Hokejistu punktu rekordi pasaules čempionātos

Pasaules hokeja čempionāts Somijā uzņem apgriezienus, tāpat kā arī komandu līderi, kuri ar vārtiem un piespēlēm parūpējās, lai viņu komandas gūtu uzvaru. Bet kādi ir lielākie punktu rekordi un kuros pasaules čempionātos tie ir sasniegti?



Visu laiku rekordists ar visvairāk rezultativitātes punktiem vienā čempionātā ir tā laika Čehoslovākijas uzbrucējs Vladimirs Zabrodskijs, kurš 1947.gadā Prāgā septiņās spēlēs savāca 37 punktus, gūstot 29 punktus un atdodot 8 rezultatīvas piespēles. Visu cieņu viņa un daudzu citu rekordistu sasniegtajam, bet hokeja spēle cauri gadu desmitiem ir mainījusies, un šajā rakstā pievērsīsim uzmanību jaunāko laiku (kopš Latvijas neatkarības atgūšanas) rekordistiem, ar kuriem labāk varētu salīdzināt šobrīd notiekošā čempionāta rezultatīvākos spēlētājus.

Denijs Hītlijs (Kanāda) – 20 punkti (12 vārti un 8 rezultatīvas piespēles) – toreiz 2008.gadā čempionātā savās mājās komandas uzbrukums bija jaudīgs, jo bez leģendārā Hītlija, vēl četri Kanādas hokejisti (Raiens Geclafs, Riks Nešs, Maiks Grīns, Dereks Rojs) bija starp desmit turnīra rezultatīvākajiem. Jau pašā pirmajā turnīra spēlē pret Slovēniju (5:1) uzbrucējs atzīmējās ar hat-trick, gūstot trīs vārtus, bet sagrāvē pret Latviju (7:0) turnīra labākajam uzbrucējam un MVP titula ieguvējam izdevās iemest tikai vienu ripu Edgara Masaļska sargātajos vārtos. Šķiet, ka Hītlijs varēja savam punktu klāstam pievienot vēl vairāk punktus, jo komanda tajā laikā uzbrukumā bija neapturama, raugoties vien uz rezultātiem (10:1 pret Vāciju, 8:1 pret Norvēģiju, 6:3 pret Somiju), kādus mēs mūsdienās tik bieži neredzam. Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafta otrais numurs 2000. gadā (Atlantas ‘’Trashers’’) savā izlases karjerā ir piedalījies sešos pasaules čempionātos, izcīnot divus titulus, kā arī divās olimpiskajās spēlēs, 2010.gadā Vankūverā ar septiņiem punktiem (4+3) tikpat spēlēs palīdzot Kanādai izcīnīt zeltu. Hītlijam aizvien pieder Kanādas punktu rekords pasaules čempionātos – 62 rezultativitātes punkti 52 spēlēs.

Patriks Keins (ASV) – 20 punkti (8+12) – izrādās ne tik tālu nav jāmeklē arī vēl viens vēstures rekordists, kurš salīdzinoši nesen 2018.gada čempionātā Dānijā guva tikpat punktu cik Hītlijs, tiesa tas notika par vienu maču ilgākā laika posmā – 10 spēlēs.Par turnīra labāko spēlētāju atzītais Keins jau savā NHL sezonā Čikāgas ‘’Blackhawks’’ rindās uzstādīja savu rezultativitātes rekordu 81 spēlē, gūstot (44+66) 110 punktus (!), atbraucot uz ASV izlasi pavisam karsts. Savu punktu ražu viņš turpināja arī Herningā, kur guva savas izlases pirmos vārtus uzvarā pret Vāciju (3:0). Uzvarā papildlaikā ar rezultātu 3:2 pret Elvi Merzļikinu un Latvijas izlasi Keinam vārtus gūt neizdevās, tiesa, divas rezultatīvas piespēles viņš pamanījās atdot. Ceturtdaļu no visiem punktiem (2+3) viņam izdevās savākt pret turnīra debitanti – Dienvidkoreju (13:0). ASV nevarētu priecāties par bronzas medaļām, ja ceturtdaļfināla spēlē pret Čehiju Keins nebūtu parūpējies par diviem svarīgiem vārtiem, kas palīdzēja komandai gūt uzvaru ar rezultātu 3:2. Keins ir arī deviņkārtējs Zvaigžņu spēles dalībnieks un trīskārtējs Stenlija kausa ieguvējs ar ‘’Blackhawks’’.

Sebastians Aho (Somija) – 18 punkti (9+9) – tikai 20 gadus vecais somu talants tajā pašā 2018.gada turnīrā tika atzīts par labāko uzbrucēju un ne velti, jo nieka astoņās spēlēs savāca iespaidīgu punktu ražu. Tiesa, Somijai šis turnīrs bija salīdzinoši neveiksmīgs – ceturtdaļfinālā tā piekāpās Šveicei ar rezultātu 2:3, bet neviens no Aho sešiem izdarītajiem metieniem mērķi nesasniedza. Latvijas izlase, kura piekāpās Somijai vienos vārtos (8:1), vissāpīgāk izjuta jaunā NHL kluba Karolīnas ‘’Hurricanes’’ uzbrucēja prasmes uzbrukumā, jo soms pret mūsu izlasi savāca sešus punktus (2+4). Šajā un pēdējos pasaules čempionātos Aho nav piedalījies, jo parasti ir aizkavējies NHL izslēgšanas spēlēs, kurās arī izcēlies ar rezultatīvu sniegumu – (45 karjeras playoff spēlēs – 18+26).

Patriks Toresens (Norvēģija) – 18 punkti (7+11) – šajā elites izlašu pieciniekā ir ielauzies arī viens no zināmākajiem Norvēģijas hokejistiem, kurš 28 gadu vecumā uzstādīja iespaidīgu punktu rekordu. Somijā un Zviedrijā notiekošais turnīrs 2012.gadā Norvēģijai bija uzskatāms par veiksmīgu, jo tā reto reizi bija iekļuvusi ceturtdaļfinālā. Ceļā uz to tika pieveikta Itālija (6:2), Latvija (3:0), Dānija (6:2) un Vācija (12:4). Tieši pēdējā spēlē Toresens izpaudās pēc pilnas programmas, atdodot trīs rezultatīvas piespēles un gūstot trīs vārtus, nopelnot sešus rezultativitātes punktus. Šajā turnīrā Toresens kļuva arī par pirmo norvēģi pasaules čempionātu vēsturē, kurš iekļuvis visa turnīra Zvaigžņu izlasē. Lai arī NHL karjera nesanāca tik spilgta un ilga cik gribētos (106 spēlēs 6+18), tomēr Toresens ir izmēģinājis spēkus vairākos augsta līmeņa čempionātos un pēdējās četras sezonas aizvada vietējā līgā klubā ‘’Storhamar Dragons’’.

Viljams Nīlanders (Zviedrija) 18 punkti (5+13) – 2019.gada turnīrs bija īpaši rezultatīvs arī Kanādā dzimušajam, bet Zviedrijā augušajam hokejistam, kurš Zviedrijas izlasē 2017.gada turnīrā jau tika atzīts par MVP un ar izlasi izcīnīja zelta medaļu. Nīlanders jau jauniešu izlasēs par spīti saviem nelielajiem auguma parametriem spēja spēlēt pirmo vijoli uzbrukumā pie gadu un divu gadu vecākajiem komandas biedriem, tādējādi punktu rekordi šim spēlētājam nav nekas jauns. Bet turnīrā Slovākijā toreiz 23 gadus vecais uzbrucējs piedalījās Austrijas (9:1) un Itālijas (8:0) sagrāvēs, kā arī līdzīgā cīņā tika gūts panākums pret Latviju (5:4).  Sapnis par vēl vienu zeltu izkūpēja ceturtdaļfinālā, kurā sāpīgs zaudējums papildlaikā pret Somiju (4:5). Nīlanders šobrīd piedalās arī čempionātā Somijā, un tieši viņš pret Latviju guva Zviedrijas vienīgos vārtus, bet visā turnīrā līdz šim kopā ir savācis četrus punktus (2+2).