Pekina 2022: hokeja turnīra kalendārs, dalībnieki, halles un rekordi

Foto: TT

Pekinas olimpisko spēļu hokeja turnīrā piedalīsies arī Latvijas izlase, cenšoties izmantot savas iespējas un pieteikties uz medaļu pozīcijām. Latvija būs viena no 12 vīriešu turnīra dalībniecēm, un mači tiks aizvadīti no devītā līdz 20. februārim. Šajā materiālā sīkāk ielūkosimies OS hokeja turnīra specifikā, grafikā un rekordos.


Hokeja kalendārs

Latvija pirmo spēli olimpiskajās spēlēs Pekinā aizvadīs desmitajā februārī, tiekoties ar Zviedrijas izlasi Pekinas nacionālajā arēnā. Jau nākamajā dienā sekos mačs pret Somiju Vukesongas arēnā, bet 13. februārī būs spēle pret Slovākiju atkal Pekinas nacionālajā arēnā.

Pēc šim trim spēlēm noskaidrosies Latvijas izlases nākamā pretiniece. Būsim godīgi, tā būs liela sensācija un būs apgāztas visas bukmeikeru hokeja prognozes, ja Latvija uzvarēs grupā un iekļūs automātiski ceturtdaļfinālā. Pilnīgi nereāli gan tas nav, un attiecīgi šāda iespēja jāpatur prātā, taču reālistiskāk jānoskaņojas uz to, ka būs jāspēlē astotdaļfinālā. Visi astotdaļfināli būs paredzēti 15. februārī, bet jau nākamajā dienā sekos ceturtdaļfināli, kas dos vēl vienu priekšrocību komandām, kas būs uzvarējušas savās apakšgrupās.

Pusfināli tiks izspēlēti 18. februārī, kamēr dienu vēlāk sekos bronzas mačs, bet 20. februārī tiks noskaidroti olimpiskie čempioni. Jāuzsver, ka sākot ar izslēgšanas spēlēm Vukesongas arēna tiks izmantota krietni retāk – tajā norisināsies tikai viena astotdaļfināla un viena ceturtdaļfināla spēle.

Acīmredzami, ka domājot par astotdaļfināla pāriem, pirmais un galvenais jautājums būs mājiniekiem neglaimojošs, proti, kura komanda būs tā laimīgā, kas iegūs sev pretiniekos Ķīnu. “Laimīgā” gan nebūs īstais vārds, jo šī priekšrocība būs jānopelna pašiem. Ja vien Ķīna nepaveiks kaut ko “Brīnums uz ledus” cienīgu, tad ierindosies 12. vietā apakšgrupu vērtējumā un attiecīgi astotdaļfinālā cīnīsies pret piekto labāko izlasi. Tas noteikti padarīs apakšgrupu izspēli daudz spraigāku, jo gan tādām izlasēm kā Latvijai un Slovākijai tā varētu būt lieliska iespēja iekļūt ceturtdaļfinālā, gan arī tādām izlasēm kā Somija un Vācija tomēr ir krietna atšķirība – izšķirošu spēli aizvadīt pret Ķīnu vai Šveici.


Olimpiskā turnīra izspēles vietas

Pekinas hokeja halles IIHF amatpersonas pārbaudīja novembra vidū, kad tajās tika izspēlēts krietni mazāka līmeņa pārbaudes turnīrs, taču iemēģinot visu olimpiskajās spēlēs paredzēto. Par šo spēļu politisko pusi runāts jau daudz un plaši, un diez vai vajadzētu šaubīties, ka arī šoreiz Ķīna ar līdzekļiem nav taupījusies, lai tikai varētu sarīkot augstvērtīgas sacensības.

Hokeja spēles tiks aizvadītas Pekinas nacionālajā hallē (Beijing National Indoor Stadium),  ko nevajag jaukt ar Pekinas nacionālo stadionu jeb tā saukto slaveno Putna ligzdu, kā arī Vukesongas arēnā. Pirmā halle tika uzbūvēta 2007. gadā un jau izmantota vasaras olimpisko spēļu sarīkošanā, tāpat kā Vukesongas arēna, kurā notika basketbola turnīra spēles. Savukārt hokeja halles aprīkojums Vukesongas hallē tika uzlikts pirms pieciem gadiem.

Pekinas nacionālajā hallē ir vietas 18 tūkstošiem skatītāju, bet Vukesongas arēnā ir 19 tūkstoši skatītāju vietu. Protams, kādos apjomos šīs vietas varēs piepildīt, grūti prognozēt arī brīdī, kad līdz OS atlikušas mazāk nekā desmit nedēļas, jo pandēmija diemžēl nekur nav tā vienkārši pazudusi, taču vismaz hokejistiem par augsta līmeņa infrastruktūru diez vai vajadzēs satraukties.


2022. gada OS dalībnieces

Ilglaicīgi saglabājot nemainīgu dalībnieču skaitu, IIHF gan visnotaļ bieži pārskatījusi arī kvalificēšanās veidus, taču būtība palikusi nemainīga, vairākām vadošajām izlasēm ļaujot kvalificēties olimpiskajām spēlēm bez kvalifikācijas spēļu aizvadīšanas. Šoreiz sistēma bija tāda, ka astoņas labākās izlases no IIHF ranga automātiski garantēja sev vietu OS, viena kvota tika arī mājiniecei Ķīnai, bet vēl trīs ceļazīmes tika izspēlētas vairākās kārtās starp visām pārējām pretendentēm.

Latvijas hokeja izlase

Latvijas izlase 21. gadsimtā ir sevi apliecinājusi, ka ļoti stabila elites divīzijas pārstāve, taču IIHF ranga labāko astotnieks ir līmeni augstāks un pagaidām nesasniegts pakāpiens. Pēc 2021. gada pasaules čempionāta Latvija saglabājusi desmito vietu rangā, priekšā ir Slovākija un Šveice. Punktu izteiksmē Šveice gan ir ļoti tālu, un Latvijai nepieciešami vairāki veiksmīgi pasaules čempionāti pēc kārtas, lai to mainītu.

Taču Latvijai izdevās savu uzdevumu paveikt kvalifikācijas turnīrā, tāpat kā to paveica arī Slovākija un Dānija, pievienojoties OS dalībniecēm Kanādai, Somijai, Krievija, ASV, Vācijai, Čehijai, Zviedrijai un Šveicei. Salīdzinot ar 2018. gada spēlēm, šoreiz tajās nepiedalīsies Dienvidkoreja, Slovēnija un Norvēģija.

Latvijas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs

Pekinas spēlēs Latvija būs vienā grupā ar Zviedriju, Somiju un Slovākiju

Latvijas hokejisti Pekinas olimpisko spēļu C grupas

Ķīna

Ķīnas vieta olimpiskajās spēlēs gan sacēla lielāku kontroversiju nekā iepriekš Dienvidkorejas. Dienvidkoreja tomēr spēlē pirmajā divīzijā un izrādīja vismaz kaut kādu pretestību elites komandām, tiesa, arī turnīrā bez NHL spēlētājiem zaudējot visās spēlēs ar vidēji četru vārtu starpību. Tikmēr Ķīnas vīriešu izlase augstāk par 30. vietu nav finišējusi nevienā pasaules čempionātā kopš 2007. gada, un Ķīnas hokeja spēku īpaši nav mainījusi arī KHL kluba izveidošana Pekinā. Ķīnas izlase acīmredzami izceļas starp pārējām OS dalībniecēm, un nepavisam ne pozitīvā ziņā.

IIHF jaunais prezidents pat gāja tik tālu, ka piedāvāja noņemt Ķīnas izlasei dalībnieces statusu. Tas bija tīri loģiski, galu galā, kurš tad olimpiskajās spēlēs vēlas tērēt, piemēram, Sidnija Krosbija un Konora Makdeivida laiku, spēlējot pret komandu, ko droši vien varētu sagraut ar 20:0 pat īpaši nepiepūloties? Taču IIHF nolēma, ka sava iepriekšējā kongresa lēmumu tomēr nebūtu labi atcelt, un saglabāja Ķīnas vietu OS, un Ķīna spēlēs A apakšgrupā kopā ar Kanādu, ASV un Vāciju.


Olimpiskā hokeja turnīra sistēma

Svarīgi uzsvērt, ka šobrīd pasaules čempionātā hokejā elites divīzijā spēlē 16 izlases, kamēr olimpiskajās spēlēs piedalās tikai 12. OS dalībnieču skaits bijis nemainīgs kopš 1972. gada, taču turnīra formāts gadu gaitā gan piedzīvojis nozīmīgas pārmaiņas.

Dažās OS tika izmantota sistēma, kurā 12 komandas tika sadalītas izsētajās un neizsētajās pēc iepriekšējā pasaules čempionāta rezultātiem. Tika izveidoti seši pāri, kuri izspēlēja katrs pa spēlei, un šī mača uzvarētāji nokļuva grupā, kas cīnās par 1.-6. vietu, bet pārējās sešas komandas cīnījās par 7.-12. vietu. Skaidrs, ka mūsdienās, kad salīdzinoši līdzvērtīgu favorītu uz medaļām ir krietni vairāk, šāda sistēma īsti nederētu, jo tas sešām komandām izredzes uz medaļu pazustu jau turnīra pašā sākumā.

1980. gada olimpiskajās spēlēs Leikplesidā arī piedalījās 12 izlases, taču jau pēc nedaudz citas sistēmas. Komandas bija sadalītas divās grupās, kas izspēlēja viena apļa turnīru, un divas no katras grupas turpināja cīņu par medaļām. Tieši šajās olimpiskajās spēlēs arī tika fiksēts slavenais “Brīnums uz ledus”, kad ASV gados jaunā izlase pieveica PSRS ar 4:3. Dažviet tiek nevietā norādīts, ka tā bijusi finālspēle, kamēr patiesībā toreiz pusfinālu un finālu nemaz nebija – četras vadošās komandas izspēlēja grupu turnīru, un gan ASV, gan PSRS savstarpējā spēle nemaz nebija pēdējā šajā turnīrā.

1988. gada OS formāts bija nedaudz pamainīts, šoreiz finālgrupā tiekot kopā sešām izlasēm, bet pēc četriem gadiem jau tika ieviestas izslēgšanas spēles. Katras apakšgrupas četras vadošās izlases tika ceturtdaļfinālā, no kura centās aizspēlēties līdz finālam. Šāda sistēma tika izmantota līdz 2006. gadam, divreiz OS piedaloties arī Latvijas izlasei, bet no 2010. gada ieviestas izmaiņas.

Proti, 12 komandas tagad tiek sadalītas trīs apakšgrupās, pēc kuru izspēles četras labākās komandas (aprēķinot spēļu statistiku) nonāk ceturtdaļfinālā, bet pārējās astoņas aizvada astotdaļfinālu. Tas mazinājis grupas spēļu vērtību, jo neatkarīgi no rezultātiem visas 12 komandas saglabā izredzes uz medaļām, taču – no otras puses – tiek pavairots izslēgšanas spēļu skaits, reizē nepalielinot komandu skaitu.

Latvijas vīriešu hokeja izlase - IIHF

Olimpisko spēļu rekordi hokejā

Saskaņā ar hokeja statistika portāla “Quanthockey.com” datiem, olimpiskajās spēlēs visvairāk punktus līdz šim sakrājis somu leģendārais uzbrucējs Tēmu Selenne, kuram ir 43 punkti kopā aizvadītajās 37 spēlēs. Vismaz mūsdienu hokeja vēsturē par Selennes rekordu šaubu nav, taču lielākas pārdomas ieviešas, ja ņem vērā arī pirms Otrā Pasaules kara aizvadītos turnīrus, kuros statistikas apkopošana netika uzskatīta par pašu lielāko prioritāti.

Un to var saprast – kāda vēl statistika, ja reiz Kanādas izlase 1924. gadā piecās aizvadītajās spēlēs paspēja iemest 132 vārtus. Vēsturē fiksēts, ka 37 no šiem vārtiem bija Harija Vatsona rēķinā, kamēr viņa rezultatīvo piespēļu skaits nav pieejams, bet nu puslīdz droši var pieņemt, ka pilnīgi bez piespēlēm Vatsons nedzīvoja. Taču bijuši vēl vairāki hokejisti, kuri 20. un 30. gados izcēlušies ar ļoti daudziem vārtu guvumiem savu komandu iespaidīgajās uzvarās, un tāpat jāņem vērā, ka hokeja pirmssākumos rezultatīvo piespēļu uzskaites sistēma bija citāda.

No mūsdienu hokejistiem augstu starp OS rezultatīvākajiem hokejistiem meklējami krievu hokejisti Valērijs Harlamovs un Vjačeslavs Fetisovs. Viņi abi aizveda savas PSRS izlases līdz divām zelta medaļām un abi kopā spēlēja Leikplesidas spēlēs 1980. gadā, kur ieguva sudrabu. Savukārt jau tuvāk 20. gadsimta beigām jāizceļ Saku Koivu, Somijas izlases leģenda, kurš vairākās OS kopā sakrāja 30 punktus, kā arī slovāks Marians Hosa ar 28 punktiem un zviedrs Daniels Alfrēdsons ar 27 punktiem.

No Latvijas hokejistiem šajā sarakstā visaugstāk ir Aleksandrs Ņiživijs, kura rēķinā ir 12 punkti olimpisko spēļu mačos. Saskaņā ar hokeja statistika portāla “Quanthockey.com” datiem, tas ir 190. labākais rādītājs pasaulē.

Nāks Pekinas spēles, un noteikti būs novērojamas izmaiņas arī šajā rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, un te īpaša uzmanība droši vien būs jāpievērš Kanādas un ASV izlases zvaigznēm, kurām apakšgrupas spēlē būs visas iespējas uzspodrināt savu statistiku pret Ķīnas izlasi.