Fury vs Wilder boksa leģendāro triloģiju kompānijā
Foto: TT
Iepriekšējā nedēļas nogalē Taisons Fjūrijs ar nokautu pieveica Deonteju Vailderu, aizstāvot savu WBC pasaules čempiona titulu un, visticamāk, pieliekot punktu triloģijai pret Vailderu, kurā viņš tagad izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas un nav zaudējis ne reizes. Protams, kas tuvāks un jaunāks, tas sirdij tuvāks, taču boksa vēsturē ir vēl vairākas triloģijas, kas pēc savas nozīmes, ažiotāžas un intrigas droši stāv klāt Fjūrijs-Vailders seriālam trīs sērijās.
Fjūrijs pret Vailderu
Taisonam Fjūrijam ir teicams PR menedžeris. Par spīti viņa dokumentētajai saistībai ar organizēto noziedzību, kas it kā joprojām tiek uzturēta, un viņa pozitīvajam dopinga testam, kura sakarā arī tiek pieļauta veikta krāpšanās, daudz vairāk tiek runāts par viņa unikālo boksa stilu un nevis aizraušanos ar narkotikām, bet atgriešanos ringā un apreibinošo vielu nolikšanu tālākā plauktā. Fjūrijs savulaik bija atstājis boksu, tā arī nezaudējis nevienā cīņā, taču pēc pāris gadiem bija sakārtojis savu dzīvi tiktāl, lai atgrieztos ringā. To darot, viņš piekrita cīņai pret Deonteju Vailderu, tobrīdējo pasaules čempionu.
Vailders bija un joprojām ir izslavēts kā bokseris ar dzelzs dūri. Viņš gandrīz visas savas cīņas pabeidzis ar nokautu, un arī Fjūrijam pirmajā cīņā nācās izjust Vaildera spēku, nonākot pamatīgā nokdaunā 12. raundā. Fjūrijs piecēlās un pabeidza cīņu, kurā tika fiksēts neizšķirts. Sajūtot naudas garšu, promouteri kārtīgi pacentās, lai viņu otro cīņu izreklamētu vēl vairāk un būtu neliels pārtraukums starp cīņām, taču ringā sagaidītais cerībām īsti neatbilda – Fjūrijs dominēja un nokautēja pretinieku.
Vailders ar juristu palīdzību piespieda Fjūriju aizvadīt arī trešo cīņu, lai gan sportiski pastāvēja bažas par to, vai viņš var kaut ko izmainīt savā sniegumā, lai apdraudētu Fjūriju. Oktobra sākumā aizvadītajā cīņā Fjūrijs vēlreiz dominēja un, neskaitot ceturto raundu, kad divreiz nokļuva nokdaunā, par savu uzvaru tā īsti varēja nemaz nesatraukties. Vismaz objektīvi skatoties. Taču subjektīvi skatoties nezuda sajūta, ka ringā notiekošais ir boksa drāma, filma, kurā Vailders noskaņojas pasakanai un neticamai uzvarai ar pēdējiem spēkiem. Abi bokseri veica tādus sitienus, kas pabeigtu teju jebkuru citu cīņu, un Vailders jau kopš sestā raunda knapi turējās kājās, taču nepadevās un cīnījās vēl piecus raundus.
Fjūrijs un Vailders savā trešajā cīņā parūpējās par stāstu un tā atrisinājumu, un tā vien jau ir lieta, kas cīņu izceļ virs pārējām. Tāpat jāņem vērā, ka divu tik augsta līmeņa smagsvaru tikšanās jau pati par sevi ir neliels retums (kuru no Vaildera iepriekšējiem pretiniekiem vidējais boksa skatītājs var atcerēties bez minstināšanās?), bet tagad boksa līdzjutēji saņēma trīs tādas. Protams, šobrīd emocijas ir uz viļņa, visiem iespaidi ir svaigi, bet kā uz šo triloģiju skatīsies boksa vēsturē? Tai vajadzētu ieņemt savu vietu starp pārējiem lieliskajiem stāstiem šajā sporta veidā kā Ali-Freizers, Gati-Vords, Pakjao-Moraless un Barerra-Moraless.
Ali – Freizers
Muhameds Ali bija personība, kas stāvēja pāri savam laikam, un viņa leģenda joprojām turpinās gan nesalaužamā čempiona rakstura, gan unikālo boksa iemaņu dēļ. Šobrīd dzīvojam citā laikā, kurā grūti iztēloties, kas īsti boksā notika no 1971. līdz 1975. gadam, taču vienu var teikt droši – visas reklāmas par “vislielākajām cīņām” un “gadsimta notikumiem” boksā ir nepatiesas tieši Ali un Freizera cīņas dēļ.
Muhameds Ali pēc sava atteikuma pievienoties armijai zaudēja čempiona jostu, taču ne čempiona statusu cilvēku acīs, kamēr Džo Freizers 1971. gadā bija kļuvis par jauno pasaules čempionu. Abiem bija argumenti, lai sauktu sevi par īsto čempionu, un viņu savstarpējā cīņa tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem un globāli plašākajiem sporta notikumiem 20. gadsimtā. Ali tomēr ilgāku laiku bija bez cīņām, un Freizers izcīnīja uzvaru.
Tam sekoja “Super Fight II”, kurā uzvarēja Ali, un triloģijas noslēgums 1975. gadā, proti, “Thrilla in Manila”. Tas, ko abi bokseri sarīkoja ringā Filipīnās, bija patiešām neticams, un katram boksa līdzjutējam, kurš to vēl nav redzējis pilnībā, noteikti jācenšas atrast šīs cīņas ieraksts. Toreiz tika plānoti 15 raundi, un cīņa izvērtās pavisam brutāla. Freizers 14. raundā jau vairs īsti sev priekšā neko neredzēja, un Ali apbēra viņu ar sitieniem, taču nokautēt nespēja.
Pēc 14. raunda Freizera treneris, par spīti sava boksera protestam, izmeta ringā dvieli, uzskatot, ka Freizers ir pārāk ievainots. Ali uzvarēja, taču vēlāk atklājās, ka arī Ali ir bijis ļoti tuvu tam, lai padotos. “Freizers vienkārši padevās pirms to izdarīju es. Nedomāju, ka tobrīd biju spējīgs turpināt cīņu,” vēlāk Ali rakstīja savā biogrāfijā.
Moraless – Barrera
Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam Meksikas bokseri Marko Antonio Barrera un Eriks Moraless aizvadīja trīs savstarpējas cīņas, kurās nekādi promouteru triki un lielas izrādīšanās nebija vajadzīgas – visiem iesaistītajiem bija skaidrs, ka šie divi vīri ienīst viens otru un vēlas otram nodarīt sāpes. Emocijas sita augstu vilni, un viņu cīņas kļuva par boksa vēstures daļu. Vispirms diskutablu uzvaru pēc punktiem izcīnīja Moraless, pēc tam pie tiesnešu labvēlības tika Barrera, bet trešajā cīņā pārāks bija Barrera, pieliekot triloģijai punktu.
Moraless – Pakjao
Pēc zaudējuma Barreram Moraless tika pie iespējas cīnīties pret tobrīd vēl jauno Meniju Pakjao, kurš 2005. gadā tāpat tika uzskatīts par favorītu, taču – 12 raundu cīņā cieta negaidītu zaudējumu, jo Moraless ne tikai izturēja viņa uzbrukumus, bet arī kārtīgi deva pretim. Pakjao šo zaudējumu vēlāk izmantoja kā motivāciju, lai paplašinātu savu arsenālu un kļūtu par patiešām universālu bokseri, un viņam izdevās izcīnīt uzvaru revanšā. Pēc tam tika noorganizēts arī triloģijas noslēgums, kurā Pakjao jau dominēja, uzvarot trešajā raundā un piesakot sevi kā boksa superzvaigzni.
Gati – Vords
Arturo Gati un Mikijs Vords tikās trīs cīņās 2002. un 2003. gadā, kas tika salīdzinātas ar Rokija filmām. Pirmās cīņas devītajā raundā Gati gandrīz jau bija nokautēts, taču kaut kādā veidā atguvās un pārgāja uzbrukumā, liekot visiem klātesošajiem aizraut elpu. Gati pēc tam uzvarēja revanša cīņā, kamēr triloģijas izšķirošajā cīņā Vords bija ļoti tuvu uzvarai, kad Gati sestajā raundā izglāba gongs, taču turpinājumā Gati pārņēma iniciatīvu un uzvarēja. Viņu cīņas 2002. un 2003. gadā izdevuma “The Ring” vērtējumā tika nosauktas par labākajām pasaulē.
