva vārtu priekšā un, vairākas reizes bakstot ripu, tomēr to, vārtsargam krītot, ieraidīja vārtos, panākot vēsturisko 1:1, kas ļāva Latvijai pēc piecu gadu ilgas cīņas tikt pie kārotā – spēlēšanas Pasaules čempionātā A divīzijā!

Debija A divīzijā

Pēc principa ‘’uzvarētāji savu sastāvu nemaina’’ Latvijas Hokeja federācija pēc nelielas svārstīšanās tomēr deva iespēju galvenajam trenerim Beresņevam vest izlasi savā pirmajā Pasaules čempionātā A divīzijā, kurš 1997.gadā norisinājās Somijas pilsētās – Helsinkos, Turku un Tamperē. Arī izlases sastāva kodolu veidoja jau iepriekš sevi pierādījuši spēlētāji, kā Oļegs Znaroks, Artūrs Irbe, Harijs Vītoliņš, Leonīds Tambijevs, Aigars Cipruss u.c. Ja tādas izlases kā Slovākija un Norvēģija bija jau iepriekš iepazītas, tad ASV, Zviedrija, Krievija, Čehija un, pats galvenais, Kanāda bija kaut kas pavisam jauns un kārdinošs. Toreiz čempionātā piedalījās tikai 12 labākās komandas, kas bija sadalītas divās grupās pa sešām izlasēm, bet ceturtdaļfinālam kvalificējās četras labākās no katras grupas. Skaidrs, ka Latviju vairāk uztrauca savā debijā neizkrist no augstāko sabiedrības jau pirmajā gadā.

Šaubas par izlases potenciālo sniegumu pagaisa jau turnīra atklāšanas spēlē pret pārliecinošo favorīti ASV, jo Latvija daudz aktīvāk uzbruka, izpildot vairāk metienu pa pretinieku sargātajiem vārtiem (34 pret 28). Tiesa, pēc diviem smagiem periodiem un vārtsargu maiņas (Pēteri Skudru vārtos nomainīja Juris Klodāns) pie rezultāta 1:4 mūsējie metās atspēlēties, kas gandrīz izdevās, beigās piedzīvojot cienīgu zaudējumu ar 4:5. Pirmajā spēlē ar gūtiem vārtiem un piespēli izcēlās pirmās maiņas uzbrucēji Leonīds Tambijevs un Andrejs Ignatovičs.

Otrā spēle pret Itāliju, kurā vārtu drošība no mača sākuma tika uzticēta Klodānam, nesa vairāk rūgtuma nekā prieka, jo vēl spēles vidū Latvija atradās komfortablā vadībā ar 4:1, taču vairākas kļūdas aizsardzībā noveda pie četriem itāļu bezatbildes vārtiem un zaudējuma (4:5). Pēc šādas vilšanās nāca negaidīts prieks, jo pret hokeja dzimteni Kanādu Latvija ar Klodānu vārtos atkal demonstrēja spožu uzbrukumu, kurā Aleksandrs Kerčs pasaulei nodemonstrēja savu slaveno pauzi un izcēlās ar diviem gūtiem vārtiem, bet Latvijas izlase izcīnīja savu pirmo punktu A divīzijas vēsturē, nospēlējot neizšķirti 3:3. Jāuzteic arī Juris Klodāns, kurš atvairīja 26 no 29 kanādiešu metieniem.

Nākošajā naktī Somijā no NHL sezonas ieradās vārtsargs Artūrs Irbe, kurš jau nākošajā dienā bija uz ledus un tika galā ar 34 zviedru metieniem, bet uzbrucējs Igors Pavlovs guva vārtus, kas Latvijai deva vēl vienu punktu turnīra tabulā pret vareno Zviedriju. Ķirsīti uz kūkas uzlika grupas pēdējā spēle pret Norvēģiju, kurā svinēta pirmā uzvara ar rezultātu 6:3. Diemžēl ar tādu grupas turnīra otro pusi gan nebija gana, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, taču parādītais sniegums pārnesās arī uz ‘’izdzīvošanas’’ grupu, kurā nokļuva sešas izlases, kas palika aiz labāko astotnieka. Te uzvaru gājiens mūsu vīriem turpinājās arī pret Vāciju (8:0), Franciju (6:2), kā arī iepriekšējo gadu sāncenšiem Slovākiju, kura tika uzvarēta ar 5:4. Starp visa turnīra desmit rezultatīvākajiem tika arī divi Latvijas izlases spēlētāji – Oļegs Znaroks (3 vārti un 7 piespēles) un Harijs Vītoliņš (4+5).

Kopumā pirmais čempionāts elitē noslēgts augstajā septītajā vietā (vēl šāds panākums fiksēts arī 2004. un 2009.gada čempionātos), kas joprojām ir līdz šim augstākais Latvijas izlases sasniegums, un, ja tomēr vēl aizvien kādam rodas šaubas par tā brīža Latvijas izlases spēku, tad jāatgādina, ka šī čempionāta finālā Kanāda uzvarēja Zviedriju ar 2:1, bet pret abām šīm izlasēm mūsējie pamatturnīrā nospēlēja neizšķirti.