Anglija pret Skotiju futbola vēsturē

Foto: TT

Jau piektdien EČ 2020 ietvaros D grupā notiks viens no visu laiku Eiropas futbola principiālākajiem dueļiem – mačs starp Angliju un Skotiju. Lai arī pēdējos gados šīs kaimiņu cīņas notikušas samērā reti, apskatīsim, kāpēc tās ir tik īpašas un kādi ir šo dueļu rezultāti iepriekš.

Cīņa vienai pret otru 

Anglijas un Skotijas sāncensība futbolā vienmēr tikusi uzskatīta par senāko dueli starp divām komandām, kuras ir ne tikai pretinieces konkrētajā spēlē, bet starp kurām bijis sportiskais naids jau no paaudzes paaudzē, ņemot vērā arī abu valstu vēsturi. Valstu starpā ir notikušas cīņas gadsimtiem ilgi, un arī mūsdienās vērojamais Skotijas nacionālisms, kaut vai vēlmē atdalīties no Apvienotās Karalistes (2014.gadā pat notika referendums), pārnesas uz futbola laukumu, kad spēle ir pret savu kaimiņu. Arī abu valstu spēlētāji un treneri ir dažādi attiekušies pret darbu otra teritorijā. Spilgts piemērs ir leģendārā skotu trenera Sera Aleksa Fergusona atteikšanās pat divas reizes no piedāvājuma kļūt par Anglijas izlases galveno treneri, kā pamatu minot savu nacionalitāti.  

Pirmā oficiālā spēle

Anglija un Skotija ir īpašas ar to, ka tās ir vecākās nacionālās izlases pasaulē, un 1872.gada 30.novembrī Glāzgovā aizvadītā abu vienību spēle, kurā fiksēts bezvārtu neizšķirts 0:0, tiek uzskatīta par pirmo nacionālo izlašu futbola spēli pasaules vēsturē. Vēl iepriekšējo divu gadu laikā pirms šīs oficiālās spēles bija pieci ģenerālmēģinājuma mači Londonā, kuros savus noteikumus laukumā (trīs uzvaras un divi neizšķirti) un ārpus tā diktēja Anglijas izlase, liekot pretiniecei spēlēt zem Anglijā bāzētās Futbola Asociācijas (FA) noteikumiem, pret ko skoti izturējās ar nepatiku, sastāvā neesot vairākiem pašmāju līgas spēlētājiem, un to vietā spēlējot Londonā spēlējošajiem futbolistiem.

FA saprata, ka lai šo spēli uzskatītu par oficiāli atzīstamu starpvalstu nacionālo izlašu spēli, tai bija jāsper solis pretī skotiem, tādējādi spēle Glāzgovā ar pilnīgu Skotijas spēlētāju pārstāvniecību (izlasi veidoja labākā tā brīža Skotijas kluba “Queen’s Park” futbolisti) būtu pilnīgi oficiāla. Lai arī Skotijas futbola resurss pret Angliju nebija salīdzināms, tomēr aizraujošā spēle 4000 skatītāju klātbūtnē kriketa laukumā un kaujinieciskais neizšķirts iedvesa skotiem pārliecību par sevi un deva uzrāvienu futbola izlases popularitātē, kas ielika pamatus šai vēsturiskajai divcīņai ar Angliju.

Dueļa rezultāti

Pēc tik saistošās pirmās spēles abas puses un pārējās Apvienotās Karalistes valstis (Īrija, Velsa un Ziemeļīrija) saprata, ka ir jāveido kopīgs turnīrs, un tapa Starptautiskais čempionāts (no angļu val. International Championship), kurā 100 gadu garumā Anglijas un Skotijas izlases tikās katru gadu.Pēc šī turnīra (1984.gads) cīņas vēl turpinājās līdzīgā turnīrā ar nosaukumu “Rous Cup” līdz 1989.gadam, bet pēc tam gan šie dueļi sāka notikt arvien retāk, vēl jo vairāk paspilgtinot katru tikšanās reizi.

Lielajos futbola notikumos (kā Eiropas čempionāts vai Pasaules kauss) komandas ir tikušās tikai vienu reizi 1996.gada Eiropas čempionātā, kurā spēles norisinājās tieši Anglijā. Toreiz A grupā cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā Skotija slavenajā Vemblija stadionā nepilnu 77 tūkstošu fanu klātbūtnē zaudēja Anglijai ar 0:2, kuras sastāvā spēlēja arī šī brīža Anglijas izlases galvenais treneris Gerets Sautgeits. Taču ir bijušas spēles, kurās Skotija ierāda vietu saviem lielajiem kaimiņiem, piemēram, pēc 1928.gada Starptautiskā čempionāta spēles skoti tika iesaukti par Vemblija burvjiem, jo toreiz lietus pielietajā Vemblija stadionā viņi pārsteidzoši sagrāva Angliju ar 5:1, bet 1967.gadā tajā pašā turnīrā Skotija pārspēja Angliju, kas nesen bija kļuvusi par Pasaules kausa ieguvēju, ar rezultātu 3:2, tādējādi pēc spēles skoti smejoties sevi varēja saukt par īstajiem pasaules čempioniem.

Pirms piektdienas vakara spēles Anglija un Skotija savā starpā ir tikušās 114 spēlēs, pēdējo no tām aizvadot vien 2017.gada 10.jūnijā, kad 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijā tika nospēlēts neizšķirti 2:2 (vārtus Anglijas izlases labā guva arī esošais izlases līderis Harijs Keins). Kopumā Anglija līdz šim ir uzvarējusi 48 spēlēs, Skotija 41, bet neizšķirts fiksēts 25 mačos.

Anglija pret pārējām Apvienotās Karalistes valstīm

Anglijas pārsvars novērojams arī spēlēs pret abām pārējām Apvienotās Karalistes valstīm, pret Velsu tas ir diezgan nospiedošs – 103 spēlēs izcīnītas 68 uzvaras, piedzīvots 21 neizšķirts un zaudēts vien 14 spēlēs. Abas komandas pēdējo reizi tikās salīdzinoši nesen pagājušā gada oktobrī draudzības spēlē, kur uzvaru ar 3:0 izcīnīja Anglija. Jāpiemin, ka Velsa arī ir EČ 2020 turnīra dalībniece, kura pamatoti cer izkļūt no A grupas un teorētiski turnīra gaitā varētu kļūt par Anglijas pretinieci.

Pret  Ziemeļīriju ir aizvadītas krietni mazāk spēļu – 37 spēles, kurās gūtas 27 uzvaras, 7 mači noslēgušies neizšķirti, bet 3 spēlēs ciesti zaudējumi, tajā skaitā pēdējā abu vienību tikšanās reizē 2005.gada Pasaules kausā, kur Anglija ar savām lielākajām zvaigznēm – Deividu Bekhemu, Veinu Rūniju, Rio Ferdinandu un vēl daudzām citām piedzīvoja zaudējumu ar 0:1, Ziemeļīrijas labā vārtus gūstot tās visu laiku rezultatīvākajam (36 gūti vārti 95 spēlēs) futbolistam Deividam Hīlijam.