Latvijas futbola izlase jauna ceļa sākumā, cerot, ka tas aizvedīs kaut kur citur

Foto: LFF

Šonedēļ atsāksies starptautiskās izlašu spēles Eiropas futbola kalendārā, un Latvijas valstsvienībai jaunā galvenā trenera Daiņa Kazakeviča vadībā būs iespēja nostāties uz kājām, aizvadot mačus pret Andoru un Maltu, un bukmeikeru prognozes liecina, ka Latvijai vajadzētu spēt sākt jaunos laikus ar uzvarām, tiesa, pieejamie koeficienti ir pietiekami lieli, lai par uzvarām nerunātu kā pašsaprotamām.

Virsrakstā minētā cerība, ka jaunais ceļš aizvedīs kaut kur citur, ir patiesa. Jo sliktākais variants būtu palikšana uz vietas. Latvijas izlasei iepriekšējā gadā aizvadīja savu visu laiku sliktāko atlases ciklu, paliekot pārliecinošā pēdējā vietā, gūstot tikai trīs vārtus desmit spēlēs un izcīnot tikai vienu uzvaru, turklāt to pašu cikla pēdējā spēlē, kas vairs neko neizšķīra ne Latvijai, ne pretiniecei Austrijai, kas savu labāko sastāvu pat nepūlējās izlikt. Vietā gan arguments, ka arī uzvara pār Austrijas otro sastāvu ir labs panākums un vispār lai austrieši paši attaisnojas, kāpēc zaudēja.

Par Daini Kazakeviču var teikt daudzus vārdus, un cilvēki federācijā, kuri atbildīgi vai vismaz saistīti ar viņa iecelšanu galvenā trenera amatā, šos vārdus arī nav žēlojuši. Kazakevičs pazīstams kā nopietns futbola speciālists un taktiķis, kuram nav problēmu intervijās izteikties plaši jo plaši. Viņš tiek atzīmēts kā apņēmīgs cilvēks un tiek izcelta viņa ilgais darbs ar Latvijas U21 izlasi, un brīdī, kad lielajai izlasei iet vāji un futbolistu resursu trūkums ir acīmredzams, loģiska ir iespējas došana jaunam vietējam trenerim, un paaugstinājums no U21 izlases arī ir pamatojams lēmums.

Taču netrūkst lietu, kuras jaunā galvenā trenera sakarā no trenera puses netiek uzsvērtas. Neviens neapgalvo, ka viņš izlasē nāk ar uzvarētāju psiholoģiju, jo, nu, U21 izlasē tādas vienkārši nebija (vai vismaz tā palika dziļi paslēpta no apkārtējo acīm). Kazakeviča vadībā U21 izlase iepriekšējo uzvaru oficiālā spēlē guva 2016. gadā…

Kazakevičam gan ir milzīga priekšrocība, salīdzinājumā ar savu priekšteci Slavišu Stojanoviču. Kamēr Slavišam jau pati iecelšana amatā nāca ar problēmām un nācās debitēt ar smagām spēlēm EČ atlases ciklā, tad Kazakevičs tika iecelts amatā jau pirms pandēmijas sākuma un varēja vairāk nekā pusgadu veltīt, lai nonāktu pie vēlamā stāvokļa. Tāpat, lai vai cik cienījami mēs negribētu izturēties pret tagadējiem pretiniekiem, ir tomēr milzīga atšķirība – jaunā galvenā trenera vadībā aizvadīt oficiālas izbraukuma spēles pret Ziemeļmaķedoniju un Poliju vai zemākā līmeņa turnīra (Nāciju līgas) cīņas pret Andoru un Maltu.

Foto: LFF

„Betsafe” futbola prognozes liecina, ka Latvijai Kazakeviča vadībā vajadzētu sākt ar divām uzvarām. Panākums pret Andoru trešā septembra spēlē novērtēts ar koeficientu 1.45, turklāt interesanti, ka tiek paredzēta mazrezultatīva spēle (uz Over 2.5 koeficients 2.65). Tas gan viss skaidrojams ar iepriekšējām tendencēm un Latvijas izlases (ne)spēju uzbrukumā. Izlases šobrīd vadošie uzbrucēji, kuri regulāri spēlē savos klubos, ir Roberts Uldriķis un Vladislavs Gutkovskis. Viņiem abiem kopā ir vieni gūti vārti Latvijas izlasē…

Gan Uldriķis, gan Gutkovskis šobrīd gan bijuši labā formā savos klubos – Uldriķis ar trokni pabeidza sezonu Šveicē, Gutkovskis ar troksni atgriezās Polijas augstākajā līgā. Līdzīgā profila dēļ gan diez vai, ka viņi būs sākumsastāvā reizē, tāpēc tiks cerēts arī uz brāļiem Ikauniekiem, pēc traumām šosezon atguvies Artūrs Zjuzins.

Kazakeviča ienākšanu izlasē par revolūciju sastāva ziņā laikam īsti nevar saukt – uz izlasi pirmoreiz izsaukti trīs spēlētāji. Taču sava veida atjaunināšana notiek gan, jo kandidātu sarakstā ir tikai desmit spēlētāji ar vairāk nekā 15 mačiem nacionālās izlases rindās. Spēles pret Andoru un Maltu gan ir īstās, pret kurām izmēģināt ko jaunu, pacensties atgādināt futbola līdzjutējiem, ka no izlases spēles var gūt arī prieku rādītā futbola ziņā.

Koeficients uz to, ka Latvija pret Andoru gūs vismaz trīs vārtus, ir visnotaļ augstais 4.15, savukārt Rīgā notiekošajā spēlē izcelšanās ar četriem vārtu guvumiem raksturota ar koeficientu 10.50. Nevajadzētu gan arī aizrauties, galu galā, Andora jau labi apliecinājusi, ka nav nekādi peramie puikas. Iepriekšējā gadā Andora prata tikt lielākas punktu bagāžas nekā Latvija, uzvarot Moldovu un paņemot punktu pret Albāniju, turklāt vairāk nekā divus vārtus ielaida tikai pret pasaules čempioni Franciju (divreiz) un Albāniju. Skatoties uz statistiku, varētu pat likties, ka labākais pieejams koeficients ir 7.75 uz Andoras uzvaru, taču Latvijas līdzjutējiem jācer, ka iepriekšējā statistika ir tieši tas – statistika no pagātnes, kamēr šobrīd ceļš ved uz kaut ko jaunu.

ATSLĒGAS VĀRDI

SHARE