Spraigākie Pasaules hokeju čempionātu fināli

Foto: TT

Tikai dažas dienas palikušas līdz šī gada Pasaules čempionāta zelta spēlei. Spēles, kurās izšķiras čempiona liktenis, ne vienmēr bijušas pārbagātas ar daudziem vārtiem, jo komandas spēlē piesardzīgi, saprotot, cik daudz ir likts uz spēles, un viena kļūda var būt liktenīga uzvarētāja noskaidrošanai, bet tāpat vēsturē ir palikuši vairāki spraigi fināla mači, uz kuriem ir vērts atskatīties.



2000. gads Slovākija – Čehija

Līdz Sanktpēterburgas turnīra finālam bija nonākušas komandas ar dažādu vēsturi. Ja Čehija vēl tika uzskatīta par vienu no galvenajām zelta medaļas favorītēm, jo arī iepriekšējā gadā to bija izcīnījusi, tad Slovākijas atrašanās finālā tiešām bija liels pārsteigums. Ģenerālmēģinājums šim vēsturiskajam finālam, kurā pirmo reizi finālu vēsturē tikās abas bijušās Čehoslovākijas valstis, notika jau grupu turnīrā, kur abas finālistes krustoja nūjas savā starpā, un Čehija svinēja pārliecinošu uzvaru ar 6:2.

Arī fināla ievads čehiem iesākās lieliski, jo jau pirmajās 12 minūtēs ar Tomaša Vlašaka iesaisti panākta 3:0 vadība, un likās, ka visi jautājumi par zelta medaļām ir izšķirti. Taču Slovākijas izlases hokejisti bija daudz aktīvāki uzbrukumā, spēlē izdarot uz pusi vairāk metienu pa Romana Čečmaneka sargātajiem vārtiem (33 pret 15). Tas gan rezultātu uzreiz nedeva, un intriga atjaunojās tieši spēles pēdējās minūtēs, kad, pateicoties Miroslava Šatana un Miroslava Hlinka gūtajiem vārtiem, rezultāts no 1:4 divu minūšu laikā pārtapa par 3:4. Tiesa, izlīdzināt rezultātu slovākiem neizdevās, un skaistu punktu pielika Roberta Reičela gūtie vārti, tādējādi čehi izcīnīja otro titulu pēc kārtas, uzvarot ar 5:3.


2001. gads Čehija – Somija

Ja iepriekšējā gada finālā pret Slovākiju čehi tika uzskatīti par favorītiem, tad šoreiz pretī stājās sīkstā Somija, kas vienīgo zaudējumu turnīrā piedzīvoja pret ASV (1:4) un ar lielisko uzbrukumu (četri somi bija starp top 5 rezultatīvākajiem turnīra spēlētājiem) droši pretendēja uz zeltu. Somijai gan priekšā bija grūts uzdevums, jo čehu vārtos stāvēja pārliecinoši labākais turnīra vārtsargs Milans Hnilička (vid. ielaisti 1,44 vārti un 95,17% atvairīti metieni).

Spēle Hanoverē sākās piesardzīgi, un tikai pirmā perioda beigās rezultātu uz tablo atklāja Somijas uzbrucējs Juha Linds. Arī otrais periods ritēja pēc līdzīga scenārija, un tā noslēgumā Somija pēc čempionāta rezultatīvākā spēlētāja Juha Ilonena gūtajiem vārtiem panāca jau 2:0. Svinēt čempiontitulu gan bija par agru, jo Čehija trešajā periodā pēc Martina Prohazka un Džiri Dopita vārtiem atguva neizšķirtu, un ar rezultātu 2:2 arī noslēdzās pamatlaiks. Vairāk kā desmit minūšu ilgajam papildlaikam punktu pielika par turnīra vērtīgāko spēlētāju atzītais Davids Moravecs, kurš pretī somu vārtiem saņemto piespēli pārvērta elegantā vārtu guvumā ar nūjas neērto pusi, un pārpildītās tribīnes gavilēja par godu trešajam Čehijas titulam pēc kārtas.


2004. gads Zviedrija – Kanāda

Pasaules čempionātā otro gadu pēc kārtas finālā tikās lieliskais Kanādas uzbrukums, šoreiz ar Deniju Hītliju priekšgalā, pret dzelžaino Zviedrijas aizsardzību ar Henriku Lundkvistu vārtos. “Sazka Arena” Prāgā bija sanākuši nepilni 18 tūkstoši skatītāju, lai noraudzītos uz fantastisku vārtu izrādi, kuru atklāja Zviedrijas izlase. Nepilnās astoņās minūtēs aukstu dušu Kanādas spēlētājiem uzgāza Jonass Hoglunds un zviedru leģenda Daniels Alfredsons, panākot 2:0. Lai arī Raiens Smits vēl vienus vārtus pirmajā trešdaļā atguva, tomēr arī otrā perioda sākumā atkal kanādiešiem divu vārtu deficīts 1:3. Otrais periods gan noslēdzās neizšķirti, jo gan turnīra vērtīgākais spēlētājs Hītlijs, gan rupeklis Roberts Nīdermaijers, kurš tikko bija izturējis desmit minūšu sodu, panāca 3:3. Vēl divi vārti sekoja arī noslēdzošajā periodā, kurā abi iepriekš minētie kanādieši asistēja Metjū Kuka un Džeja Baumīstera vārtu guvumos, pārspējot Lundkvista sargātos vārtus, un Kanāda triumfēja otro gadu pēc kārtas. Interesanti, ka līdzīgs fināla scenārijs bija arī 2003.gadā, kad Kanāda spēli uzsāka ar rezultātu 0:2 un beigās svinēja uzvaru ar 3:2.


2008. gads Kanāda – Krievija

Lai ko arī daudzi neteiktu, bet par fināla klasiku vairums pasaulē mūsdienās uzskata Kanādas un Krievijas izlases dueli. Ja vēl turnīrs notiek pie kādas no šīm izlasēm, tad tas ir kā saldais ēdiens hokeja cienītājiem. Tieši tā notika 2008.gada turnīrā Kanādā, kur finālā Kanādas pilsētā Kvebekā tikās abu valstu zvaigžņotās izlases. Krievijai vārtos stājās turnīra labākais vārtsargs Jevgēņijs Nabokovs ar Aleksandru Seminu un Aleksandru Ovečkinu uzbrukumā pret kanādiešiem un turnīra rezultatīvākajiem uzbrucējiem – Deniju Hītliju, Raienu Geclafu un Riku Nešu. Sapņu fināla rezultāts tika atklāts jau otrajā minūtē pēc Semina vārtu guvuma, bet kanādieši atbildi parādā nepalika un ar Krisa Kunitza un Brenta Bērnsa diviem vārtiem kopā ar mājinieku faniem varēja priecāties pie rezultāta 3:1.

Otrajā periodā abas komandas apmainījās ar vārtu guvumiem, bet trešajā periodā divus bezatbildes vārtus (Aleksejs Tereščenko un Iļja Kovaļčuks) guva Krievijas izlase, izlīdzinot rezultātu 4:4. Papildlaika sākumā viens no Kanādas līderiem Riks Nešs pieļāva muļķīgu kļūdu, esot savā aizsardzības zonā, viņš pacēla ripu par augstu un izraidīja to ārpus laukuma. Pēc tiesnešu apspriešanās par šo situāciju lēmums bija strikts un pamatots – divu minūšu noraidījums un Krievijas izlasei iespēja spēlēt vairākumā (četri pret trīs). Šo kļūdu steidza izmantot viesu izlases pirmā maiņa, un ar Kovaļčuka metienu pāri diviem kanādiešu aizsargiem vārtu devītniekā tika apklusinātas skaļās Kvebekas arēnas tribīnes, un Krievija varēja sākt svinēt.


2017. gads Zviedrija – Kanāda

Vēl viens saspringts fināls norisinājās Vācijas pilsētā Ķelnē, kur finālā tikās Zviedrijas un Kanādas izlases. Abām ceļš līdz finālam nenāca viegli, bet abas varēja lepoties ar Top 3 turnīra vārtsargiem – Zviedrija ar Henriku Lundkvistu (94,57% atv.metieni) un Kanāda ar Kelvinu Pikardu (93,82%). Un tieši uz šo vīru varēšanu balstījās viss pamatlaiks, papildlaiks un pēcspēles metienu sērija. Kopējā spēles laikā Kanāda un Zviedrija izdarīja daudz metienu pa pretinieku vārtiem – attiecīgi 43 un 42 metienus, bet pamatlaiks noslēdzās ar rezultātu 1:1, vārtus gūstot Raienam O’Railijam (Kanāda) un Viktoram Hedmanam (Zviedrija).

Papildlaika 20 minūtes bija par maz, lai noteiktu uzvarētāju, un vairāk kā trīs stundu ilgajam finālam punktu pielika bullīšu sērija, kurā Lundkvistu vārtos nespēja pārspēt neviens kanādiešu uzbrucējs, kamēr zviedru rindās savus izgājienus vienatnē pret vārtsargu Pikardu realizēja gan uzbrucējs Niklass Bekstroms, gan aizsargs Olivers Ēkmans-Larsons, tādējādi Zviedrija izcīnīja savu desmito Pasaules čempionāta titulu.