Latvija pasaules čempionātā – uz ko ceram un par ko sapņojam?

Foto: TT

Latvijas hokeja izlase 21. maijā sāks dalību pasaules čempionātā hokejā, kas šoreiz norisināsies mūsu pašu galvaspilsētā Rīgā. Lai arī apstākļi nebūs ierasti, augstākā līmeņa izlašu hokejs tāpat būs ļoti svarīgs notikums daudzu līdzjutēju acīs, un Latvijas izlases vadība nekautrējas no augstiem mērķiem. Ko šobrīd liecina objektīvās prognozes un cik augstu varam sapņot?

PČ mēneša sākumā Latvijas puse vēl nav pilnībā droša par pilnvērtīgu sagatavošanos turnīra sākumam. Plānotā treniņhalle saskārusies ar vairākām praktiskām problēmām, un LHF sākusi apsvērt rezerves variantus, taču pats galvenais – divas spēļu halles – ir sagatavots. Latvijas puse sākotnēji bija plānojusi uzņemt tikai vienu grupu, taču diktatora Lukašenko pārvaldītā Baltkrievija neizrādījās tas pats drošākais un politiski piemērotākais partneris PČ rīkošanā. Savu spiedienu uz IIHF izdarīja arī Latvijas puse un tā rezultātā ieguva visa PČ rīkošanas tiesības.

2019. gadā PČ orgkomitejas vadība publiski rēķināja, cik miljonus nopelnīs ar vienas grupas rīkošanu. Šobrīd, rīkojot visu PČ, jādomā, cik daudz līdzekļu nāksies prasīt no IIHF kabatas un cik daudz no Latvijas valsts. Līdzīga noskaņojuma maiņa arī Latvijas izlasē – iepriekš ar lieliskām noskaņām tika gaidīti brīži, kad labākajā sastāvā varēs izbaudīt PČ svētkus Rīgā un iziet laukumā vētraina fanu pūļa priekšā, bet tagad jārēķinās ar vairākām nedēļām gandrīz vai karantīnas režīmā un spēlēšanu pie tukšām tribīnēm, lielā mērā likvidējot daudzas mājas laukuma priekšrocības.

Latvijas izlases mērķus gan tāpēc vien neviens nav atcēlis. Ja kādam bija par to šaubas, tad jaunais KHL čempions Bobs Hārtlijs pirmajā preses konferencē pēc ierašanās Rīgā uzreiz sāka runāt par to, kā sasniegt pusfinālu. Latvijas izlase līdz šim par pusfinālu varējusi tikai domāt un atsevišķās reizēs lamāt tiesnešus par ceturtdaļfināla spēlēm, taču, ja augstu netēmēs, tad augstu arī netiks. Protams, kad augsta lidojuma vietā sanāk aplauzti spārni jau grupu turnīrā, tad šī tēmēšana atstāj sāpīgas sekas, taču tāds jau tas sports ir.

Kamēr kā acīmredzami ieinteresētajai pusei Hārtlijam jātēmē uz pusfinālu un neko mazāk, vērts pievērst uzmanību, ko tad liecina objektīvās prognozes. “Betsafe” bukmeikeru vērtējumā Latvijai arī savos laukumos reālākais scenārijs ir apstāšanās grupu turnīrā (koeficients 1.35). Nosacīti labā ziņa ir tāda, ka šoreiz nav jāsatraucas par izkrišanu no elites divīzijas, taču tādas runas Latvijas izlases sakarā tāpat tiek sauktas par ķecerību.

Iekļūšana ceturtdaļfinālā tikmēr novērtēta ar koeficientu 3.25, kas arī visnotaļ loģiski. Nebūt nav tā, ka Latvija iepriekšējos gados uz labāko astotnieku durvis vaļā vērusi ar kāju – iepriekšējā desmitgadē vispār tikai vienreiz iekļūt ceturtdaļfinālā. Tas tika paveikts Boba Hārtlija vadībā 2018. gadā, kamēr divos citos čempionātos viņa vadībā tika iegūta desmitā vieta. Šeit principā vietā jautājums – ja reiz visi tik plaši un skaļi slavē Hārtlija ietekmi uz Latvijas hokeju, tad kā nākas, ka sausais atlikums (iegūtās vietas) nemaz nekur debesīs nav pacēlušās?

Jāņem vērā, ka Hārtlijs tomēr ir nodarbināts arī savā klubā un LHF īsti nav pozīcijā, lai viņu tagad izrīkotu. Pārbaudes spēles šosezon notikušas bez Hārtlija, tāpat lielākā daļa sagatavošanās posmu. Tagad viņš ieradies Rīgā un ķēries pie noslēdzošās darba daļas un paša svarīgākā – PČ aizvadīšanas. Latvija būs B grupā, kopā ar favorītēm Kanādu un Somiju, grūti paredzamo, bet neapšaubāmi spēcīgo ASV, mūsu iepriekšējo gadu galveno konkurenti Vāciju, kā arī it kā ņemamajām Norvēģijas, Itālijas un Kazahstānas izlasēm.

Norvēģijas izlases spēks gan arī turpina augt, un spēlē pret to automātiskus trīs punktus galīgi nevajag ierēķināt, tālu no tā. Interesanti, ka tieši spēle pret Vāciju būs pēdējā grupu turnīrā, attiecīgi tā var sanākt kā izslēgšanas spēle pirms paša “play-off” turnīra. Vācijai savas superzvaigznes Leona Draizaitla PČ nebūs, viņš būs aizņemts palīdzot “Oilers” Stenlija kausa izcīņā, tiesa, Latvijai vispār NHL pārstāvniecība sanāks minimāla. LHF vēl nenoraida cerības uz Teodora Bļugera ātru izkrišanu pirmajā kārtā un tūlītēju sēšanos lidmašīnā uz Rīgu, taču praksē tas izskatās gandrīz pilnībā neiespējami. Rūdolfs Balcers un Elvis Merzļikins šoreiz izlasei nepalīdzēs, kamēr Zemgus Girgensons izlaidis visu sezonu traumas dēļ.

Attiecīgi Latvijas izlasē no NHL būs tikai Matīss Kivlenieks, kurš turklāt šajā līgā aizvadīja tikai divas spēles. Un vārtsargi arī īsti nebija tā lieta, par ko vajadzēja satraukties – Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs jau veido tīri pieklājīgu vārtsargu duetu, un Kivlenieka aicināšana uz izlasi drīzāk rosina jautājumu, kā tad īsti Hārtlijs un Latvijas izlases leģenda Edgars Masaļskis, pašreizējais izlases vārtsargu treneris, sadalīs spēles laiku starp šiem vīriem.

“Betsafe” totalizatorā īpašā “Faceoff” likme piedāvā koeficeintu 8.00 uz to, ka Kalniņš vismaz vienu sauso spēli PČ aizvadīs. Tas, protams, nebūs viegls uzdevums nevienam vārtsargam, bet iepriekšējā PČ sausās spēles ne tuvu nebija retums – kopumā tika aizvadītas 16 sausās spēles. Jā, pret Itāliju un Kazahstānu Latvija būs favorīte, taču ne milzīga. A grupā spēlēs Lielbritānijas izlase, kurai gan gaidāmas grūtas dienas, kā tas apliecinājās jau iepriekšējā PČ, tiesa, briti, par spīti vārtu attiecībai 9:41 pamanījās izvairīties no pēdējās vietas grupā un uz pirmo divīziju aizsūtīt Franciju.

Pārbaudes spēlēs Latvijas izlasē atkal radušies jautājumi par uzbrukuma spēku. Mūsu NHL uzbrucēji aizvada atzīstamas sezonas, taču izlasē viņu nebūs. Toties būs karjeras labāko KHL sezonu aizvadījušais Kaspars Daugaviņš, Zviedrijā rezultatīvi spēlējošais Rodrigo Ābols, kā arī ierastie izlases līderi Indrašis un Dārziņš. Bukmeikeri visoptimistiskāk raugās Ābola sakarā, norādot, ka viņam iespējas gūt vismaz trīs vārtus šajā PČ ir ar koeficientu 2.75. Daugaviņam šis koeficients ir 3.00, Indrašim – 3.50, bet Dārziņam tas ir 4.00. Jānorāda, ka šajā PČ formātā Latvijai tikai vienreiz visā turnīrā kopā pārsniegusi 20 vārtu robežu, tas izdevās tieši iepriekšējā PČ, kad tika gūti 21 vārti.

Uz ko tad varam cerēt? Objektīvi skaidrs, ka Latvijas izlases vieta ir starp 7. un 14. vietu, bet objektīvā skaidrība laukumā nekāpj un pretiniekus bortā nedzen. Koeficients uz iekļūšanu pusfinālā ir 25.00, kamēr tāda lieta kā bronzas medaļas saņēmušas koeficientu 50.00. Izlasei, kas rīko čempionātu, parasti izdodas uzrādīt labākus rezultātus nekā ierasti, bet tas, ka šis nebūs standarta čempionāts, jau noskaidrots.