Top Anglijas futbola izlases spēles Vemblija stadionā

Foto: TT

Jau 11.jūlija vakarā mūs gaida Eiropas futbola čempionāta lielais fināls, kurā noskaidrosies šī turnīra spēcīgākā komanda. Ja fināla komandas vēl tikai tiek noskaidrotas, tad fināla un arī pusfināla norises vieta bija zināma jau sen, un tas ir slavenais Vemblija stadions Anglijā. Kādas nozīmīgas spēles ir aizvadītas līdz šim šajā futbola katedrālē?

Vemblija stadions

1923.gadā uzceltais Vemblija stadions ir vieta, kur bieži tiek aizvadītas svarīgākās futbola spēles izlasēm un klubiem visā Eiropā – Eiropas čempionāts, Anglijas kauss, Eiropas kauss (mūsdienās – Čempionu līga), kā arī šeit ir norisinājies Pasaules kausa fināls. Šajā leģendārajā stadionā vēl bez dažādiem sporta veidiem, kā vieglatlētika, regbijs, spīdvejs u.c. ir norisinājušies arī vairāki mūzikas koncerti. Tādi izpildītāji, kā Maikls Džeksons, Madonna vai grupas ‘’Queen’’ un ‘’U2’’, ir tikai daži no pasaules skatuves leģendām, kas uzstājušās uz Vemblija skatuves. Lai arī kādi pasākumi Eiropas otrajā lielākajā stadionā (līdz 90 000 sēdvietas) ir notikuši, tomēr tā vienmēr būs Anglijas futbola izlases mājvieta.

Nozīmīgākās spēles

Anglija – Skotija (1924.gads) – ja Anglijas kausa fināls jaunajā stadionā varēja notikt jau pāris dienas pēc tā pabeigšanas, tad izlašu sakarā bija jānogaida gandrīz gads līdz pirmajai spēlei jaunuzceltajā stadionā. Anglijas izlases debijas mačā uz jaunā laukuma pretiniekos iekrita tās principiālākā ienaidniece – Skotija. Spēle norisinājās ierastā Starptautiskā čempionāta ietvaros, kur šīs Apvienotās Karalistes komandas aizvadīja savstarpējus mačus katru gadu. Spēli vēroja vien nedaudz vairāk kā 37 tūkstoši skatītāju, kas bija salīdzinoši zems rādītājs šādam mačam, taču spēle nelika vilties, noslēdzoties ar kaujiniecisku neizšķirtu 1:1, kurā Skotija atklāja spēles rezultātu 40.minūtē, mājinieku vārtsargam Tedam Teiloram iesitot savos vārtos, bet Anglija izlīdzināja rezultātu 60.minūtē ar Bilija Volkera sitienu.

Anglija – Skotija (1928.gads) – viena no Vemblija spēlēm, kuru Anglijas futbola sabiedrība vēlas aizmirst uz visiem laikiem, norisinājās vairāk kā 80 tūkstošu skatītāju pilnā stadionā, kas bija jauns apmeklētības rekords. Šajā spēlē skoti pārtapa par Vemblija burvjiem (tā viņus nodēvēja prese un fani pēc spēles), jo spēja laukumā apburt ne tikai vareno Anglijas izlasi, bet arī laikapstākļus, jo komandas kapteinis Džimijs Makmilans ar Skotijas izlasi pirms spēles izteica vēlmi, lai mača laikā lītu lietus, kas iedotu nelielas priekšrocības pret tehniskāko pretinieku, un tā arī notika. Pielietajā laukumā spēles sākumā pretinieku vārtu stabu norībināja angļi, bet tieši skoti izvirzījās vadībā jau spēles 3.minūtē pēc Aleksa Džeksona sitiena. Vārtu pārsvaru dubultoja Alekss Džeimss, aizsūtot angļus uz ģērbtuvēm pie rezultāta 0:2. Pēc puslaika pārtraukuma likās, ka mājinieki atgūsies un sāks dominēt, taču notika tieši pretējais, un ātrajā spēles tempā skoti izmantoja savas iespējas, gūstot vēl trīs vārtus, hat-trick nokārtojot Džeksonam, bet tikai spēles beigās goda vārtus ar soda sitienu guva Bobs Kellijs. Interesanti, ka pēc šīs spēles, kas noslēdzās ar Skotijas uzvaru 5:1, viesu izlases vārtsargs slepus saglabāja mača bumbu, un ar visu tās spēles Skotijas spēlētāju parakstiem tā šobrīd glabājas Skotijas futbola muzejā Glāzgovā.

Anglija – Rietumvācija (1954.gads) – vēl viens izceļams mačs, kurā Anglijas izlase pirmo reizi pēc kara tikās ar Rietumvācijas izlasi, kura šī paša gada vasarā bija izcīnījusi Pasaules kausu. Tiesa, 100 tūkstošu fanu pūlis varēja būt nedaudz vīlies, jo no Rietumvācijas čempionu sastāva šoreiz laukumā izgāja tikai trīs futbolisti. Lai arī abas komandas atradās pārbūves procesā, interese par šo dueli bija ļoti liela abās valstīs, jo abas komandas tradicionāli cīnās par visaugstākajām vietām. Šajā Rietumvācijas debijā Vemblija stadionā mājinieki angļi par prieku sanākušajiem faniem svinēja pārliecinošu uzvaru ar 3:1. Šis panākums iesāka angļu četru draudzības spēļu uzvaru sēriju pret šo komandu, kulmināciju sasniedzot 1966.gada Pasaules kausa finālā.

Anglija – Rietumvācija (1966.gads) – ja iepriekš abu izlašu draudzības spēles jau bija izraisījušas milzīgu interesi pasaulē, tad varam tikai iedomāties, kāda ažiotāža ap šo dueli Pasaules kausa finālā bija futbola pasaulē. Vienīgo titulu tās vēsturē Anglijas izlase izcīnīja dramatiskā spēlē, kurā abām komandām pēc pamatlaika neizšķirta rezultāta (2:2) bija jānokārto savas attiecības papildlaikā. Papildlaika pirmajā daļā Džofrijs Hursts raidīja sitienu pa pretinieku cietoksni, un bumba, atsitoties pret vārtu stabu, nostaigāja pa vārtu līniju, un pēc tam Rietumvācijas izlases aizsargi to izsita ārā no soda laukuma. Tajā laikā, protams, nebija nekādu tehnoloģiju, lai šo situāciju apskatītu atkārtojumā, un tiesnesis tikai pēc apspriešanās ar līnijtiesnesi ieskaitīja vārtu guvumu. Arī otrajā pagarinājuma daļā mājinieki guva strīdīgus vārtus pašā mača izskaņā, kad fani jau bija sākuši skriet laukumā, un pēc noteikumiem spēle bija jāapstādina. Lai nu kā viss izvērtās, tomēr strīdīgajā situācijā ieskaitītos vārtus joprojām angļiem piemin, un viņu vienīgais tituls visā vēsturē bija atnācis ar rezultātu 4:2 un kritikas pieskaņu.

Anglija – Nīderlande (1996.gads) – viena no mājinieku labākajām spēlēm Vemblija stadionā pret kādu no pasaules grandiem izdevās EČ grupu turnīrā. Oranžās armijas līderi toreiz bija tādas zvaigznes, kā vārtsargs Edvīns van der Sārs, pussargs Klarenss Zēdorfs, uzbrucējs Patriks Kleiverts u.c., taču Anglijas izlase parādīja lielisku sniegumu savu fanu priekšā, un leģendārajā Vemblijā ar diviem uzbrucēja Tedija Šeringhema vārtiem pārspēja van der Sāru četras reizes, svinot uzvaru ar 4:1, kas ļāva savā grupā izcīnīt pirmo vietu un tikt tālāk.

Anglija – Vācija (1996.gads) – spēle, pēc kuras šobrīd pie Anglijas izlases stūres esošais Garets Soutgeits piedzīvoja lielu depresiju un problēmas ar mentālo veselību, jo tieši viņš toreiz 11 metru soda sitienu sērijā bija vienīgais futbolists, kurš neguva vārtus ar savu sitienu, tādējādi liedzot angļiem Vemblija stadionā uzveikt Vāciju un iekļūt Eiropas čempionāta finālā. Soutgeits izvēlējās sist bumbu pa zemi uz kreiso stūri, taču tieši lēkt uz to pusi bija izvēlējies Vācijas vārtsargs Andreas Kopke, kurš šo ne pārāk stipro sitienu atsita. Lielas bēdas Anglijai, jo Vācija soļoja tālāk un finālā ar 2:1 pieveica Čehiju.