Apskats: kā veicies Latvijas basketbolistiem aizvadītajā sezonā?

Foto: FIBA

Līdz ar Līgo svētkiem noslēdzās pēdējais Eiropā notiekošais basketbola čempionāts. Sezona bijusi gara, tomēr jau drīz sāksies gatavošanās Pasaules kausam. Šajā lielajā forumā debitēs arī Latvijas valstsvienība, un komandas galvenajam trenerim Lukam Banki nebūs viegls darbs izvēlēties 12 labākos. Piedāvājam ieskatu tajā, kā šosezon spēlējuši potenciālie Latvijas izlases basketbolisti.

Aizsargi

Viens no galvenajiem panākumu kaldinātājiem kvalifikācijas ciklā bija Rihards Lomažs. Sezonu viņš iesāka Spānijas ACB līgas komandā “Zaragoza”, tomēr jau pēc pieciem mačiem viņa un kluba ceļi šķīrās. Latvietis vienojās par līgumu ar Oldenburgas “EWE Baskets”, tomēr Vācijas Bundeslīgā viņš paspēja aizvadīt vien deviņus mačus, vidēji gūstot 9,1 punktu un atdodot 3,3 rezultatīvas piespēles, jo janvārī viņš iedzīvojās ceļgala krustenisko saišu savainojumā. Sākotnējās prognozes par Lomaža dalību Pasaules kausā nebija iepriecinošas, tomēr šobrīd sāk parādīties optimisms. Viss gan būs atkarīgs no atveseļošanās ātruma, tāpēc šobrīd vēl ir priekšlaicīgi kaut ko teikt.

Jānis Strēlnieks bijis galvenais izlases saspēles vadītājs jau vairākus gadus. Aizvadītajā sezonā viņš pārstāvēja grieķu AEK, vietējā čempionātā izceļoties ar 8,9 punktiem un 2,8 rezultatīvām piespēlēm, kamēr Čempionu līgā latvietim vidēji 14,1 punkts un trīs piespēles. Marta vidū Strēlnieks priekšlaicīgi noslēdza Čempionu līgas izslēgšanas maču, un pārbaudes konstatēja Ahilleja cīpslas plīsumu. Skaidrs, ka dažu mēnešu laikā no šī savainojuma nav iespējams atkopties, tāpēc Pasaules kausā, nenotiekot lieliem brīnumiem, nāksies iztikt arī bez Strēlnieka.

Viens no spēlētājiem, kurš varētu aizvietot Strēlnieku, ir Kristers Zoriks. Savā trešajā sezonā “VEF Rīga” rindās viņš vidēji izcēlās ar 16,7 punktiem un 4,8 rezultatīvām piespēlēm Latvijas-Igaunijas līgā, kā arī 16,7 punktiem un piecām rezultatīvām piespēlēm Čempionu līgā. 25 gadus vecais spēlētājs ik pa laikam iedzīvojas savainojumos, kas reizēm nav ļāvis spēlēt uz 100%, tāpēc traumu sadziedēšana vasarā būs galvenais priekšnosacījums, lai varētu pretendēt uz vietu sastāvā. Jau zināms, ka nākamajā sezonā viņš uzsāks leģionāra gaitas, pievienojoties Turcijas “Petkim Spor”.

Īstu atdzimšanu aizvadītajā sezonā piedzīvoja Artūrs Žagars, kurš pārstāvēja Lietuvas komandu “Nevezis”. Piedaloties 22 mačos, viņš vidēji guva 15,4 punktus, izcīnīja trīs atlēkušās bumbas un atdeva 4,4 rezultatīvas piespēles, izceļoties ar vairākām rezultatīvām spēlēm un atgādinot par savu potenciālu, ko iepriekšējās sezonās patraucēja savainojumi un sēdēšana uz beņķa “Joventut” komandā. Jā, arī Žagara gadījumā būtisks faktors ir savainojumi. Ja ar veselību viss būs kārtībā, Žagaram ir reāla iespēja doties uz Āziju.

Lieliski Lukas Banki vadītajā izlasē sevi apliecināja Toms Leimanis, kurš izlašu logos, kad nevarēja palīdzēt galvenie izlases spēlētāji, spēja pavilkt uz priekšu valstsvienību. Leimaņa uzvārds konkurencē ar Zoriku un Žagaru nav skaļākais, tomēr viņš jau sevi ir pierādījis izlašu līmenī, turklāt Spānijas 2. spēcīgākajā līgā viņš arī bija produktīvs, “Estudiantes” rindās izceļoties ar 11,9 punktiem un 2,7 rezultatīvām piespēlēm. Nebūs pārsteigums, ja Leimanis būs izlases sastāvā PK.

Fantastisku sezonu Polijā aizvadīja Aigars Šķēle, kurš iepriekšējās sezonās varbūt nebija tik pamanāms. Kopā ar Polijas komandu “Stal” viņš triumfēja Eiropas Ziemeļu līgā, turklāt Šķēle finālmača pēdējā minūtē realizēja tālmetienu, kas nodrošināja titulu. Polijas čempionātā izcīnītas bronzas medaļas, bet Šķēlem vidēji sezonā 14,7 punkti, 6,6 rezultatīvas piespēles un 3,8 atlēkušās bumbas, vairākos mačos flirtējot ar “triple-double”. Lai arī Šķēle nav tipiskais saspēles vadītājs, viņš ir viens no kandidātiem, kurš Pasaules kausā varētu daudz darboties ar bumbu, ja izdosies nodrošināt vietu sastāvā.

Pirms gada Artūrs Kurucs bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc savā laukumā Latvija pārspēja Serbiju. Sezona “Baskonia” rindās neizvērtās tāda kā cerēta, jo daudz laika viņš pavadīja uz rezervistu soliņa, ar lielu rezultativitāti neizceļoties nedz Eirolīgā, nedz ACB. Kurucs var lieliski spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, turklāt ļoti precīzs viņš ir bijis no tālās distances, izceļoties ar vairāk nekā 40% precizitāti.

Izlases kapteinis Dairis Bertāns otro gadu pēc kārtas pavadīja ACB līgas komandā “Real Betis”, kas atkal cīnījās par vietas saglabāšanu, ko šoreiz neizdevās izdarīt. Ar lielu rezultativitāti Bertāns neizcēlās, vidēji gūstot 6,5 punktus, turklāt tālmetieni realizēti tikai ar 29,7% precizitāti, kas ir viņa sliktākais rādītājs kādā no Eiropas komandām. Nav šaubu, ka viņš uz Āziju dosies, jo ar saviem tālmetieniem viņš ir spējīgs pavilkt izlasi vajadzīgajā brīdī, bet ar pieredzi var dot vērtīgus padomus.

Uzbrucēji

Rodions Kurucs sezonu sāka kopā ar Dairi Bertānu “Real Betis”, taču pēc 11 spēlēm sadarbība pārtrūka. Turpinājumā cēsnieks pievienojās Banki vadītajai “Strasbourg”, un tur Kurucs pa īstam atplauka, jo apliecināja savas labākās kvalitātes, kas ir daudzpusīgs sniegums. Francijas čempionātā latvieša kontā 10,6 punkti, 4,8 atlēkušās bumbas, 2,2 rezultatīvas piespēles un viena pārtverta bumba, turklāt viņš palīdzēja komandai pēdējā kārtā nodrošināt vietu izslēgšanas turnīrā. Banki parādīja, ka māk izmantot Rodionu, un tieši šāds spēlētājs Latvijas izlasē būs ļoti vērtīgs, jo Kurucs izceļas ar “melno darbu” abos laukuma galos.

Jaunā ampluā sevi apliecinājis Rolands Šmits, kuram pirmajā sezonā Kauņas “Žalgirī” bija sevi jāpierāda kā vienam no līderiem, kas arī sekmīgi sanāca. Šmits bija ne tikai rezultatīvs, bet arī iekaroja fanu sirdis un tika pie līguma pagarināšanas. Eirolīgā Šmitam vidēji 9,7 punkti un 4,7 atlēkušās bumbas, kamēr Lietuvā 8,7 punkti un 4,2 bumbas. Latvietis palīdzēja “Žalgirim” iekļūt Eirolīgas izslēgšanas turnīrā, kā arī pēc gada pārtraukuma izcīnīt Lietuvas zeltu. Ļoti nozīmīgs spēlētājs Šmits būs arī Latvijas izlasē, kurš ar savām darba spējām noteikti bojās pretinieku dzīvi.

Par stabilu Itālijas A sērijas vērtību kļuvis Andrejs Gražulis. Jau trešo sezonu pēc kārtas viņš spēlēja valsts augstākajā čempionātā, “Dolomiti Energia” rindās izceļoties ar 9,5 punktiem un 5,2 atlēkušajām bumbām. Gražulis bija viens no trim izlases spēlētājiem, kurš piedalījās visās kvalifikācijas spēlēs, tomēr viņš varētu būt tas izlases spēlētājs, kurš ir uz robežas par tikšanu vai netikšanu uz Pasaules kausu.

Viens no galvenajiem Gražuļa konkurentiem būs Mareks Mejeris, kurš varēja kļūt par pirmo latvieti ar FIBA Čempionu līgas zeltu, tomēr finālā nācās piedzīvot neveiksmi. Jeruzalemes “Hapoel” rindās viņš priecēja ar daudzpusīgu sniegumu, Čempionu līgā tiekot pie 7,4 punktiem, 3,7 atlēkušajām bumbām un 1,9 rezultatīvām piespēlēm, turklāt daudz viņš paveica aizsardzībā, kur ļoti noder viņa atlētisms un platais roku izvērsums, kā tas ir arī Rodiona Kuruca gadījumā. Jāmin, ka Mejeris kļuvis par Izraēlas kausa ieguvēju.

Itālijas spēcīgākajā čempionātā turpina spēlēt Artūrs Strautiņš, kurš otro sezonu pavadīja “Reggio Emilia” rindās, ko pārstāvēja arī jaunatnes gados, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, spēles laiks saruka par desmit minūtēm. Vidējā statistika arī pasliktinājās, gūstot sešus punktus un izcīnot 3,4 atlēkušās bumbas. Strautiņam noteikti būs krietni jāiesvīst un jāpierāda sevi, lai būtu 12 spēlētāju sastāvā uz Pasaules kausu.

Jau ceturto sezonu pēc kārtas samazinājās Dāvja Bertāna spēles laiks NBA. Lai arī “Mavericks” rindās viņš laukumā pavadīja vidēji tikai nepilnas 11 minūtes un guva 4,6 punktus, Latvijas izlasē Bertānam būs viena no galvenajām lomām uzbrukumā. Viņš noteikti sodīs pretiniekus, kas atstās brīvu uz tālmetienu līnijas, turklāt Dāvis būs motivācijas pilns sevi kārtējo reizi pierādīt, jo jauno sezonu viņš uzsāks Oklahomsitijas “Thunder” rindās, kas latvieti maiņas darījuma rezultātā ieguva drafta dienā.

Visai liela mīkla šobrīd ir Jānis Timma. Rudenī viņš pievienojās izlasē un ar rezultatīvu sniegumu sekmēja uzvaru Grieķijā. Februārī viņš birokrātijas dēļ neieradās palīdzēt izlasei, savukārt Puertoriko čempionātā latvietis aizvadīja tikai četrus mačus, vidēji gūstot deviņus punktus, izcīnot 2,8 atlēkušās bumbas un atdodot 2,5 rezultatīvas piespēles. Pašlaik viņš spēlē “BIG3” līgas komandā “Aliens”, tāpēc ir daudz jautājumu par viņa iespējām iekļūt izlasē.

Centri

Lielākais smagums Latvijas izlasē gulsies uz Kristapa Porziņģa pleciem. Vasarā viņš sevi lieliski parādīja izlasē, kas rezultējās arī vienā no labākajām sezonām NBA – vidēji 23,2 punkti, 8,4 atlēkušās bumbas, 2,7 rezultatīvas piespēles un 1,5 bloķēti metieni “Wizards” rindās. Jauno sezonu viņš neuzsāks Vašingtonā, jo “Wizards” viņu aizmainīja uz vienu no līgas labākajām komandām Bostonas “Celtics”. Ņemot vērā, ka sezona latvietim noslēdzās jau aprīlī, būs pagājis pietiekami ilgs laiks, lai pilnvērtīgi atpūstos, tāpēc nevajadzētu uztraukties par traumu risku.

Par vēl vienu galvenā trenera Banki atklājumu var minēt Klāvu Čavaru. Viņš bija visos izlases sabraukumos, kļūstot par vienu no izlases līderiem. Produktīvi otro gadu pēc kārtas ventspilnieks spēlēja Polijā, “Start” rindās vidēji gūstot 10,5 punktus un izcīnot 7,4 atlēkušās bumbas. Skaidrs, ka priekšā būs Porziņģis, taču Čavars varētu būt jaudīga otrā opcija no soliņa.

Divas komandas sezonas gaitā pārstāvēja Anžejs Pasečņiks, kurš vairākus mēnešus bija Viktora Vembanjamas komandas biedrs “Metropolitans 92” komandā, bet pēc tam atgriezās “Real Betis”. Abos klubos viņam vidēji nepilni seši punkti, kā arī pāris atlēkušās bumbas. Neklātienes cīņā Čavars bijis labāk, tomēr visu izšķirs sniegums treniņnometnē, turklāt labs sniegums Pasaules kausā varētu aizvest Pasečņiku pie laba līguma, ja tas līdz turnīram vēl nebūs noticis.

Lai arī šajā apskatā netika pieminēti, ir vēl vairāki spēlētāji, kuri iekļauti oficiāliajā kandidātu sarakstā un cīnīsies par vietu sastāvā: Artis Ate, Mārtiņš Laksa, Mārcis Šteinbergs, Jānis Bērziņš, Kārlis Siliņš un Roberts Bērziņš.

Latvijas izlases kalendārs Pasaules kausā

25. augusts, pret Libānu plkst. 12:15
27. augusts, pret Franciju plkst. 16:30
29. augusts, pret Kanādu plkst. 16:30
31. augusts – 4. septembris, grupu turnīra 2. kārta
5. – 6. septembris, ceturtdaļfināli
8. septembris, pusfināli
10. septembris, medaļu spēles