Medaļu rekordi ziemas Olimpiskajās spēlēs

Vēl tikai nedaudz vairāk kā viens mēnesis atlicis līdz Ziemas Olimpiskajām spēlēm Pekinā, kurās varēsim vērot pasaules labāko atlētu sāncensību, un, kā ierasts, četrgades spēkošanās līdzi sev nes arī augsta līmeņa rezultātus medaļu izteiksmē. Apskatīsim vairākus ar medaļām saistītus rekordus, kas sasniegti Ziemas Olimpiskajās spēlēs, un kas zina, varbūt kāds no tiem kritīs tieši Pekinā.



Medaļām bagātākā valsts Ziemas spēlēs – ne tik tālu no Latvijas uz ziemeļiem atrodas pasaules rekordiste valsts medaļu ieskaitē – Norvēģija. Šī valsts kopumā ir piedalījusies 23 Ziemas Olimpiskajās spēlēs un kopā ir izcīnījusi 368 medaļas (132 zelta, 125 sudraba un 111 bronzas). Otrajā vietā atrodas ASV ar 305 medaļām (105 zelta, 110 sudraba un 90 bronzas), bet godpilno trešo vietu ieņem Vācija ar 240 medaļām (92 zelta, 88 sudraba un 60 bronzas). Iepriekšējā četrgades notikumā Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā Norvēģija uzvarēja ar medaļu rekordražu – 39 medaļām. Tā kā sporta ārzemju statistikas aģentūras arī Pekinā Norvēģijai prognozē visvairāk medaļu, tad citām valstīm ir maz cerību pārspēt šo rekordu tuvākajās spēlēs.

Foto: TT

Visvairāk medaļu individuāli – vēl viens rekords, ko tik drīz nevienam nebūs pa spēkam pārspēt pieder norvēģu distanču slēpotājai Māritai Bjergenai, kura starp visiem ziemas olimpiešiem ir medaļām bagātākā sportiste, jo piecās Olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 15 medaļas ( 8 zelta, 4 sudraba, 3 bronzas). Vērts atzīmēt arī norvēģu biatlonista Ūle Eināra Bjerndālena panākumu – viņa kontā sešās spēlēs pavisam ir 13 medaļas (8 zelta, 4 sudraba un 1 bronza). Salīdzinājumam Latvija Ziemas Olimpiskajās spēlēs kopā ir izcīnījusi vien 8 medaļas. Protams, skeptiķi var ķerties klāt pie abu sporta veida daudzajām disciplīnām (skiatlons, iedzīšana, individuālais starts, sprints, masu starts, komandu stafete), kurās var iekrāt medaļu ražu, bet neviens nenoliegs, ka biatlons un distanču slēpošana ir sporta veidi, kuros konkurence ir nežēlīga un iesaukas dzelzs dāma un biatlona karalis abiem norvēģiem ir iedotas pamatoti. Interesanti, kā Pekinas spēlēs klāsies Ķīnas biatlonistiem, jo tieši Bjerndālens ir šīs komandas galvenais treneris.

Vecākais zelta medaļas ieguvējs un ieguvēja –vecums nav šķērslis, lai izcīnītu svarīgāko karjeras trofeju, un to 1924.gada spēlēs Šamonī pierādīja brits Roberts Velšs, kurš 54 gadu vecumā bija daļa no Lielbritānijas kērlinga izlases, kura izcīnīja zelta medaļas. Sieviešu konkurencē par vecāko zelta medaļas īpašnieci kļuva 43 gadus vecā kērlingiste Anete Norberga, kura bija Zviedrijas izlases dalībniece. Individuālajos sporta veidos gan pagaidām uzvaras ir izcīnījuši jaunāki sportisti – tituliem bagātais biatlonists Ūle Einārs Bjerndālens 40 gados triumfēja 10km sprinta distancē Sočos 2014.gadā, bet vāciete Silke Oto tāpat kā 2002.gadā Soltleiksitijā – triumfēja arī 36 gadu vecumā 2006.gada Turīnas kamaniņu sacensībās.

Jaunākais zelta medaļas ieguvējs un ieguvēja –lai arī katram sporta veidam ir savi vecuma limiti, tomēr jāatzīmē somu tramplīnlēcējs Tonijs Nīminens, kurš 16 gados Albertvilā izcīnīja uzvaru 1992.gada tramplīnlēkšanā. Interesanti, ka visi galvenie panākumi somam nāca tieši pusaudža gados un vēl bez jaunākā zelta medaļnieka titula Olimpiskajās spēlēs, viņam pieder arī Pasaules rekords, kā pirmajam, kas pārlēcis ar slēpēm 200 metru atzīmi (203m) 1994.gadā Slovēnijas pilsētā Planicā. Sieviešu jeb šajā kategorijā meiteņu konkurencē ātrslidotāja Kima Jun-Mi tikai 13 gadu vecumā kopā ar Korejas izlasi izcīnīja zeltu 3000m komandu stafetē, bet individuālajos sporta veidos jāizceļ daiļslidotāja Tara Lipinski no ASV, kura 15 gados triumfēja daiļslidošanā 1998.gada spēlēs Nagano.

Visilgākā pauze starp izcīnītām medaļām – tieši 20 gadi ir šobrīd fiksētais ilgākais laiks, kad sportists ir izcīnījis medaļas. Ir divi vīri, kuriem izdevies šādi karjeras uzsākt un noslēgt ar Olimpisko balvu. Viens no tiem bija skeletonists, kā arī bobslejists Džons Hītons no ASV, kurš 1928.gada spēlēs izcīnīja sudraba medaļu, esot 20 gadus vecs, bet savos 40 gados spēja atkārtot šo panākumu tajā pašā Sanktmoricas trasē. Interesanti, ka 1932.gadā viņš izcīnīja bronzas medaļu bobsleja divnieku sacensībās. Otrs vīrs tieši tajā pašā laikā bija Šveices izlases hokejists Ričards Torriani, kurš ar izlasi Sanktmoricā izcīnīja bronzas medaļas 1928. un 1948.gadā. Spēlētājs, kurš joprojām tiek uzskatīts par visu laiku labāko Šveices hokejistu, pēc savas hokejista karjeras pat pamēģināja kamaniņu sportu un 1957.gada Pasaules čempionātā izcīnīja pat otro vietu.

Foto: TT

Sportisti ar medaļām gan ziemas, gan vasaras spēlēs – pēdējos gados tas nav noticis, taču pagātnē ir seši sportisti, kuri ir piepildījuši sapni piedalīties un izcīnīt medaļu abu veidu Olimpiskajās spēlēs. Piemēram, Krista Ludinga Rotenburgere no Vācijas izcīnīja sudraba medaļu treka riteņbraukšanā (1984.gads), bet ziemas laikā nodarbojās ar savā veidā līdzīgu sporta veidu – ātrslidošanu, izcīnot pat četras medaļas Olimpiskajās spēlēs (1992.). Klāra Hjūza (ASV) kalnu riteņbraukšanas divām bronzas medaļām (1996.gads) karjerā paspēja pievienot ātrslidošanā izcīnītās četras medaļas (2010.). ASV sportiste Laurina Vilijamsa sprinteres sasniegumus (sudrabs 100m 2004.gadā un zelts 4x100m komandu stafetē 2012.gadā) papildināja ar sudraba medaļu bobsleja divnieku sacensībās Sočos (2014.).

Vīru rindās par multisportistu sevi varēja saukt Edvards Īgans (ASV), kurš gan boksā (1920.), gan bobsleja četriniekos (1932.) izcīnīja zelta medaļas, un viņš ir vienīgais, kurš spējis abos sporta veidos sasniegt pašu augstāko apbalvojumu. Džeikobs Tams no Norvēģijas tramplīnlēkšanā izcīnīja zeltu (1924.), bet vēlāk nopietni nodarbojās ar burāšanas sportu, kurā 1936.gadā izcīnīja sudraba medaļu. Bet Gillis Grafstroms no Zviedrijas nodarbojās tikai ar daiļslidošanu un izcīnīja četras olimpiskās medaļas, taču šajā unikālajā sarakstā viņš ir iekļuvis, pateicoties tam, ka 1920.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Antverpenē (Beļģija) arī tika iekļauta daiļslidošana, kurā viņš izcīnīja zelta medaļu, tādējādi uz papīra zviedrs ir piedalījies abu veidu Olimpiskajās spēlēs.