Spilgtākās NBA “play-off” sērijas

Foto: TT

Pavasaris ir laiks, kad vairākas pasaules sporta līgas ir nonākušas izslēgšanas spēļu fāzē, kurā tad arī izšķiras čempiontitula liktenis, un arī Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) izslēgšanas spēles ir jau pēc mēneša, tāpēc atcerēsimies dažas no vēstures spilgtākajām izslēgšanas spēļu sērijām.

Maiami “Heat” – Sanantonio “Spurs” (2012./2013.gada sezona)

Šī finālsērija starp abām komandām visiem basketbola līdzjutējiem noteikti visspilgtāk palikusi prātā ar sērijas sesto spēli, kurā par spēles un arī visas sērijas varoni kļuva “Heat” snaiperis Rejs Alens, kurš ar tālmetienu ceturtās ceturtdaļas pēdējā sekundē izrāva neizšķirtu, bet papildlaikā mājinieki izrāva uzvaru ar 103:100, nodrošinot septīto spēli, kuru arī uzvarēja. Šis moments bija maģisks ar to, ka vien nieka 28 sekundes līdz spēles beigām viesi atradās samērā drošā attālumā ar 94:89 un snaiperim tālmetiens bija jāizpilda ļoti lielā steigā, riskējot arī pārkāpt tālmetiena līniju, tāpat interesanti, ka mirkli pirms tālmetiena organizatori jau bija redzami ar norobežojošajām lentēm rokās, gatavojoties titula pasniegšanas ceremonijai par godu Grega Popoviča trenētajai komandai. Lai arī septiņu spēļu sērijā nebija lieli izrāvieni, kurā notiek brīnumaina atspēlēšanās, tomēr tā izcēlās ar līdzīgu spēkošanos, kurās bija nepieciešami divi papildlaiki tieši abos pēdējos mačos. Protams, video operatoru galvenie mērķi šajā sērijā “Spurs” komandā bija Tims Dankans, Tonijs Pārkers un Manu Džinobili, bet skatuves gaismu viņiem diezgan bieži nozaga cits pamatpiecinieka spēlētājs Denijs Grīns, kurš bija neapturams no tālmetienu līnijas (realizēti 27 no 49 metieniem) un vienu brīdi pat bija kandidāts uz finālsērijas MVP apbalvojumu, ja Sanantonio izcīnītu titulu.

Indiānas “Pacers” – Ņujorkas “Knicks” (1994./1995.gada sezona)

Austrumu konferences pusfinālu sērija starp Redžija Millera “Pacers” un Patrika Jūinga “Knicks” arī izcēlās ar vienu vēsturisku momentu, kurā Indiānas snaiperis Millers pie pārpildītām “Madison Square Garden” tribīnēm pirmajā sērijas spēlē salādēja astoņus punktus nepilnās deviņās sekundēs, to paveicot spēles beigās, no sešu punktu deficīta izcīnot uzvaru ar 107:105, bez nepieciešamības pēc papildlaika. Sērijas turpinājumā Indiāna spēja uzvarēt savās mājās un izvirzīties sērijā vadībā pat ar 3-1, taču atbildes uzvaras Ņujorkā un Indiānā ar Patrika Jūinga (vidēji 19,3 punkti, 8,9 atlēkušās bumbas) spēku zem groziem izcīnīja “Knicks”. Tiesa, septītajā spēlē leģendārajā arēnā Millers ar 29 punktiem (kārtējo reizi karjerā) apklusināja “Knicks” fanus, kamēr Jūings pašā mača izskaņā pie divu punktu deficīta visai netraucēts aizmeta garām metienu no groza apakšas, tādējādi atkal Ņujorkas fani piedzīvoja vilšanos, kamēr Millers nostiprināja savu iesauku “Knicks slepkava” (no angļu val. “Knick killer”), tiesa, arī viņš līdz titulam tā arī nekad neaizsniedzās.

Goldensteitas “Warriors” – Dalasas “Mavericks” (2006./2007.gada sezona)

Šī ir viena no sērijām, kura visspilgtāk palikusi atmiņā arī latviešu faniem, jo tieši “Warriors” komandas pamatcentra spēlētājs bija latvietis Andris Biedriņš. Goldensteitas klubs regulārās sezonas noslēgumā bija veicis iespaidīgu finiša spurtu (16 uzvaras – 21 spēlē), ar ko pietika, lai ielēktu pēdējā play-off vilciena vagonā, taču pirmajā kārtā uzreiz jau sagaidīja sezonas MVP Dirks Novickis un Dalasas “Mavericks”. Dona Nelsona vadītie vīri, ieskaitot mūsu tautieti, bija tendēti spēlēt “skrien un met” (no angļu val. “run and gun”) stilā jeb uz emocijām balstīts uzbrukums ar daudz metieniem, kamēr pretējā nometnē uzbrukums bija daudz sistemātiskāks, to visbiežāk noslēdzot slaidajam vācietim Novickim. Taču iespaidīgais fanu atbalsts arēnā un ārpus tās ar saukļiem “mēs ticam” (no angļu val. “we believe”) spārnoja kareivjus, un viņi kļuva par pirmajiem, kuriem izdevies kā astotās vietas īpašniekiem pārspēt pirmās vietas komandu (sērijā uzvara ar 4-2).

Ja kāds vēl netic, ka skatītāji tribīnēs ir kā laukuma sestais spēlētājs, tad atliek vien noskatīties kādu no “Warriors” tās sērijas mājas spēlēm un uzreiz top skaidrs, ka dzeltenā krāsā iekrāsotais Ouklendas kluba fanu pūlis tobrīd, svinot katru veiksmīgo epizodi, psiholoģiski salauza pretinieku, un treneris Nelsons, kurš iepriekš vairākus gadus strādāja tieši Dalasā un nevarēja vienoties par sadarbības turpinājumu, būdams neapmierināts ar piedāvāto algu, “Mavericks” īpašniekam Markam Kjūbanam šajā sērijā pierādīja savu pārākumu. Andris Biedriņš šajā sērijā vidēji guva 6,7 punktus un izcīnīja 5,2 atlēkušās bumbas. 

Goldensteitas “Warriors” – Klīvlendas “Cavaliers” (2015./2016.gada sezona)

Daudzuprāt, vislabākā finālsērija NBA vēsturē, jo tieši šeit viss norisinājās kā vislabākajās Holivudas filmās, proti, līgas superzvaigzne Lebrons Džeimss bija atgriezies savās mājās ar solījumu atvest titulu uz Klīvlendu, bet pretī viņam stājās aktuālie čempioni ar citu superzvaigzni Stefanu Kariju, kurš ar komandu bija pārspējis pat Čikāgas “Bulls” regulārās sezonas visu laiku labāko uzvaru/zaudējumu rekordu ar bilanci 73-9. Sērija iesākās ar divām ļoti pārliecinošām “Warriors” uzvarām (104:89 un 110:77) pat par spīti tam, ka pirmajā spēlē tās komandas līderi Karijs un Klejs Tompsons kopā guva vien 20 (!) punktus.

Mazu ceŗības stariņu trešajā spēlē ar 32 punktiem iedeva Lebrons Džeimss un ar uzvaru palīdzēja samazināt deficītu līdz 1-2, bet nopietnu soli pretī titulam, iemetot 7 no 13 tālmetieniem, ceturtajā spēlē panāca Karijs, izvirzot viesus sērijā vadībā ar 3-1. Lieki teikt, ka neviena komanda līdz šim finālos nebija atspēlējusies no 1-3, bet Klīvlendai tas izdevās, uzvarot nākošajās trīs spēlēs. Un kā lai neatcerās septītās spēles pēdējo minūšu fantastisko Džeimsa bloķēto metienu pret Andrē Igudalu un Kairija Īrvinga karjeras svarīgāko tālmetienu vien 53 sekundes līdz pamatlaika beigām, tobrīd panākot trīs punktu pārsvaru (92:89), kas deva vajadzīgo izrāvienu uzvarai un pirmajam titulam “Cavaliers” vēsturē.

Čikāgas “Bulls” – Indiānas “Pacers” (1997./1998.gada sezona)

Protams, kas tas par sarakstu bez visu laiku labākā basketbola spēlētāja Maikla Džordana un viņa pārstāvēto Čikāgas komandu, kura ceļā uz savu trešo titulu pēc kārtas septiņu spēļu sērijā Austrumu konferences finālā pārsteidzoši smagā cīņā pārspēja jau iepriekš pieminētā Redžija Millera “Pacers”. Leģendārā trenera Fila Džeksona vadītie “Bulls” basketbolisti savās mājās uzvarēja pirmās divas spēles, bet Indiānā kārtējos pēdējo sekunžu varoņdarbus demonstrēja Millers, kurš trešajā spēlē viens pats iemeta 13 punktus pēdējās četrās minūtēs, bet ceturtajā mačā iemeta pēdējo sekunžu tālmetienu, skrējienā pagrūžot malā pašu Džordanu, no kura Milleram nebija bail arī visas sērijas garumā. Tālāk jau komandas apmainījās ar uzvarām savos laukumos, un septītajā spēlē Čikāgā Džordans (28 punkti, 8 piespēles, 9 atlēkušās bumbas) ar horvāta Tonija Kukoča (21 punkts) un Skotija Pipena (17 punkti, 12 atlēkušās bumbas) palīdzību tomēr ceturtajā ceturtdaļā panāca savu un svinēja uzvaru ar 88:83, bet sērijā ar 4-3. Tiesa, Lerija Bērda vadītie vīri paši varēja kost sev pirkstos, jo kopumā spēlē aizmeta garām 14 (!) soda metienus (23 no 37), un pusi jeb septiņus (realizēti 3 no 10) netrāpīja komandas spēka uzbrucējs Deils Deiviss.