Futbola izlase liek punktu sezonai. Vai reizē arī punkts Nikolato ērai Latvijā?

Latvijas futbola izlase novembra vidū aizvadīs divas spēles – pārbaudes maču pret Ziemeļmaķedoniju un PK atlases noslēdzošo cīņu pret Serbiju. Ar šīm spēlēm Latvijas izlase noslēgs pagaidām ne īpaši sekmīgo 2025. gada sezonu, un aktuāls ir jautājums, vai galvenais treneris Paolo Nikolato turpinās darbu ar izlasi arī turpmāk?

Pret Ziemeļmaķedoniju un Serbiju

13. novembrī Latvijas izlasei paredzēta spēle pret Ziemeļmaķedoniju, viesos aizvadot pārbaudes maču. Ziemeļmaķedonija mums iepriekšējos gados ir jau tīri labi iepazīta pretiniece. Kopš 2019. gada pret to spēlēts četras reizes, un bilance pagaidām ir vienos vārtos – visos četros mačos uzvarējusi Ziemeļmaķedonija.

Vienkāršā patiesība – bez vārtu guvumiem futbolā uz uzvaru cerēt grūti, un pret Ziemeļmaķedoniju mūsu izlasei ar vārtu gūšanu klājies vāji. Šajās četrās spēlēs tikai vienreiz gūti vārti (0:1, 0:3, 0:2 un 1:3), turklāt arī šis vienīgais vārtu guvums nebija mūsu uzbrucēju kontā, bet gan pēc pretinieku nejauša sitiena savos vārtos.

Latvijas izlases uzbrucējiem šī nav pati spilgtākā sezona. Roberts Uldriķis atlabst no smagas traumas, Raimonds Krollis tikko izcēlās ar rezultatīvu sniegumu Čehijā, taču uz izlasi nav izsaukts. Vladislavam Gutkovskim spēles laiks savā klubā Dienvidkorejā ir ļoti neregulārs, un lielas cerības jau atkal tiek liktas uz Jāni Ikaunieku. Izlasē šoreiz nav arī Dario Šita, kuram trauma, un izsaukti trīs Virslīgas uzbrucēji – Regža, Melnis un rezultatīvu sezonu aizvadījušais Pūlis. Nevienam no viņiem vēl nav vārtu guvuma Latvijas izlases sastāvā.

Pret Ziemeļmaķedoniju Latvija nebūs favorīte – “Betsafe” futbola prognozes liecina, ka Latvijas izlases uzvaras koeficients ir 6.40, kamēr iespēja tikt vismaz pie neizšķirta novērtēta ar koeficientu 3.95. Diemžēl jāatzīmē, ka koeficients par to, ka Latvija negūs nevienus vārtus, ir samērā pievilcīgs (1.90). Kā nekā, šogad astoņās spēlēs gūti tikai četri vārti, un trīs no tiem bija pret Andoru.

Ja pret maķedoniešiem būs grūti, tad 16. novembra spēlē pret Serbiju sagaidāms vēl smagāks uzdevums. Latvijai šī spēle turnīra tabulā vairs neko daudz nemainīs, kamēr Serbija turpina cīņu par PLK ceļazīmi, tiesa, vispirms serbiem būs 13. novembra mačs pret Angliju, un var tīri labi izrādīties, ka spēlē pret Latviju arī serbiem visas cerības par Pasaules kausu jau būs vējā.

Septembrī Latvija pret serbiem aizvadīja ļoti cienījamu maču savā laukumā, tomēr zaudējot ar 0:1 un neizmantojot izcilu iespēju beigās tomēr panākt neizšķirtu. Skaidrs, ka viesos būs daudz grūtāk, un Serbijas izlase kotējas nesalīdzināmi augstāk. Objektīvi jāsecina, ka, ja Latvijas izlasei izdosies kaut vai atkārtot septembra spēles konkurētspējīgo cīņu, tas jau būs nosacīts panākums.

Latvijas izlase 2025. gadā

Cik daudz izšķirs šīs divas atlikušās spēles? Būtībā – visnotaļ maz. Var salīdzināt ar 2019. gada Eiropas čempionāta atlasi, kas Latvijai izvērsās ļoti vāja, taču pēdējā spēlē, kas vairs neko neizšķīra, ar 1:0 tika pieveikta ļoti spēcīgā Austrijas izlase. Vai šī uzvara ir palikusi īpašā atmiņā un tiek turēta īpašā vietā Latvijas futbola folklorā? Skaidrs, ka nē.

Šosezon gan sniegums un rezultāti bijuši labāki nekā minētajā 2019. gadā. Taču daudz aktuālāks ir jautājums, vai Latvijas izlases rezultāti ir auguši, salīdzinot ar neseno laiku, kad izlasi vadīja Dainis Kazakevičs. Izlases sniegums un spēles zīmējums dažam tagad patīk labāk, dažam nē, tāpat subjektīvs ir jautājums par to, vai valstsvienības aura ir spožāka vai blāvāka. Tāpēc objektīvi ir vērtēt tikai rezultātus, un tur nekā ļoti optimistiska nav.

No Latvijas izlases iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā neviens nepieprasīja, lai gan būtībā tam tagad ir lielāks pamats, jo finālturnīrs paplašināts līz 48 komandām. Galvenais uzdevums bija izvairīšanās no pēdējās vietas. Lai gan ne pēc pilnas programmas (savā laukumā pret Andoru neizšķirts 2:2), tomēr šo minimālo mērķi izdevies izpildīt. Tāpat pozitīvajā bilancē ierakstāms neizšķirts pret Albāniju.

Zaudējumi Anglijai ar 0:3 un 0:5 diemžēl ir likumsakarīgi. Un tad vēl divi 0:1 zaudējumi Albānijai un Serbijai, kā arī 0:0 pārbaudes mačā pret Azerbaidžānu. Jā, vairākas no šīm spēlēm bija ar tīri skatāmu futbolu un pieklājīgu konkurētspēju laukumā, taču nullītes gūto vārtu ailītē ir ļoti uzkrītošas.

Nikolato – vai jāpaliek?

Un vēl jau jāierēķina arī 2024. gadā paveiktais, kad Nāciju līgā Latvijas izlase beidzot spēlēja C līmenī, taču tur palika pēdējā vietā grupā, kas nozīmēja, ka būs jācīnās pārspēlēs. Pārspēles paredzētas nākamā gada pavasarī, kad Latvija cīnīsies pret Gibraltāru. Mūsu futbola izlase šajās pārspēlēs būs favorīte, un, ja vēlamies būt pavisam godīgi, izkrišana uz Nāciju līgas pēdējo līmeni nemaz tik daudz nenozīmē. Pat pretēji – UEFA turnīru sistēma paredz, ka D līmeņa grupu uzvarētāji var tikt pie iespējas piedalīties EČ un PK kvalifikāciju pārspēlēs. Piemēram, šobrīd tāda iespēja par PK2026 vēl pastāv Sanmarīno un Moldovas izlasēm.

Tas no praktiskā viedokļa. No sportiskā viedokļa – protams, ka atkāpšanās uz Nāciju līgas pagrabu būtu sāpīga, tieši tāpat kā grūti sagremojama būtu sakāve divu spēļu summā pret Gibraltāru. Kura galvenā trenera vadībā Latvijas izlase aizvadīs šīs pārspēles, kas būs kā prelūdija jaunajam atlases ciklam, jau domājot par 2028. gada Eiropas čempionātu?

Paolo Nikolato līgums ar Latvijas Futbola federāciju beidzas šī gada izskaņā. Nikolato medijiem oktobrī norādīja, ka savu lēmumu jau pieņēmis, taču vēl neatklāja, ko tas īsti nozīmē – ka viņš izlēmis palikt vai ka jau noskaņojies aiziet. LFF savukārt publiski vēl nav atklājusi, kurā virzienā nosliecas, un tiek sagaidīta izlases darba analīze gada izskaņā. Taču jau tas, ka federācija nepaziņo par to, ka 100% uzticas galvenajam trenerim un laicīgi piedāvās viņam līguma pagarinājumu, ir uzmanības vērts fakts par sevi. Nav šaubu, ka šis jautājums būs aktuāls abās novembra spēlēs.