Latvijas izlase pasaules čempionātā ar sarežģītu uzdevumu izkļūt no grupas

Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijas hokeja izlase pirmoreiz pasaules čempionātā spēlēs Harija Vītoliņa vadībā un centīsies uzrādīt labāku rezultātu nekā šogad olimpiskajās spēlēs, kur nevienu uzvaru tā arī neizdevās gūt. Jau tradicionāli Latvijai ceturtdaļfināls uzskatāms par galveno mērķi, kura sasniegšanas gadījumā var sākt domāt par tālākiem sapņiem. Taču bukmeikeru vērtējumā apstāšanās grupu turnīrā tomēr ir daudz reālistiskāks scenārijs.



Noskaņojums un cerības

Pekinas spēlēs Latvijas izlase zaudēja visās četrās spēlēs un ieņēma 11. vietu, apsteidzot tikai mājinieci Ķīnu, kas īsti nav fakts, ar ko lepoties līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Latvijas izlase gan saņēma kritiku par rezultātiem, gan šādu tādu atzinību par parādīto sniegumu, gan arī loģiskus jautājumus, sak, ko tad īsti līdzjutēji gribēja? 11. vieta pasaulē tomēr ir Latvijas vidējā vieta arī pasaules čempionātos, un principā viss bija savās vietās.

Tas, ka LHF pamanījās iekļūšanu OS izslēgšanas spēlēs atzīmēt panākuma ķeksīti, protams, lika pasmaidīt (OS formāts izveidots tā, ka visas 12 izlases iekļūst izslēgšanas spēlēs), taču būtībā bijām savā vietā. Augstāk par galvu uzlekt nesanāca, bet nu to arī nevar prasīt, citādi tā nemaz nebūtu uzlekšana augstāk par savu galvu.

Taču OS atstāja vērienīgus robus Latvijas izlasē, jo vairāki ilggadējie līderi ar Lauri Dārziņu un Kasparu Daugaviņu priekšgalā nolēma likt punktu karjerai izlasē. Arī tas no vienas puses bija loģisks lēmums, taču reizē arī tas nozīmēja ilgas ēras beigas Latvijas hokejā, kurām neizdevās tik skaists punkts kā cerēts. OS beidzās bez uzvarām, bet PČ2021 Rīgā  beidzās ar to pašu 11. vietu un palikšanu bez ceturtdaļfināla, lai gan publiski tika piesaukts pat tas, ka šis ir īstais brīdis beidzot iekļūt pusfinālā.

Tagad izlases sastāvs piedzīvojis piespiedu atsvaidzināšanu, kas gan varbūt pat nākusi vajadzīgajā brīdī. No NHL palīgā atbraukuši Elvis Merzļikins un Rūdolfs Balcers, kuri abi apliecinājuši, ka tieši izlasē var aizvadīt savas vislabākās spēles, un izlases vidējais vecums ir kļuvis krietni mazāks, ko kopējā fonā arī nemaz par mīnusu nevar uzskatīt. Taču par pusfināliem un medaļām šoreiz neviens īpaši nerunā…


Grupu turnīra situācija

Ja kādam palicis stereotips, ka Latvijas izlase ir puslīdz regulāra ceturtdaļfināla dalībniece un katra astotniekā netikšanas reize ir neveiksme, tad fakts ir tāds, ka iepriekšējos 12 gados Latvija ceturtdaļfinālā pasaules čempionātā iekļuvusi tikai vienreiz – 2018. gadā, kad tāpat arī palika astotajā vietā.

Taču galvenais turnīra mērķis tas tik un tā bijis katrā turnīrā, un varētu padomāt, ka līdz ar Krievijas izlases izmešanu no PČ uzdevums kļuvis vieglāks, sak, par vienu “garantēto” favorīti mazāk un viena vieta astotniekā tagad brīva. Tā ir taisnība, taču šo faktu varēs izmantot nevis B grupā spēlējoša Latvija, bet A grupas vidusslāņa komandas Slovākija, Dānija, varbūt pat Itālija un Francija. Varētu piesaukt arī Kazahstānu, taču kazahi tieši pirms PČ pārbaudes spēlēs Rīgā izskatījās tik vāji, ka tas laikam tomēr nebūtu pieklājīgi.

Krievijas un Baltkrievijas izmešanas rezultātā Latvijai mainījās tas, ka B grupā baltkrievu vietā tika aicināta pirmās divīzijas komanda Austrija, un te vispār var padiskutēt, vai tas B grupu padarīja vājāku vai spēcīgāku. Latvijas grupā joprojām ir četras hokeja lielvalstis ASV, Čehija, Zviedrija un Somija, un vienkārša matemātika liecina, ka, lai domātu par ceturtdaļfinālu, vismaz viena no šīm izlasēm jāatstāj aiz sevis. Un vēl jau nekādi nedrīkst noniecināt Norvēģijas izlasi, kurai ambīcijas ir vismaz tikpat lielas kā Latvijai.

Bukmeikeri piedāvā koeficientu 1.40 uz to, ka Latvijas izlase no apakšgrupas neizkļūs, kamēr apstāšanās ceturtdaļfinālā novērtēta ar koeficientu 3.00. Šeit gan var argumentēt, ka, ja reiz Latvija pamanās aiz sevis atstāt somus vai amerikāņus (piemēram), tad ceturtdaļfinālā var sanākt tīri ņemams duelis pret, teiksim, Šveici vai Vāciju. A grupā gan ir arī Kanādas izlase, taču kanādieši šoreiz uz PČ ved visnotaļ blāvu sastāvu. Praksē Kanāda tāpat ir favorīte uz zeltu, taču pilnīgi normāli iztēloties, ka grupu turnīrā kanādieši vēl tikai iespēlējas, un automātiski ierēķināt Kanādai pirmo vietu grupā vēl nevajadzētu.


Kurš uzņemsies iniciatīvu?

Šajā blogā jau pirms OS tika norādīts uz acīmredzamo – izlases ilggadējie vilcēji un labākie vārtu guvēji gluži vienkārši atstājuši 26-30 gadu vecumu, kad hokejā parasti ir karjeras briedums. Tika gaidīts, ka OS varētu notikt simboliska stafetes kociņa nodošana, vārtus sākot mest Ābolam, Smirnovam, Dzierkalam, Bukartam, taču Pekinā tā īsti izcēlās tikai Renārs Krastenbergs, kurš četrās spēlēs tika pie 1+4 un bija rezultatīvākais Latvijas izlasē. Neskaitot viņu un Dārziņu, neviens cits uzbrucējs neguva vairāk par diviem punktiem.

Treneris Vītoliņš par sastāva ierobežojumiem paspēja pasūdzēties jau treniņnometnes sākumā, un tad vēl no sastāva izkrita Miks Indrašis. Lielas lietas tiek sagaidītas no Balcera, kurš kopā ar Zviedrijā spēlējošo Ābolu ir bukmeikeru favorīti uz Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja godu – uz Balceru šajā sakarā pieejams koeficients 3.00, bet uz Ābolu 4.00.

Taču Balcers tomēr aizvadīja nestabilu un dažādu kavēkļu pilnu NHL sezonu. Balcers arvien mazāk tika pie iespējām spēlēt vairākumā, kur Latvija no viņa sagaida līdera lomu, taču savus punktus tāpat savāca. Cerības sagaidīt sastāvā Teodoru Bļugeru tagad palikušas teju minimālas, jo viņš aizņemts Stenlija kausa izcīņā, bet Merzļikins, kuram arī nemaz šī nebija savas karjeras labākā NHL sezona, komandu velk uz priekšu savā laukuma galā un par vārtu gūšanu īsti nav atbildīgs. Tiesa, “Betsafe” piedāvā īpašo koeficientu 10.00 uz to, ka vismaz viens vārtsargs Latvijas izlasē vismaz vienu rezultativitātes punktu nopelnīs, un Elvis, spēlējot NHL, jau ir mēģinājis iemest ripu pretinieku tukšajos vārtos.