Atceroties 2006. gada Pasaules hokeja čempionātu Rīgā

Reading time6 min

Foto: TT

Kā zināms, šī gada Pasaules čempionāts hokejā notiks Rīgā, un šis būs jau otrais čempionāts, kuru uzņemsim savās mājās, tāpēc interesanti atskatīties, kā Rīgai un Latvijas izlasei veicās toreiz 2006. gadā, kad uz tikko uzceltās ‘’Arēna Rīga’’ un speciāli pārveidotās ‘’Skonto’’ halles ledus nūjas krustoja labākie pasaules hokejisti un komandas.



VISS NEPIECIEŠAMAIS ČEMPIONĀTAM

Lai tiktu pie iespējas organizēt lielākā mēroga hokeja čempionātu, ir nepieciešamas daudz sastāvdaļu: hokeja tradīcijas valstī, elites līmeņa izlase, infrastruktūra, finanses, fanu kustība, kā arī, protams, liela vēlme organizēt šādu pasākumu. 2006. gadā Latvija varēja lepoties ar to, ka elites divīzijā atrodas jau desmit gadus pēc kārtas, un šajā laikā pierakstīties vismaz draftā Nacionālajā hokeja līgā (NHL) bija paspējuši 16 Latvijas hokejisti. Arī izlases fani vienmēr bijuši līmenī gan tribīnēs, gan āŗpus tām, liekot ārzemju medijiem regulāri runāt par Latvijas faniem kā par trakākajiem savas komandas atbalstītājiem. Tiesa, čempionāta infrastruktūrai bija jābūt daudz labākai, tāpēc Latvijai bija jāapliecina gatavība čempionātam ar jaunu hokeja halli, un toreizējais Latvijas Hokeja Federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pēc vairākām skaļām diskusijām parakstīja līgumu par halles celtniecību grandiozajam notikumam.

Lai arī Zviedrija bija favorīte šī gada čempionāta organizēšanā, Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) lēma par labu Latvijai, dodot iespēju sevi parādīt uz pasaules skatuves ne tikai hokeja laukumā, bet arī turnīra organizēšanā. Arī toreiz līdzīgi kā par šī gada čempionātu tika baumots, ka dažādu iemeslu dēļ čempionāta rīkotājs varētu mainīties, tomēr 2006. gada 5. maija vakarā pārpildītu ‘’Arēna Rīga’’ tribīņu priekšā ar Latvijas izlases spēli pret Čehiju un ar valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas atklāšanas uzrunu čempionāts varēja sākties.     


LATVIJAS IZLASES SNIEGUMS

Toreizējā izlases trenera Pjotra Vorobjova veidotā komanda sastāvēja no pieredzes bagāto hokejistu (piemēram, Aleksandra Semjonova, Grigorija Panteļejeva, Leonīda Tambijeva u.c.) un jauno talantu (Kaspara Daugaviņa, Laura Dārziņa, Miķeļa Rēdliha u.c.) apvienojuma, bet vārtu drošība galvenokārt tika uzticēta Sergejam Naumovam ar epizodisku Mārtiņa Raituma iesaisti. Čempionāta saimniekiem nekad nebija padevušās atklāšanas spēles, un tāpēc rezultāts 1:1 pret Čehiju (gūtie vārti Aleksejam Širokovam) pirmajā spēlē, kas bija apmeklētākā ar 10,669 skatītājiem, tika uzskatīta par lielisku sākumu savās mājās. Tiesa, eiforija noplaka jau nākošajā spēlē pret Somiju (0:5), kurā Latvija ne reizi neiekaroja NHL kluba Filadelfijas ‘’Flyers’’ vārtsarga Antero Nītimaki sargātos vārtus. Ceļazīme uz nākošo kārtu tika izspēlēta pēdējā grupas spēlē pret Slovēnijas izlasi. Mačs pret jauno uzlēcošo slovēņu zvaigzni Anži Kopitaru un Slovēniju iesākās smagi ar 0:1 pēc pirmā perioda, taču ar dažiem panāktiem vairākumiem otrajā periodā izdevās gūt četrus bezatbildes vārtus, salaužot Slovēnijas aizsardzību un svinot uzvaru visā spēlē ar 5:1.

Turnīra otrajā fāzē sekoja pamatīga sagrāve pret Kanādu, kuru, domājams, atceras jebkurš Latvijas izlases fans. Rezultāts 0:11, fanu neapmierinātība ar tiesnešu darbu, metot uz ledus dažādus priekšmetus (monētas, šķīvjus, pat mobilos telefonus), kā arī Jāņa Sprukta aicinājums pie mikrofona fanus nomierināties, šķiet, ir tas, kas paliks atmiņā uz mūžu. Pēc tādas spēles gan izdevās cienīgi nospēlēt pret ASV zvaigznēm (2:4) un čempionātu noslēgt uz pozitīvas nots ar drošu uzvaru pret Norvēģiju (4:2), taču ceturtdaļfinālam ar to bija par maz, un Latvija čempionātu noslēdza desmitajā vietā. Rezultatīvākais izlases rindās ar trīs vārtiem bija komandas kapteinis Aleksandrs Semjonovs.


Foto: TT

CITAS IZLASES UN SPĒLĒTĀJI

Hokeja pasaulē 2006.gads bija rakstāms Zviedrijas zīmē, jo vēl pirms čempionāta Rīgā Zviedrija Turīnas Olimpisko spēļu finālā ar rezultātu 3:2 pārspēja Somiju un otro reizi savā hokeja vēsturē izcīnīja olimpisko zeltu. Čempionātā Rīgā zviedriem negāja viegli (zaudējums Slovākijai ar rezultātu 2:5, kā arī divi neizšķirti pret Šveici 4:4 un Krieviju 3:3), taču noslēdzošajā turnīra fāzē zviedri, pateicoties turnīra labākā spēlētāja Niklasa Kronvala rezultativitātei un labākā vārtsarga Juhana Holmkvista spēlei, bija līmenī, kas ļāva lieliski nospēlēt pret spēcīgajām ASV (6:0), Kanādu (5:4), kā arī finālā atstāt sausā Čehijas izlasi (4:0).

Par lielāko pārsteigumu šajā čempionātā parūpējās Baltkrievijas izlase, kas ar lielisko Andreju Mezinu vārtos rāva gabalos pastarītes (9:1 pret Ukrainu, 7:1 pret Kazahstānu), kā arī cienīgi nospēlēja pret augstāka līmeņa komandām (2:1 gan pret Slovākiju, gan Šveici), tiesa, tā apstājās ceturtdaļfinālā pret Somiju (0:3). Starp labākajiem tika atzīti jau iepriekš pieminētie Zviedrijas izlases hokejisti, kā arī Kanādas uzbrukuma līderis Sidnijs Krosbijs, kurš deviņās spēlēs atzīmējās ar astoņiem vārtiem un tikpat piespēlēm, bet ar 14 rezultativitātes punktiem tālu neatpalika viņa komandas biedrs Patriss Beržerons.