Īpašās vasaras spēles Tokijā – cīņas par medaļām ārkārtas apstākļos

Foto: TT

23. jūlijā ar gada novēlošanos beidzot sāksies Tokijas vasaras spēles, kas paredzētas vairāk nekā divu nedēļu garumā un pulcēs vairāk nekā 11 tūkstošus sportistu, kuri cīnīsies par 339 medaļu komplektiem, turklāt darīs to brīdī, kad Tokijā ir izsludināta ārkārtas situācija un līdzjutēji sacensības klātienē apmeklēt nevarēs.



Šīs būs pirmās olimpiskās spēles, kuras mūsdienās norisināsies nepāra gadskaitlī, tiesa, komerciālu apsvērumu dēļ šīs spēles savā nosaukumā tāpat saglabās skaitli 2020. Pagājušā gadā Covid-19 pandēmija lika pārcelt lielāko daļu sporta sacensību, un olimpiskās spēles bija īpaši plaši apspriests temats. Tās bija paredzētas jūlijā, un pastāvēja cerība, ka līdz tam lietas varētu būt atrisinājušās un spēles tomēr varēs notikt, līdz ar to beigās sanāca, ka spēļu pārcelšana bija visai vēls lēmums.

Kā izrādījies dzīvē 2021. gadā, nekas nav līdz galam atrisinājies arī šobrīd, par spīti globāli izmantotajām Covid-19 vakcīnām. Japānā inficēšanās gadījumu nav salīdzinoši daudz, taču japāņu varasvīri nav noskaņoti riskēt, un viņiem var piedot īpašu piesardzību drošības jautājumos. Ilgu laiku pastāvēja diskusijas, vai sacensību norises vietās SOK atļaus ierasties līdzjutējiem (reizē, protams, pērkot biļetes, bet šo apstākli SOK līdzjutēju ierašanās jautājumā pārāk skaļi neuzsvēra), un tikai nesen Japānas valdība šo jautājumu atrisināja, izsludinot reģionā ārkārtas situāciju, kas nozīmē vairākus drošības pasākumus un ikdienas dzīves ierobežojumus.

Jāuzsver, ka pašā Japānā ne tuvu nav viennozīmīgi pozitīva attieksme pret milzīgā sporta foruma rīkošanu. Publikas noskaņojums jau iepriekš nebija izteikti atbalstošs, bet Covid-19 pandēmijas laikā japāņi arvien biežāk vaicāja, kam mums tas vajadzīgs un vai labāk nebūtu iztikt bez spēļu rīkošanas. Maijā veiktā aptaujā Japānā 83% respondentu izteica atbalstu spēļu atcelšanai vai pārcelšanai. Ja to vēlas publika, tad to ņem vērā arī valstsvīri, taču tā vienkārši atteikties no savām saistībām tomēr nevar arī tāda valsts kā Japāna. Japānas valdība gan esot izskatījusi šādu iespēju, taču SOK beigās ir panākusi savu – vasaras spēles beidzot varēs notikt.

Spēles notiks īpašos piesardzības pasākumos, bez skatītājiem, īpašos burbuļos. Sportistiem un citiem delegāciju pārstāvjiem būs krietni ierobežotas iespējas olimpiskajā ciematā un pašā Tokijā, kamēr ārzemju mediju iespējas arī būs ļoti samazinātas, salīdzinot ar “normālām spēlēm”. Daži Latvijā jau par to rūgti pasmējušies – braucam uz otru pasaules galu, lai tur strādātu viesnīcas numuriņā no datora.

Šīs būs ceturtās spēles, kas norisinās Japānā, un otrās vasaras spēles. Iepriekš Japāna uzņēma 1998. gada ziemas spēles. Interesanti, ka Japāna bija uzņēmusies arī 1940. gada spēļu rīkošanu, kas arī būtu noritējušas ārkārtas apstākļos, taču Otrais Pasaules karš diemžēl izvērtās tik apjomīgs, ka nekādas runas par spēļu rīkošanu nebija, un tās nācās atcelt. Apstākļu sakritība tāda, ka arī šoreiz vairāk nācies runāt par spēļu atcelšanu un pārcelšanu, nevis sportisko pusi.

Sportiskā puse ir tāda, ka Tokijā sportisti sacentīsies 50 sporta veidos, kopumā sadalot 339 medaļu komplektus. Plānots, ka uz spēlēm ieradīsies vairāk nekā 11200 sportistu, kuriem līdzi, protams, būs arī treneri, palīgi un citi delegāciju pārstāvji, un šāda apmēra sacensību veiksmīga aizvadīšana ārkārtas apstākļos japāņiem patiešām būs milzīgs pārbaudījums, un droši vien visi iesaistītie varēs apgalvot, ka spēles būs veiksmīgas, ja tiks aizvadītas līdz galam bez īpašiem skandāliem un vīrusa uzliesmojumiem, ar kuriem gribot negribot jārēķinās laikā, kad sportisti no visām pasaules malām ierodas vienā vietā.



Latvijas olimpiskajā delegācijā ir 33 sportisti, par kuru izredzēm plašāk runāsim citā materiālā. Viņiem paredzamas grūtas cīņas, sacenšoties ar pasaules labākajiem sportistiem. Olimpisko spēļu prestižs varbūt vairs nav tik visaptverošs kā dažas desmitgades iepriekš, kad viss tika rēķināts medaļu skaitā un kalumā, šobrīd tomēr profesionālais sports ar savām sacensībām ir tālu priekšā, taču kā viens konkrēts notikums vasaras spēles joprojām ir lielākais, populārākais un savā ziņā arī bagātākais. Kā nekā, var smieties, var raudāt, bet, ja nebūtu SOK tas ļoti finansiāli ienesīgi, par varītēm jau viņi japāņiem rīkot spēles neliktu.

Olimpiskajās spēlēs īpaši izceļami vairāki sporta veidi, kuriem būs pievērsta pastiprināta uzmanība. Par basketbola Sapņu komandu to vairs neviens nesauc, taču ASV izlase, nokomplektēta no NBA zvaigznēm, joprojām ir iespaidīga lieta. Amerikāņiem turklāt pārbaudes spēlēs noskanēja daži trauksmes zvani, piedzīvojot divus zaudējumus, kas sola interesantākus notikumus laukumā. Ne Latvijai, ne Lietuvai vīriešu basketbola turnīram kvalificēties neizdevās, taču nav šaubu, ka Latvijā tiks pamanīts arī Slovēnijas izlases un Lukas Dončiča sniegums.

Vieglatlētikā vairs nav tāda globāla mēroga zvaigznes kā Juseina Bolta, taču 100m sprints joprojām ir karaliskā disciplīna. Desmit sekundes, kurās visa pasaule aizturēs elpu un gaidīs uzvarētāju. Tikmēr pieteikušās jaunas zvaigznes citās disciplīnās – norvēģis Varholms 400m skrējienā, zviedrs Duplentiss kārtslēkšanā… jauni, harizmātiski sportisti, kuri tēmē uz sava vārda pateikšanu ļoti skaļi.

Joprojām aktuāla ir arī valstu savstarpējā cīņa medaļu ieskaitē. Bukmeikeru vērtējumā jānotiek lielam brīnumam, lai ASV nebūtu tā valsts, kas savākusi visvairāk zelta medaļu. Par ASV tuvāko konkurenti tiek piesaukta Ķīna (koeficients 6.00) un Japāna (21.00), bet tālāk sarakstā ir Krievijas Olimpiskā komiteja un Lielbritānija. ASV izlasei tiek paredzētas apmēram 45 zelta medaļas, un koeficients, ka tiks izcīnīts vēl vairāk, ir 1.85. Tikmēr Latvijai vismaz vienas zelta medaļas izcīnīšanas koeficients ir 2.85.

Pag, bet kāpēc Krievijas Olimpiskā komiteja, nevis vienkārši Krievija? Arī tas būs aktuāls jautājums, ko sporta līdzjutēji jau sen ievērojuši, ieskaitot nesen Rīgā notikušo pasaules čempionātu hokejā. Krievija oficiāli ir diskvalificēta no globāla mēroga sporta notikumiem, tiekot sodīta par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem. Krievu sportisti gan tāpat var piedalīties spēlēs, darot to kā neitrālie sportisti no savas valsts olimpiskās komitejas. Tokijā nebūs Krievijas simbolikas, kā arī dažās disciplīnās ierobežots krievu sportistu skaits. Turklāt Peldēšanas federācija jau pirms spēļu sākuma diskvalificēja divus krievu peldētājus, konstatējot viņu dalību senākos dopinga pārkāpumos.

Tokijas spēļu rīkotājiem gan ir cerība, ka vismaz par dopingu šoreiz nevajadzēs runāt, tāpat, ka izdosies izvairīties no runām par drošību un valsts situāciju, kā tas iepriekš bija Riodežaneiro. Japāna cer, ka spēles drīz beigsies un beigsies bez jaunām problēmām, taču papildus tam Japāna arī cer uz savām visu laiku sekmīgākajām spēlēm – bukmeikeri piedāvā koeficientu 2.00 uz to, ka Japāna iegūs vismaz 28 zelta medaļas. Līdz šim Japāna nav ieguvusi vairāk par 16 medaļām vienās olimpiskajās spēlēs, un iepriekš Rio kopā ieguva 41 medaļu, ieskaitot 12 zelta.