Latvijas hokeja izlases lielākās uzvaras un panākumi

Foto: TT

Viens no lielākajiem panākumiem pats par sevi Latvijas hokeja izlasei ir spēlēšana elitē jau 24 gadus pēc kārtas, kā arī dalība četrās Olimpiskajās spēlēs. Bet šajā laikā ir bijušas gana daudz svarīgas spēles, kurās mūsu izlase ir izcīnījusi lielas uzvaras vai arī ar savu spēli likusi par sevi runāt visai hokeja pasaulei. Atcerēsimies dažas no tām.



Latvija – Baltkrievija 5:4

Spēle, kurā notika brīnumainākā atspēlēšanās visā izlases vēsturē, notika Rīgas Sporta pilī 2005.gada 13.februārī. Šajā mačā izšķīrās Turīnas Olimpiskās ceļazīmes liktenis, tāpēc vien jau šai spēlei bija milzīga nozīme. Ar Sergeju Naumovu vārtos mūsu izlase pirmajās 12 minūtēs nokļuva iedzinējos ar rezultātu 0:2, bet pirmā perioda noslēgumā Jānis Sprukts vienus vārtus atguva. Otrajā periodā Naumovu vārtos nomainīja Edgars Masaļskis, un drīz vien arī viņam nācās kapitulēt, kad Mihails Grabovskis panāca 3:1 Baltkrievijas labā. Nieka 18 sekundes vēlāk gan Grigorijs Panteļejevs pietuvoja izlasi neizšķirtam, taču aizvien krietns pārākums metienos pa vārtiem (visā spēlē 40 pret 24) nedeva Latvijas izlasei taustāmu rezultātu.

Desmit minūtes pirms spēles pamatlaika beigām Koļcovs pilnībā apklusināja pārpildītās Sporta pils fanu tribīnes, kad ar metienu panāca 4:2. Lai situāciju glābtu Latvijas izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam nācās riskēt un noņemt vārtsargu jau sešas minūtes līdz spēles beigām, kas brīnumainā veidā atmaksājās, jo Armands Bērziņš panāca cerīgo 3:4. Divas minūtes vēlāk savus otros vārtus guva Jānis Sprukts, bet vēl nepilnu minūti vēlāk pēc teicamas Aleksandra Ņiživija piespēles vārtus guva Aleksandrs Semjonovs, izvirzot Latviju vadībā ar 5:4! Šokētie baltkrievi tā arī nespēja atgūties, un skaļo tribīņu pavadībā izlase nopelnīja vietu Turīnas Olimpiskajās spēlēs.


Latvija – Krievija 3:2

Pasaules čempionāts, kurš 2000.gadā norisinājās Krievijā, Sanktpēterburgā, turnīra otrajā posmā kopā bija savedis Latvijas un Krievijas izlases. Pēc neizteiksmīgajiem zaudējumiem turnīra startā (2:3 pret Šveici, 0:3 pret ASV) mājiniecei uzvara bija nepieciešama tikpat ļoti kā mūsējiem, lai kvalificētos ceturtdaļfinālam, taču lieki teikt, ka uz Latvijas uzvaru pret tik lielu pretinieku, kura sastāvā spēlēja tādas pasaules zvaigznes, kā Pāvels Burē, Aleksejs Jašins, Andrejs Markovs u.c. viņu pašu dzimtenē, cerēja vien retais. Taču mača sākums iesākās pozitīvi, kad Aleksandrs Beļavskis, slidojot no aizvārtes, pārmeta ripu pāri vārtsarga Iļjas Brizgalova plecam, izvirzot vadībā Latvijas izlasi ar 1:0.

Krievijas atbilde bija ātra, bet Semjonova divi vārtu guvumi, no kuriem viens amizantā veidā tika gūts pēc cīņas aiz Krievijas izlases vārtiem, kā arī Irbes lieliskais sniegums vārtos (atvairīti 37 no 39 metieniem) nodrošināja Latvijai vajadzīgo pārsvaru, lai gūtu emocionālu uzvaru ar 3:2, kas vēlāk palīdzēja iekļūt arī ceturtdaļfinālā. 


Latvija – Zviedrija 3:2

Foto: TT

Spēle, kurā pirmo reizi vēsturē mūsu izlasei izdevās pieveikt vareno Zviedrijas izlasi, norisinājās 2009. gada Pasaules čempionātā Šveicē. Fiziski aktīvajā mačā abas komandas izcēlās ar efektīgiem spēka paņēmieniem, bet īpaši izceļams bija Mārtiņa Karsuma spēka paņēmiens pret Tobiasu Enstromu, kurš pats ar saviem spēkiem laukumu pamest nespēja.

Pēc pamatlaika rezultāts uz tablo rādīja neizšķirtu 2:2 (vārti Krišjānim Rēdliham un Laurim Dārziņam), bet interesantākie notikumi norisinājās pēcspēles metienu sērijā. Interesanta bija galvenā trenera Oļega Znaroka izvēle vārtos uz bullīšu sēriju sūtīt rezervistu Sergeju Naumovu, kas pēc pirmajiem diviem zviedru gūtajiem vārtiem un 0:2 sērijā likās nepareiza izvēle. Bet turpinājumā īstā nervu spriedzē gan Mārtiņš Karsums, gan Herberts Vasiļjevs, gan Aleksandrs Ņiživijs sarūpēja vārtus, kamēr zviedru metieni vairs mērķi nesasniedza, kas noveda pie skaistas uzvaras ar 3:2.


Latvija – ASV 6:5

Pret vēl vienu hokeja milzi izdevās uzvarēt 2014.gada Pasaules čempionātā Baltkrievijā. 11 vārtu spēlē Teda Nolana vadītie vīri turpināja Soču Olimpisko spēļu uzņemto kursu ar labām spēlēm un izcīnīja uzvaru pret ASV.

Šis mačs noteikti paliks vēsturē ne tikai ar uzvaru, bet arī ar mūsu izlases gūto vārtu daudzveidību – gūti vārti izgājienā vienatnē pret vārtsargu (Herberts Vasiļjevs), ar atkārtotu metienu (Miķelis Rēdlihs), ar meistarīgu pauzi vairākumā (Aleksandrs Ņiživijs) vai pat guļus stāvoklī (Zemgus Girgensons). Šajā spēlē mūsu izlase tā arī ne reizi nenonāca iedzinējos, kaut arī izpildīja par 11 metieniem mazāk nekā pretinieki (25 pret 36).


Citi panākumi

Vēl bez iepriekš pieminētajām uzvarām Latvijas vēsturē ir bijušas arī daudzas rakstura spēles, kurās mūsu izlase, lai arī neizcīnīja uzvaru, taču izcīnīja cieņu no pārējās hokeja pasaules. Vēsturisks bija 1996.gada Pasaules čempionāta B divīzijā izcīnītais neizšķirts pret Šveices izlasi.

Pirms šīs spēles bija skaidrs, ka ar neizšķirtu būs pietiekami, lai nokļūtu elitē, taču pats mača sākums izvērtās neveiksmīgs, jo mūsu izlase nonāca iedzinējos ar 0:1 un līdz pat spēles noslēgumam ar lielisko Artūru Irbi vārtos cīnījās, lai izlīdzinātu rezultātu, kas izdevās vien spēles beigu daļā, kad Oļegs Znaroks iebakstīja ripu ar visu vārtsargu Šveices vārtos un ieveda Latviju A divīzijā.

Iespējams, labākā spēle pret Kanādu sekoja A divīzijas debijas čempionātā 1997.gadā, kad, pateicoties diviem Aleksandra Kerča meistarstiķiem (slaveno pauzi ieskaitot) un vienam Sergeja Čudinova tālšāvienam, mūsu izlase nospēlēja neizšķirti 3:3, bet nesenākā tikšanās Soču Olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā Latvijas izlase ar Kristeru Gudļevski priekšgalā visu spēļu sasprindzinājumā turēja hokeja dzimteni, kura tikai spēles 53.minūtē, kad jau pa Gudļevska vārtiem bija izmesti vairāk kā 50 metieni, panāca sev labvēlīgo 2:1, tā arī spēlei noslēdzoties. Savā karjeras spēlē Gudļevskis atvairīja 55 no 57 kanādiešu metieniem, kamēr Latvija izpildīja vien 16 metienus.