Medaļām bagātākie sportisti un valstis Olimpiskajās spēlēs

Foto: TT

Olimpiskās spēles katru reizi ir bijis grandiozs pasaules sporta notikums, kurā ne tikai sportisti cīnās par medaļām, bet arī valstis, lai nokļūtu līderpozīcijā neoficiālajā medaļu ieskaitē. Atskatīsimies uz ražīgākajiem medaļniekiem un valstīm, kuras dominē medaļu sarakstos Olimpisko spēļu vēsturē.



Bagātākie sportisti

Foto: TT

Protams, medaļu skaitu augšgalā vienmēr būs sportisti, kuru sporta veidi ļauj izvērsties vairākās disciplīnās, tādējādi ir lielākas iespējas tikt pie medaļas. Piemēram, peldētāji teorētiski var sacensties 18 dažādās disciplīnās (ieskaitot komandas sacensības), kamēr šķēpmetējiem ir tikai viena iespēja katrās spēlēs tikt pie medaļas. Visvairāk bagātāko medaļnieku topā ir pārstāvēti tādi sporta veidi kā iepriekš pieminētā peldēšana, vingrošana, slēpošana un vieglatlētika.

Amerikāņu peldētājs Maikls Felpss ir medaļām visu laiku bagātākais sportists, kurš savu karjeru noslēdza pirms pieciem gadiem Rio Olimpiskajās spēlēs pēc 23.izcīnītās zelta medaļas. Lidojošā zivs (no angļu val. “flying fish”), kā Felpsu dēvē medijos, ir kļuvis ne tikai par medaļām bagātāko sportistu, bet arī 2000.gadā Sidnejā (pie medaļas gan netika) kļuva par jaunāko (15 gadu vecumā) ASV izlases peldētāju, kurš ticis savas valsts peldēšanas izlasē uz Olimpiskajām spēlēm. Viņa fenomenālo sniegumu piecu Olimpisko spēļu laikā pasaule ir novērtējusi ar daudziem prestižiem individuālajiem apbalvojumiem – “Laureus” , “Sports Ilustrated”, “Associated Press” pasaules gada sportista tituli u.c. Lai arī profesionālo karjeru noslēdzis, daļēji kā joku Felpss intervijās piemin savu atgriešanās iespēju baseinā 2028.gadā, kad Olimpiskās spēles paredzēts rīkot viņa dzimtenē ASV Losandželosā, tad Felpsam būtu 43 gadi…

Diezgan tālu aiz Felpsa ar 18 izcīnītām medaļām atrodas vingrotāja Larisa Latiņina, kura pārstāvēja Padomju Savienību Olimpiskajās spēlēs un citās sacensībās no 1956.gada līdz 1966.gadam. Ķarjera nebija ilga, taču vingrotāja paspēja izcīnīt deviņas zelta medaļas. Vingrošanas Slavas zālē uzņemtajai Latiņinai ilgu laiku pirms Felpsa piederēja rekords gan individuālajās medaļās, gan kopējā medaļu ieskaitē.

Arī distanču slēpošanā ir iespēja izcīnīt medaļas vairākās dažādās disciplīnās (kopumā septiņās), un vislabāk šajā sporta veidā veicies Norvēģijas slēpotājai Māritai Bjergenai, kura ir medaļām bagātākā sportiste gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē tieši ziemas Olimpisko spēļu vēsturē.

TOP 8 medaļām bagātākie sportisti

VietaSportists (valsts)Sporta veidsZeltsSudrabsBronzaMedaļas
1.Maikls Felpss (ASV)Peldēšana233228
2.Larisa Latiņina (PSRS)Vingrošana95418
3.Mārita Bjergena (Norvēģija)Distanču slēpošana84315
4.Nikolajs Andrianovs (PSRS)Vingrošana75315
5.Ūle Einars Bjērndalens (Norvēģija)Biatlons84113
6.Boriss Šahļins (PSRS)Vingrošana74213
7.Edoardo Mandžaroti (Itālija)Paukošana65213
8.Takaši Ono (Japāna)Vingrošana54413

Medaļām bagātākās valstis

Tāpat kā sportisti, arī valstis sacenšas, lai katrās Olimpiskajās spēlēs būtu starp līderiem medaļu skaita ziņā. Lai arī kādas valsts pirmā vieta šajā neoficiālajā sāncensībā netiek apbalvota, taču tieši lielajām nācijām tas vienmēr ir bijis goda jautājums. Pirms Tokijas spēlēm saskaitītajā medaļu skaitā pār visām valstīm ar milzīgu atrāvienu dominē ASV izlase, kurai no otrajā vietā esošās Lielbritānijas pieder vismaz trīs reizes vairāk medaļu. Zemāk esošie tabulas kaimiņi savu mērogu dēļ daudz pārsteigumu nesagādā, kamēr interesanta šķiet Zviedrijas un Norvēģijas atrašanās topā blakus tādām nācijām kā, piemēram, Krievijai un Ķīnai. Zviedrija ar saviem 10 miljoniem iedzīvotāju, protams, ir milzīgs spēks tieši ziemas Olimpiskajās spēlēs, piemēram, slēpošanā, ātrslidošanā vai biatlonā, taču arī Vasaras spēlēs tā arī izcīnījusi medaļu kalnus, tostarp visvairāk jeb 86 medaļas ir izcīnītas restlingā un vieglatlētikā (81). Latvija šajā rangā ar 24 medaļām ieņem 52.vietu, bet pie vismaz vienas medaļas ir tikušas 133 valstis.

TOP 10 medaļām bagātākās valstis pirms Tokijas spēlēm

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaMedaļas kopā
1.ASV11279077932827
2.Lielbritānija274299310883
3.Vācija283282290855
4.Francija248276316840
5.Itālija246214241701
6.Zviedrija202216234652
7.Ķīna237195176608
8.Krievija195163188546
9.Norvēģija188174158520
10.Kanāda137166198501

Latvijas medaļnieki

Lai arī Latvijai nav neviens sportists vai sportiste, kas būtu kaut tuvumā iepriekš minētajiem rekordiem, taču tas vēl vairāk paspilgtina prieku par katru mūsu sportista izcīnīto medaļu, kura tomēr ir pasaules līmeņa sasniegums. Bet, ja kāds ir jāizceļ, tad tas noteikti ir karjeru noslēgušais BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, kurš vienīgais ir ticis pie divām zelta medaļām 2008.gadā Pekinā un 2012.gadā Londonas vasaras Olimpiskajās spēlēs. Aiz Štromberga seko daudzi sportisti, kuru kontā ir divas medaļas, bet individuāli labāk veicies skeletonistam Martinam Dukuram (divas sudraba medaļas) un bobsleja pilotam Oskaram Melbārdim, kuram pieder zelts četriniekos Sočos un bronza divniekos Phjončhanā (tāpat arī stūmējam Jānim Strengam). Bet, ja paskatāmies senākos laikos, kad daudzi mūsu sportisti cīnījās zem Padomju Savienības karoga, tad izcilu sniegumu demonstrēja leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis, kuram vienīgajam pieder viss medaļu komplekts – zelts (Mehiko 1968.gadā), sudrabs (Minhenē 1972.) un bronza (Tokijā 1964.), bet Ivans Klementjevs kanoe airēšanā atzīmējās ar zeltu (Seulā 1988.) un divām sudraba medaļām (Barselonā 1992. un Atlantā 1996.).