Bukmeikeri pārliecināti par viena politiskā spēka triumfu Saeimas vēlēšanās

Foto: LETA

Straujiem soļiem tuvojas 1. oktobris, kas nozīmēs to, ka 14. Saeimas vēlēšanas būs klāt. Kamēr vēl ir laiks, politiskās partijas cenšas dažādiem veidiem pievilināt jaunus atbalstītājus savā pulkā, tomēr “Betsafe” prognožu eksperti ir pārliecināti, ka vēlēšanās triumfēs partija, kas jau tagad Saeimā veido daļu no koalīcijas un kuras pārstāvji ir nozīmīgos amatos Ministru kabinetā.

Jāteic, ka pēdējo četru gadu laikā pasaulē un Latvija notikumu bijis daudz. Viss sākās ar to, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurās triumfēja “Saskaņa”, kam sekoja “KPV LV” un “Jaunā konservatīvā partija”, pagāja ilgs laiks, kamēr varēja vienoties par jaunās valdības sastāvu. Sarunās iesaistījās arī tā brīža prezidents Raimonds Vējonis. Ministru prezidenta amatam tika nominēts gan Jānis Bordāns, gan Aldis Gobzems, tomēr vienošanās netika panākta, beigās nominējot Krišjāni Kariņu, par kuru vairākums spēja vienoties.

Kariņa valdībai lielākais izaicinājums sekoja 2020. gada pavasarī, kad pasauli pārņēma COVID-19. Modernajā pasaulē kam tādam notiekot pirmo reizi, nebija vienas pareizās receptes par to, kā rīkoties. Nekavējoties cilvēki sāka iepazīt turpmāko realitāti, kas nozīmēja atrašanos savā dzīvesvietā praktiski 24 stundas diennaktī, jo darba pienākumus bija nepieciešams veikt attālināti, ja iespējams. Sekoja stingri pulcēšanās ierobežojumi, daudz kas tika slēgts.

Neapmierināto bija daudz, lielu kritikas vilni izpelnoties ne tikai Kariņam, bet tā arī laika Veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Turpinājumā sekoja arī mājsēde, kad pēc konkrēta laika ārā nevarēja doties, bet 2021. gadā ar vakcīnu palīdzību centās uzlabot slimošanas situāciju. Daļa bija par vakcīnām, daļa pret, tāpēc arī cilvēku viedoklis par atbildīgajiem ministriem, reizē arī viņu partijām, bija neviennozīmīgs. Kad šķita, ka pasaule sāk doties pareizajā virzienā un kovidnieks mūs varētu atstāt, Ukrainā iebruka Krievija, uzsākot karadarbību. Šajā jautājumā Latvijas iedzīvotāju viedokļi lielākoties saskanējuši, tomēr, protams, neiztikt bez citādākiem uzskatiem. Kariņa vadītās valdības sakarā jāmin fakts, ka tā ir visilgāk strādājošā valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Liels lēmumu kritizētājs bijis Aldis Gobzems, kurš kopā ar Artusu Kaimiņu, abiem pārstāvot “KPV LV”, tika 13. Saeimā, tomēr abu draudzība ātri vien pajuka. Kamēr Kaimiņš nekandidē uz jaunās Saeimas sasaukumu, tikmēr Gobzems izveidojis jaunu politisko spēku “Katram un katrai”. Partijas mērķi ir visaugstākie, par ko var pārliecināties ar reklāmām Rīgā uz sabiedriskā transporta, tomēr “Betsafe” bukmeikeri prognozē, ka vieta 14. Saeimā partijai neatradīsies, iespēju sasniegt 5% novērtējot tikai ar koeficientu 5.00.

Lai gan Krišjānis Kariņš un “Jaunā Vienotība” pēdējo gadu laikā daudz kritizēta, tieši šīs partijas triumfu prognozē bukmeikeri – koeficients 1.20. “Betsafe” eksperti daudz variantus konkurentiem neredz, jo nākamās pretendentes “Nacionālās apvienības” izredzes novērtētas ar koeficientu 21.00, kam seko “Saskaņa”, “Attīstībai/PAR” un “Apvienotais saraksts” ar 26.00. Uz politiskās skatuves atgriezies kādu laiciņu neredzēts personāžs – Ainārs Šlesers. “Latvija Pirmajā vietā” lokomotīve cer atkal būt valsts galveno lēmēju vidū, un bukmeikeri vairāk nosliekušies virzienā, ka tas arī izdosies, jo koeficients 1.75 vēsta, ka 5% barjera tiks sasniegta.

Iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāja “Saskaņa” savā paspārnē paņēma kādreiz par nācijas varoni uzskatīto Mairi Briedi. Vēl pagājušā gada oktobrī prāvs skatītāju pulks “Arēnā Rīga” vēroja Brieža cīņu pret vācieti Arturu Mannu, tomēr tagad būtu liels jautājums par skatītāju vietu aizpildījumu. Briedis ļoti aktīvi sociālajos tīklos centās pievērst “Youtube” zvaigznes un boksera Džeika Pola uzmanību, brīžiem uzvedoties ļoti komiski, bet pēc 24. februāra viņa viedoklis nesaskanēja ar lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc daudzu cilvēku acīs Briedis vairs nav ne zvaigzne, ne Lāčplēsis, bet gan Kangars, savukārt pēdējais piliens bija Brieža paziņojums par pievienošanos “Saskaņai” un politisko viedokļu izpaušana sociālajos tīklos. Ar šo gājienu “Saskaņa” vēlas piesaistīt latviski runājošo cilvēku balsis. Iespējams, ka kāds “aizies līdzi Briedim” un nobalsos, bet ar krievvalodīgo atbalstu noteikti pietiks, lai iekļūtu 14. Saeimā, par ko vienisprātis ir “Betsafe” eksperti, piedāvājot koeficientu 1.01.  

Pirms četriem gadiem vēlēšanās piedalījās 16 partijas un 100 deputātu vietas sadalīja septiņas partijas, bet šogad kandidātu loks audzis par trim, sasniedzot 19. Ļoti iespējams, ka Saeimas sastāvs būs sadrumstalots, jo bez “Jaunās vienotības”, “Saskaņas” un “Latvija Pirmajā vietā” tiek prognozēts, ka Saeimā tiks ievēlēts arī “Apvienotais saraksts” (1.10), “Attīstībai/PAR” (1.10), “Nacionālā apvienība” (1.01), “Progresīvie” (1.30), “Zaļo zemnieku savienība” (1.10) un “Stabilitātei” (1.60). Uz jautājuma zīmes ar koeficientu 1.87 ir “Latvijas Krievu savienība”. Interesanti, ka septembra vidū bukmeikeri bija visai pārliecināti, ka Saeimas sastāvā iekļūs arī “Konservatīvie”, taču tagad domas mainījušās, piedāvājot koeficientu 2.00 iespējai šo politisko spēku redzēt 14. Saeimā.

Pastāv ļoti maza iespēja, ka 14. Saeimas sastāvā iekļūs tādas politiskās partijas kā “Republika” (10.00), “Suverēnā Vara” (11.00) un “Apvienība Latvijai” (12.00). Jautājumā par nākamo Ministru prezidentu lielas intrigas nav, lēš “Betsafe” bukmeikeri. Ar koeficientu 1.15 pārliecinoši vadībā atrodas pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), bet kā otrs reālākais kandidāts tiek minēts Artis Pabriks (11.00, “Attīstībai/Par!”). Iespēja, ka galvenos valsts lēmums pieņems Uģis Mitrevics (“Nacionālā apvienība), novērtēta ar koeficientu 16.00, bet vēl pirmajā pieciniekā atrodas Uldis Pīlēns (26.00, “Apvienotais saraksts”) un Marija Golubeva (51.00, “Attīstībai/Par!”).

“Factum” veiktās aptaujas un jaunākie partiju reitingi, kas publicēti septembra 20. dienā, sakrīt ar “Betsafe” prognozēto, jo deviņām partijām prognozēts sasniegt 5% robežu, kamēr “Latvijas Krievu savienībai” un “Konservatīvajiem” pietrūks pavisam maz, lai iekļūtu Saeimā.

Tas, vai konkrētā partija iekļūs Saeimā, būs atkarīgs no vēlētājiem. Ar katrām vēlēšanām Latvijas iedzīvotāju aktivitāte mazinājusies. Ja uz 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gadā ieradās vairāk nekā 71% balsstiesīgo, tad ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā skaits saruka līdz 59,45%, savukārt pirms četriem gadiem nobalsoja vairs tikai 54,55%. Bukmeikeri prognozē, ka vismaz puse balsstiesīgo ieradīsies uz vēlēšanām, piedāvājot koeficientu 1.27, tomēr jautājums par iepriekšējo vēlēšanu aktivitātes pārspēšanu ir atklāts, jo koeficients uz to, ka būs vairāk par 55%, ir 2.00.