Atskats uz Latvijas pirmo soli pretī Pasaules kausam basketbolā

Foto: Basket.lv

Ar uzvarām visās četrās spēlēs Latvija ir noslēgusi priekškvalifikācijas turnīru par tikšanu uz 2023. gada Pasaules kausu basketbolā. Jauns sākums ar jaunu galveno treneri pie vadības grožiem un ar jaudīgu sastāvu. Ko varam paņemt no šīm spēlēm, virzoties tālāk?



Pirms turnīra

Neierasti, bet šoreiz Latvijas izlasei, lai tiktu līdz svarīgajām kvalifikācijas spēlēm par tikšanu uz nākošo Pasaules kausu, kurš pēc diviem gadiem norisināsies Jaunzēlandē, Japānā un Filipīnās, D grupā (kopā ar Rumāniju un Baltkrieviju) bija jāfinišē vienā no pirmajām divām vietām. Pozitīvi, ka tiesības uz turnīra rīkošanu izdevās izcīnīt Latvijai un pirmo soli pretī kvalifikācijai mūsu komanda varēja spert tieši savās sienās ‘’Arēna Rīga’’. Tāpat jāatzīmē, ka izlases sastāvu veidoja ne tikai ierastie izlases līderi Dairis Bertāns, Mārtiņš Meiers un Mareks Mejeris, bet arī pēc ilgākas pauzes bija atgriezies Eirolīgas klases saspēles vadītājs Jānis Strēlnieks un NBA snaiperis Dāvis Bertāns. Protams, pavisam jaudīgam sastāvam pietrūka tādi spēlētāji kā Kristaps Porziņģis, Jānis Timma, Rodions Kurucs, Anžejs Pasečņiks, u.c., kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties, bet savu debiju pieaugušo izlasē piedzīvoja valmierietis Rinalds Mālmanis. Lai arī pret līmeni vājākiem pretiniekiem, tomēr izcīnītās uzvaras pārbaudes spēlēs pret Šveici (85:66) un Slovākiju (91:84) apliecināja, ka komanda ir apradusi ar jauno treneri un gatava uzvarēt arī svarīgākas spēles.


Četras spēles – četras uzvaras

Foto: FIBA

Pirmajā spēlē pret Rumāniju latviešiem padevās dominējošs spēles ievads, kurā viesi tika atstāti sausā pirmās piecas minūtes un rezultāts sasniedza pat 21:0. Mūsu izlase ne tikai svilināja groza tīklu no tālmetienu līnijas ar 75% (!) precizitāti, brāļiem Bertāniem trāpot pat metienus ar sodu, bet arī aizsardzībā mainījās uz blokiem un izcīnīja atlēkušās bumbas pie sava groza, nedodot pretiniekiem otrās iespējas apdraudēt grozu. Lai arī metienu precizitāte spēles turpinājumā vairs nebija tik augsta, tomēr latvieši turpināja dominēt ar ātrām pārejām uzbrukumā un ceturtajā ceturtdaļā spēja palielināt rezultāta starpību pat līdz +46 (99:53), bet spēle noslēdzās ar pārliecinošu uzvaru 108:72.

Otrajā spēlē pret Baltkrieviju jau nolaidāmies uz zemes un par uzvaru bija krietni jāpacīnās. Netrāpot metienus un savā soda laukumā netiekot galā ar Latvijā zināmo bijušo vefieti Artjomu Parahauski un viņa palīgiem, spēle aizritēja līdzīgi, par ko liecina arī 13 vadības maiņas. Līdz pat ceturtajai ceturtdaļai abas komandas turējās blakus, bet tad nelielu izrāvienu veica baltkrievi pēc Andreja Stabrauska soda metieniem, panākot septiņu punktu pārsvaru (74:67). Taču Meiera un Mejera darbības aizsardzībā un Daira Bertāna rezultativitāte uzbrukumā tomēr pasniedza otro uzvaru turnīrā 92:83.

Arī otrā apļa spēle pret Rumāniju nebija vieglāka, kaut pirmajā spēlē gūts graujošs panākums. Rumāņi daudz agresīvāk ierobežoja mūsu snaiperus, kā arī veiksmīgi organizēja uzbrukumus uz groza apakšu, otrajā ceturtdaļā esot arī vadībā ar 25:23. Mūsu izlase gan palielināja agresivitāti uzbrukumā un ieguva komfortablāku pārsvaru, galvenokārt uzbrukumā izceļoties Rihardam Lomažam, taču viesi pārkāpumiem pilnā spēlē nekur tālu Latvijas izlasi prom nelaida un turējās aptuveni 10 punktu attālumā visu atlikušo spēli, tai noslēdzoties ar Latvijas izlases uzvaru 79:69.

Lai arī pirms pēdējās spēles pret Baltkrieviju bija zināms, ka galvenais mērķis- kvalificēties nākošajai kārtai ir izpildīts, tāpat komanda gāja laukumā pilnā kaujas sastāvā, kamēr Baltkrievijas izlases treneris deva atpūtu savam līderim Parahauskim. Spēles sākumā Dairis Bertāns ar trīs tālmetieniem palīdzēja komandai iegūt pārsvaru, un vēlāk arī garā gala spēlētāji Mejeris un Gražulis ar skaistām epizodēm soda laukumā panāca arī lielāku pārsvaru 34:22. Lai arī rezultāta pārsvars pēc puslaika pārtraukuma saruka līdz viena metiena attālumam (43:40), tomēr nevienu brīdi neradās šaubas par Latvijas uzvaru, neskatoties uz to, ka tālmetienu precizitāte bija sliktāka nekā pretiniekiem (32% pret 40%). Arī Meiera piektā piezīme un soģu apstrīdamie lēmumi nepagrieza spēli otrādi, un Gražulis karjeras rezultatīvāko spēli noslēdza ar alley-oop, pieliekot skaistu punktu Latvijas uzvarai 83:60.


Ko redzējām?

Itāļu speciālists Luka Banki darbu ar izlasi sāka vien pirms nepilniem pieciem mēnešiem aprīlī, un tas ir salīdzinoši mazs laiks, lai aptvertu visu darba apjomu, kas galvenajam trenerim jāveic, ienākot pavisam jaunā vidē, iepazīstot jaunu kolektīvu un saprotot katra spēlētāja stiprās un vājās puses, lai to sakombinētu noslīpētā komandas spēlē. Taču priecē trenera nospraustais fokuss uz atlēkušajām bumbām, labā bumbas kustība uzbrukumā, kā arī plašā spēlētāju rotācija, kurā ik spēli treneris izmantoja 11 spēlētājus. Protams, latviešu galvenais ierocis ir un būs ātras pārejas uzbrukumā un tālmetieni, ko pieredzējām arī šajās spēlēs, taču ir patīkami redzēt arī dažādību uzbrukumā, ejot agresīvi uz groza apakšu. Nevarēja nepamanīt, ka aizsardzībā mums grūtības sagādāja raženāki centri, piemēram, jau pieminētais Parahausks vai Rumānijas izlases centra spēlētājs Rares Uta, pret kuru miesās vieglākajiem mūsu izlases garā gala spēlētājiem klājās grūti, zaudējot punktus vai nopelnot piezīmes. Skaidrs, ka šobrīd mūsu izlases apvāršņos nav tāda smagsvara, ko likt aizsardzībā pretī, taču lieki teikt, ka tas arī izbojātu komandas ātro pāreju iespējas, tādējādi pārējo spēlētāju palīdzība aizsardzībā un fokuss uz atlēkušajām bumbām joprojām būs labākā opcija šajos gadījumos. 

Kopumā uzvaras izcīnīja visa komanda, bet, ja kādus spēlētājus gribētos izcelt īpaši īsajā turnīra laikā, tad tie viennozīmīgi būtu Rihards Lomažs (13 p., 2,5 piespēles), kurš ļoti bieži uzņēmās līdera lomu uzbrukumā, izprovocējot pretiniekus uz piezīmēm. Dairis Bertāns (13,3 p., 3,3 piesp.) jau kārtējo reizi ar savu enerģiju un tālmetieniem palīdzēja komandai pārvarēt grūtības īpaši spēlē pret Baltkrieviju, kad komanda atradās iedzinējos spēles beigu daļā. Kristers Zoriks (6,8 p., 7,5 piesp.) patīkami pārsteidza, kļūstot par visa turnīra labāko piespēlētāju. Andrejs Gražulis (12 p., 5 atl.b.) bija viens no labākajiem cīņā par atlēkušajām bumbām, bet zvaigžņu stundu piedzīvoja pēdējā spēlē pret Baltkrieviju (22p., 9atl.b.), parādot, uz ko ir spējīgs, ja tiek pie lielāka spēles laika, nenokļūstot piezīmju problēmās. 


Kas tālāk?

Foto: FIBA

Nākošās spēles ceļā uz Pasaules čempionātu komandai paredzētas no 22.novembra līdz 30.novembrim, kad spēlētāji būs jau iesākuši savas klubu sezonas. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka Latvijas izlases sastāvs uz šīm spēlēm paliks vājāks, jo vairāki izlases spēlētāji (piemēram, Dairis Bertāns Seviljas ‘’Real Betis’’, Rihards Lomažs Turcijas “Yukatel Merkezefendi Belediyesi”, Rodions Kurucs Belgradas ‘’Partizan’’) spēlēs spēcīgos Eiropas klubos, taču ne tādos, kas cīnās Eirolīgā, tādējādi būs iespēja ar kluba atļauju pārstāvēt savu valsti arī Pasaules čempionāta kvalifikācijā. Protams, uz Porziņģi un Dāvi Bertānu, kuri pārstāv NBA klubus, varam necerēt, bet pārējie, kuri netiks NBA vai Eirolīgas komandās noteikti būs atrodami Lukas Banki blociņā. Savas pretinieces kvalifikācijā uzzināsim septembra sākumā.