Čempionu līga: viss, kas jāzina pirms jaunās sezonas sākuma
16. septembrī sāksies futbola Čempionu līgas pamatturnīra jaunā sezona. Latvijas klubi šoreiz Eirokausu rudenī nav iekļuvuši, taču tas nebūt nenozīmē, ka futbols solās būt bez interesantiem notikumiem. Vai čempione PSG ir galvenā favorīte uz titulu, kāds ir spēļu kalendārs un kas vēl jāzina par gaidāmo sezonu?
Favorītu saraksts – gaidāma milzu konkurence
2025. gada sezonas finālā Parīzes “Saint-Germain” pārspēja Milānas “Inter” un piepildīja savu ilgi loloto mērķi, triumfējot Čempionu līgā. PSG centieni kļūt par Eiropas spēcīgāko klubu jau vairākus gadus bija tradicionāla intriga Čempionu līgā, bet nu tā ir zudusi no dienas kārtības. Satraukties gan nav vērts – netrūkst citu intriģējošu jautājumu.
To, cik liela patiesībā ir konkurence Čempionu līga, daiļrunīgi atspoguļo fakts, ka “Betsafe” bukmeikeru prognozēs pat astoņas komandas jeb gandrīz ceturtā daļa dalībnieku tiek uzskatītas par turnīra favorītēm. Astoņām komandām titula koeficients ir intervālā no 7.00 līdz 13.00, un ļoti grūti atrast citas sacensības (jebkurā sporta veidā), kur konkurence par čempiona titulu būtu tik liela.
Attiecīgi ir ļoti sarežģīti, pat neiespējami, izcelt kādu konkrētu komandu kā galveno favorīti. Labākie koeficienti (7.00) šobrīd ir “Liverpool” un “Barcelona”, tikai nedaudz augstāks koeficients ir PSG (7.40), un tad jau vēl seko tādas komandas kā “Arsenal”, Madrides “Real”, “Manchester City”, Minhenes “Bayern” un “Chelsea”. Vai kaut par vienu no šīm komandām varēs teikt, ka to iekļūšana finālā būtu pārsteigums?
Taču dalībnieku sarakstā jau netrūks arī citu grandu no futbola lielvalstīm. Čempionu līga nevar sūdzēties arī par īpaši šauru ģeogrāfiju – tajā būs pārstāvētas 16 valstis.
Čempionu līgā šosezon startēs četras komandas, kas pagājušajā sezonā Eirokausos spēlēja pret RFS – Frankfurtes “Eintracht”, “Ajax”, “Galatasaray” un “Bodo/Glimt”. Tāpat saikne ar Latviju ir Kipras klubam “Pafos”, kas kopā ar “Bodo/Glimt” būs starp tām četrām komandām, kas debitēs Čempionu līgas pamatturnīrā.
Pirmoreiz kopš 2005. gada toties nebūs neviena Ukrainas kluba. Bet pirmoreiz kopš 2007. gada pārstāvēta būs Norvēģija, kuras klubs “Bodo/Glimt” reizē kļūs arī par vistālāk ziemeļos bāzēto klubu, kas jebkad spēlējis Čempionu līgā.
Pamatturnīra lielākās spēles
Ja tādi klubi ka “Napoli”, “Marseille” un “Tottenham” ir trešajā grozā un tādi klubi kā “Monaco”, “Galatasaray” un “Athletic” ir ceturtajā grozā, tad skaidrs, ka vairāki augsta līmeņa mači katrā kārtā ir praktiski neizbēgami. Turnīra spēļu izloze jau veikta, un futbola fani var laicīgi atzīmēt savos kalendāros īpašu spēļu datumus.
Pirmā spēļu kārta paredzēta 16., 17. un 18. septembrī. Sezonas pirmajā dienā līdzjutējiem tiks tādas konfektes kā “Juventus” un Dortmundes “Borussia” mačs, otrajā dienā lielisku šovu noteikti sarūpēs Minhenes ”Bayern” un “Chelsea”, kamēr 18. septembrī Mančestras “City” uzņems “Napoli”.
Kopumā paredzētas astoņas kārtas, pamatturnīram noslēdzoties janvāra beigās. Līdz tam paredzētas vairākas futbola izrādes – 4. novembrī PSG pret “Bayern” un “Liverpool” pret “Real Madrid”, ļoti interesantāk Turīnas “Juventus” viesošanās aiz Polārā loka pie “Bodo/Glimt” 25. novembrī, kā arī pavisam liela grandu sadursme 10. decembrī, kad “Real Madrid” un “Manchester City” sacentīsies savā starpā.
Vai jaunais formāts ir sevi attaisnojis?
Šī būs otrā sezona, kas tiek aizvadīta pēc jaunā Eirokausu formāta. Čempionu līgas komandu skaits pieaudzis līdz 36 komandām, kas vairs nav sadalītas apakšgrupās, bet gan cīnās kopējā ieskaitē. Katrai pret katru, protams, ir nereāli izspēlēt, tādēļ ar īpašas izlozes palīdzību katrai komandai tiek astoņas pretinieces.
Izslēgšanas spēlēs iekļūst 24 labākās komandas – astoņas labākās jau var gaidīt astotdaļfinālu, kamēr 9.- 24. vietas ieguvējas izspēlē pirmo izslēgšanas spēļu kārtu. Praksē tas nozīmē to, ka Eirokausu sezona ir garāka un ka tīri teorētiski komandas ir mazāk atkarīgas no izlozes. Piemēram, ja iepriekš spēcīga trešā groza komanda nokļuva vienā apakšgrupā ar Madrides “Real” un “Liverpool”, tad skaidrs, ka bija jāparāda izcils sniegums, lai vispār domātu par tikšanu ārā no grupas. Tagad konkurence ir plašāka, bet līdzvērtīgāka.
Jaunajam formātam netrūka ne kritiķu, ne atbalstītāju, taču vienu gan nācās atzīmēt – atsevišķu spēļu vērtība kritās. Pirmkārt jau tāpēc, ka pamatturnīrā tagad ir astoņas, nevis sešas spēles. Tas noveda pie tā, ka vairāki grandi varēja atļauties pat vairākas neveiksmes – gan “Real”, gan “Bayern”, gan PSG, gan “City” cieta trīs zaudējumus, taču tāpat iekļuva izslēgšanas spēlēs. Teorētiski vistuvāk netikšanai “play-off” bija Mančestras, kas ieņēma 22. vietu, taču beigu secinājums tāpat bija nemainīgs – pēc pusgada spēļu izslēgšanas spēlēs tāpat tika visas komandas, no kurām tas tika sagaidīts.
Cik vērtīga toties izrādījās vieta uzreiz astotdaļfinālā, ko kā balvu saņēma astoņas labākās pamatturnīra komandas? Ne pārāk – no astoņām komandām tikai četras tika ceturtdaļfinālā, turklāt pamatturnīra uzvarētāja “Liverpool” tāpat apstākļu sakritības dēļ jau astotdaļfinālā saskrējās ar PSG, zaudējot pendelēs, un beigās nekādas īstas priekšrocības par savu 1. vietu pamatturnīrā neieguva.