EČ TOP 10 notikumi

Foto: TT

Tuvojas noslēgumam šī gada Eiropas čempionāts, kas arī ieies vēsturē ar dažādiem pārsteigumiem, rekordiem, jauninājumiem, gūtiem vārtiem un vēl daudz ko citu, tāpēc atskatīsimies, kas līdz šim svarīgs un interesants noticis iepriekšējos Eiropas čempionātos.

Pirmais čempionāts 1960.gadā – pats sākums Eiropas grandiozajiem futbola svētkiem meklējams pirms 61 gada Francijā, kur norisinājās Eiropas Nāciju kauss, kas vēlāk pārtapa par UEFA Eiropas čempionātu. Pirmajā turnīrā piedalījās tikai četras izlases – Dienvidslāvija, Čehoslovākija, Francija un Padomju Savienība, kas arī kļuva par pirmo čempioni. Interesanti, ka kopā norisinājās tikai četras spēles četrās dienās, un šie mači bija visnotaļ rezultatīvi-kopā gūti 17 vārti (vidēji 4,25 vārti spēlē).

Monēta izšķir uzvarētāju – lai cik tas dīvaini nebūtu, bet tiešām Eiropas futbola vēsturē ir bijis arī šāds dīvains moments, kam nav nekāda sakara ar futbola prasmēm. Proti, 1968.gadā EČ pusfināla spēlē starp Itāliju un Padomju Savienību pamatlaikā un 30 minūtēm papildlaikā uzvarētājs netika noskaidrots, bet turnīra finālists obligāti bija jānoskaidro. Pēc tā laika noteikumiem šādās spēlēs, kas nav finālmači, uzvarētājs tiek noskaidrots nevis ar 11 metru soda sitienu sēriju vai vēl vienu savstarpējo spēli, bet gan ar veco labo monētas mešanu, komandu kapteiņiem minot, vai uzkritīs ģerbonis vai cipars. Veiksmīgāka šoreiz bija Itālija, kas iekļuva finālā, kurā divās spēlēs (1:1 un 2:0) pārspēja Dienvidslāviju un kļuva par čempioni.

Slavenā panenkas sitiena rašanās – 1976.gada čempionāta finālā Čehoslovākija pēcspēles soda sitienu sērijā pārspēja Rietumvācijas komandu un kļuva par čempioni. Taču šis futbola ieraksts nebūs vienīgais, kas paliks futbola vēsturē no šī mača. Šajā spēlē izšķirošos vārtus guva čehu pussargs Antonīns Panenka, taču veids kā viņš pārspēja pretinieku vārtsargu bija tik ģeniāls, ka to izmanto pat arī mūsdienās. Ieskrienoties tiek izdarīts maigs sitiens, aukstasinīgi sitot tieši vārtiem pa vidu, kad vārtsargs jau ir aizlecis uz kādu no pusēm. Šādā veidā vārtus ir guvuši vairāki leģendāri pasaules spēlētāji – Zinedins Zidāns, Frančesko Totti, Lionels Mesi u.c.

Van Bastena vārti, kas paliek atmiņā– par gaumi nestrīdas arī vārtu guvumos, tāpēc daudziem elegantāko gūto vārtu topi atšķiras, taču neviens nevar noliegt, ka Nīderlandes bijušā futbolista Marko van Bastena gūtie vārti 1988.gada Eiropas čempionātā bija sevišķi iespaidīgi. Par tā gada labāko Eiropas futbolistu atzītais uzbrucējs finālspēlē pret Padomju Savienību pie rezultāta 1:0 otrā puslaika sākumā saņēma tālu planējošu piespēli no kreisā flanga, un, to neapstrādājot no gaisa, sita pāri vārtsargam, atrodoties gandrīz uz vienas līnijas ar vārtu līniju. Lieki piebilst, ka blakus vēl atradās aizsargs un reti kurš futbolists būtu vispār iedomājies izdarīt sitienu no tāda leņķa, taču van Bastens ar šiem vārtiem palīdzēja izlasei izcīnīt tās vienīgo titulu EČ vēsturē.

1996.-2004. Zelta vārti – nepilnus desmit gadus visu vecumu Eiropas čempionātos, kā arī pasaules (FIFA) turnīru izslēgšanas spēlēs darbojās ‘’zelta vārtu’’ princips, kas nosaka, ka komanda, kura pirmā papildlaikā (divreiz pa 15 minūtēm) iesit vārtus, uzreiz kļūst par čempioni. Pret šādu noteikumu bija daudz iebildumu no pašiem spēlētājiem un faniem, jo šis noteikums bija pārāk skarbs un neļāva baudīt atklātu futbola spēli, kurā, ielaižot vārtus, vēl būtu laiks atspēlēties. Atbalstu neguva arī nākošais UEFA izstrādātais ‘’sudraba vārtu’’ noteikums, kas noteica, ka pie papildlaikā ielaistiem vārtiem spēle jāturpina līdz attiecīgās papildlaika daļas beigām. Tādējādi Eiropas futbola vēsturē īpaši izceļams gan 1996.gada, gan 2000.gada fināla čempiona liktenis, kur tieši ar zelta vārtiem Olivers Bīrhofs palīdzēja Vācijai kļūt par čempioni pret Čehiju, un Davids Trezegē atnesa Francijai triumfu pret Itāliju.

Rikardo izglābj un iesit – lai arī Anglija lēnām sāk atgūties no neveiksmēm (uzvarētas vien divas no deviņām sērijām EČ un PČ) pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijās, tomēr vēl aizvien tas ir bieži aprunāts temats. Īpaši interesanta izvērtās 2004.gada ceturtdaļfināla spēles soda sitienu sērija pret Portugāli, kuras galvenais varonis bija vārtsargs Rikardo. Līdzīgā sērijā viņš pirms Anglijas izlases pēdējā soda sitiena, novelkot ķērājcimdus, nedaudz izsita no ritma Dariusu Vaselu, kurš sita vārtu labajā stūrī, kur tieši lēca Portugāles vārtsargs, atvairot sitienu. Bet tas nebija viss no Rikardo – sajutis fanu atbalstu viņš neraksturīgi vārtsargam izpildīja arī mājinieku pēdējo 11 metru soda sitienu, raidot bumbu kreisajā stūrī, pārspējot Deividu Džeimsu un ievedot savu izlasi pusfinālā.

Grieķijas izlase šokē mājinieci un visu Eiropu – šķiet, tikai Lesteras ‘’City’’ triumfs Premjerlīgā 2016.gadā varētu būt pielīdzināms grieķu brīnumam, kas 2004.gadā notika Portugālē. Bukmeikeri pirms čempionāta Grieķiju bija atzinuši par otru vājāko turnīra izlasi aiz Latvijas. Iespēja Grieķijai kļūt par čempioni pirms turnīra tika vērtēta ar attiecību 1 pret 150. Uz pilnīgu aizsardzību tendētie grieķi spēlēja daudzu skatījumā neskatāmu un garlaicīgu futbolu, grupas spēlēs zaudējot Krievijai (1:2), cīnoties neizšķirti ar Spāniju (1:1) un uzvarot mājinieci Portugāli (2:1). Izslēgšanas spēlēs tika svinētas mazrezultatīvas uzvaras pret Franciju (1:0) un Čehiju (1:0), bet finālā ar vieniem vārtiem un dzelžainu aizsardzību pietika, lai vēlreiz pārspētu portugāļus, vienīgos vārtus gūstot Angelosam Haristejam.

Spānijas dominance – uzvarēt vienu Eiropas čempionātu vien jau ir milzīgs sasniegums, taču, ja čempiontituls tiek aizstāvēts arī nākošajā turnīrā, tad tas ir unikāls notikums, kuru iespējusi ir tikai Spānija, uzvarot 2008. un 2012.gadā. Ņemot vērā, ka sarkanā fūrija uzvarēja arī 2010.gada Pasaules čempionātā, varam diezgan droši apgalvot, ka šī bija visu laiku spēcīgākā izlase Eiropas futbola vēsturē. Spānijas panākumu pamatā noteikti jāizceļ leģendārais vārtsargs Ikers Kasiljass, visu laiku rezultatīvākais (59 vārti) spāņu futbolists Davids Vilja un Fernando Torress (38 vārti), kā arī aizsardzības kodols ar Serhio Ramosu, Žerāru Pikē, Andresu Injestu un Šavjeru Ernandesu jeb Šavi. Tāpat nevar neuzteikt vienu no panākumiem bagātākajiem treneriem Visenti del Boski.  

Islande izslēdz Angliju – visiem patīk stāsti, kuros mazais cinītis gāž lielu vezumu, un viens no spilgtākajiem šādiem futbola stāstiem notika pirms pieciem gadiem Francijā. Eiropas čempionāta astotdaļfināla spēlē Nicā futbola dzimtene Anglija spēli pret debitanti Islandi iesāka lieliski ar Veina Rūnija realiizētu 11 metru soda sitienu. Tiesa, sensacionālā pretiniece uzreiz pēc aizsarga Ragnara Sigurdsona sitiena soda laukumā atguva neizšķirtu. Nedaudz vēlāk Islande panāca jau 2:1, kad aizsargu ielenkumā labs sitiens padevās Kolbeinam Sigtorsonam un arī nepārliecinošais Anglijas izlases vārtsargs Džo Hārts šajā situācijā nebija glābējs. Lai arī pārliecinoša bumbas kontrole (63% pret 37%) piederēja angļiem, tomēr momenti uzbrukumā netika realizēti, un tika piedzīvots kaunpilnākais zaudējums izlases vēsturē, bet Islande ieguva tūkstošiem fanu, kuri priecājās par mazās nācijas spēli un pārņēma arī tās tradicionālo izlases atbalstīšanas veidu (nu jau slavenos vikinga aplausus).

Ronaldu pārspēj Platinī – kā jau raksta sākumā minēts, tad arī šī gada EČ ieies vēsturē ar jauniem rekordiem, un viens no tiem ir jau sasniegts. Proti, Portugāles izlases līderis Krištianu Ronaldu ar diviem gūtiem vārtiem pret Ungāriju ir panācis Francijas leģendu Mišelu Platinī un kļuvis par vārtiem bagātāko futbolistu Eiropas čempionātu vēsturē ar 14 gūtiem vārtiem. Tiesa, Platinī savus deviņus vārtus iespēja vienā čempionātā 1984.gadā piecās spēlēs, kamēr portugāļu zvaigznei bija nepieciešami pieci finālturnīri un 22 spēles.