Baltijas kauss – jaunā galvenā trenera pirmais vietējais tests

Foto: LFF

Latvijas futbola izlase nedēļas nogalē piedalīsies tradicionālajā Baltijas kausa izcīņā, 8. jūnijā pusfināla spēlē cīnoties pret Lietuvu. Turnīrā piedalīsies arī Igaunijas un Fēru salu izlases. Latvijas valstsvienības jaunajam galvenajam trenerim Paulo Nikolato šī būs iespēja gūt pirmo uzvaru jaunajā amatā.

Baltijas kausa vietējā vērtība

Baltijas kauss futbolā tiek izspēlēts kopš 1928. gada, un tas ir vecākais joprojām notiekošais izlašu turnīrs Eiropā. Turnīra rīkotāji gan bieži vien ar šo faktu aizspēlējas tālāk nekā vajadzētu un reklamē to kā “senāko arvien aktīvo izlašu turnīru pasaulē”, bet nu tā gluži pilnīga patiesība nesanāk (piemēram, olimpisko spēļu futbola izlašu turnīrs tiek izspēlēts kopš 1908. gada).

Baltijas kausa ilgās tradīcijas pašas par sevi gan neviens neapšauba, taču vērts arī paturēt prātā, ka kopā bijušas tikai 28 Baltijas kausa izcīņas – padomju okupācijas gados turnīru neļāva rīkot. Taču pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas tas ieņēmis stabilu vietu vietējā futbola kalendārā.

Skaidrs, ka pēc mūsdienu principa tās ir vienkārši pārbaudes spēles bez pievienotās vērtības FIFA vai UEFA sistēmās, un arī ranga punkti par šīm spēlēm tiek aprēķināti kā par pārbaudes mačiem. Uzvara vai zaudējums Baltijas kausā neiespaido izlases izredzes kvalificēties vai nekvalificēties Eiropas čempionātam vai Pasaules kausam un nedod nekādas citas priekšrocības.

Taču vietējā līmenī sāncensība un konkurence par Baltijas kausu gan ir pietiekami nopietna, un šoreiz visas trīs Baltijas valstis centīsies atgūt kausu savā īpašumā, jo iepriekšējā izspēlē – 2022. gadā – galveno trofeju ieguva Islande. Šoreiz Islande nav dalībnieku vidū, kamēr kā ceturtā valsts pieaicināta Fēru salu izlase. Tas būtībā nav nekāds sensacionāls jaunievedums, jo iepriekš Baltijas kausā divas reizes spēlējusi arī Somija, taču Fēru salām šī būs debija Baltijas kausā.

Latvijas izlases sastāva lietas

Paolo Nikolato savā debijā Latvijas izlases galvenā trenera amatā martā aizvadīja divas pārbaudes spēles. Vispirms Latvija tika pie cieņpilna neizšķirta pret Kipru 1:1, bet pēc tam ar tādu pašu rezultātu nospēlēja pret Lihtenšteinu. Tas bija daudzkārt sliktāks mačs pret objektīvi krietni vājāku izlasi. Varēja gan sanākt vēl sliktāk, jo iedzinējos Latvija nonāca pirmā, kad pēc Mārča Oša nesekmīgas piespēles un nesaprašanās ar vārtsargu Pāvelu Šteinboru bumba nonāca Latvijas vārtos. Par laimi, Raimonda Kroļļa vārti nedaudz laboja situāciju, taču uzvaru Latvijai neizdevās gūt.

Milzīgas izmaiņas sastāvā Nikolato nav ieviesis. Galvenokārt jau tāpēc, ka Latvijas futbolā nemaz nav tādu resursu, lai trīs mēnešu laikā varētu kaut ko ļoti būtiski nomainīt. Taču jāsamierinās ar vairākiem iztrūkumiem – Vladislavam Gutkovskim spēlēt liegs trauma, un ļoti svarīga vidējā līnijā būs Jāņa Ikaunieka nespēlēšana. Jau pēc izlases sabraukšanas uz nometni paziņots, ka nopietnāka trauma ir Eduardam Emsim, tāpat spēlēt nevarēs Roberts Uldriķis.

Kurš tad sitīs vārtus? Pirmkārt jau jāsaka, ka Baltijas kausā reti bijušas ļoti rezultatīvas spēles un uz lielu vārtu birumu nevajadzētu gaidīt arī šoreiz. Latvijas uzbrukumā paliek Krollis, Lietuvā spēlējošais Dāvis Ikaunieks un “Riga” uzbrucēji Eduards Dašķevičs un Marko Regža, kuri abi izlasē savus pirmos vārtus vēl nav guvuši.

Nepatīkami īsa ir vidējā līnija, kurā pēc Emša izkrišanas palikuši nomināli seši spēlētāji, divi no tiem potenciālie izlases debitanti (Vapne un Vientiess), turklāt arī vēl divus – Varslavānu un Zelenkovu – par izlases veterāniem nu nekādi nevar nosaukt (abiem kopā 10 spēles izlasē). Priecīga ziņa toties ir Mārtiņa Ķigura atgriešanās izlasē pēc smagas traumas, un viss velk uz to, ka viņam jau uzreiz vajadzēs uzņemties līdera pienākumus vidējā līnijā.

Skats joprojām nākotnē

Baltijas kausu Latvijas izlase sāks ar maču pret Lietuvu, turklāt šo spēli aizvadīs Liepājā. Latvijas Futbola federācija šo notikumu pieteica kā futbola popularizēšanu, aizvadot spēli ārpus Rīgas, taču izlases mājas spēļu aizvadīšana kļūst par arvien lielāku problēmu. Jaunā nacionāla stadiona projektu nosaukt par “izkustējušos” ir liels avanss, un šobrīd nav nekādu garantiju, ka pēc 4-5 gadiem Latvijas izlasei varētu būt savas īstas mājas.

Lietuvas izlase martā divreiz apspēlēja Gibraltāru Nāciju līgas pārspēlēs, bet abās reizēs panākums tika gūts ar minimālo pārsvaru 1:0. Lietuvai bija smags 2022. gads, kad bija pamatīga zaudējumu sērija, turklāt ieskaitot mačus pret Luksemburgu un Fēru salām, tāpat nepatīkama bija piecu spēļu sērija bez gūtiem vārtiem. Taču 2023. gada ciklā Lietuva pamatīgi atspērās no zemes un sasniedza rezultātus, uz kādiem noteikti cerētu arī Nikolato un Latvijas izlase – 1:1 un 2:0 pret Bulgāriju, 2:2 pret Melnkalni un 2:2 pret Ungāriju.

Ja Latvija uzvarēs pirmajā mačā, tad finālā cīnīsies pret Fēru salu un Igaunijas mača uzvarētāju. Ja nē, tad būs spēle par trešo vietu, un jebkurā gadījumā spēles norises vieta šobrīd vēl nav skaidra. Sestdienas Latvijas un Lietuvas mačā “Betsafe” bukmeikeri izteiktu favorīti neredz, pavisam nelielu priekšrocību dodot lietuviešiem (koeficients 2.40), kamēr latviešu izredzes novērtētas ar 2.70. Otrā duelī koeficienti ir vēl blīvāki – attiecīgi 2.50 uz Igauniju un 2.60 uz Fēru Salām. Ja runā par Baltijas kausa ieguvēju, tad izredzes ir praktiski identiskas, uz Lietuvu un Igauniju koeficientam esot 3.50, bet uz Latviju un Fēru salām – 4.00.

Taču Baltijas kauss tāpat vēl ir tikai iesildīšanās. Šīs būs Latvijas izlases jaunā modeļa, kas sekojis iepriekšējā galvenā trenera Daiņa Kazakeviča pēdās, pēdējās pārbaudes spēles pirms rudenī gaidāmās debijas Nāciju līgas C grupā, kur gaidāmi mači pret Armēniju, Ziemeļmaķedoniju un Fēru salām.