NBA individuālo balvu īpašnieki

Aizvadītajā nedēļā Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) tika pasniegts prestižākais individuālais sezonas apbalvojums – MVP jeb atzinība līgas vērtīgākajam spēlētājam, kuru otro gadu pēc kārtas izcīnīja Denveras “Nuggets” basketbolists Nikola Jokičs. Atskatīsimies uz vēl citu balvu ieguvējiem un viņu konkurentiem.



MVP – Nikola Jokičs (Denveras “Nuggets”)

Serbu centra spēlētājs, kurš līgā ienāca 2014.gada NBA draftā ar 41.kārtas numuru (viszemāk draftētais MVP spēlētājs NBA vēsturē), šosezon bija savas komandas neapšaubāms līderis un galvenais pretinieku aizsardzības mērķis. Viņš regulāro sezonu noslēdza ar iespaidīgiem statistikas rādītājiem – vidēji spēlē gūtu 27.1 punktu, izcīnītām 13.8 atlēkušajām bumbām, kā arī ar 7.9 rezultatīvām piespēlēm un palīdzēja Denverai kvalificēties izslēgšanas spēlēm kā sestajai labākajai komandai Rietumos. Lai arī sestā vieta konferencē neizklausās pēc fantastiska sasnieguma, taču, ja paskatāmies uz papīra komandas sastāvu, tad Jokičam lielu palīgu, ar ko doties kaujā Rietumu konferencē, īsti nebija, jo abi līderi – Džamals Marejs (izlaida visu sezonu) un Maikls Porters juniors (nospēlēja deviņas spēles) ārstēja savas nopietnās traumas.

Par džokeru dēvētais serbs kļuvis tikai par 13.spēlētāju vēsturē, kuram izdevies iegūt MVP titulu divus gadus pēc kārtas (iepriekšējā gadā 26.4 p., 10.8 atl.b., 8.3 piespēles). Tāpat kā pagājušajā sezonā, arī šosezon Jokičam uz pēdām šajā kategorijā mina divi neamerikāņi – Filadelfijas “76ers” kamerūniešu (šobrīd kārto Francijas pilsonību) centrs Džoels Embīds (30.6p., 11.7 atl.b.) un grieķu frīks Milvokī “Bucks” komandā – Jannis Adetokunbo (29.9 p., 11.6 atl.b.). MVP uzvarētājs kā arī citi uzvarētāji individuālajās kategorijās tiek noskaidroti pasaules 100 NBA apskatnieku vērtējumā, un interesanti, ka labāko pieciniekā iekļuva tikai viens amerikānis – Fīniksas “Suns” aizsargs Devons Bukers (26.8 p., 4.8 piespēles).


Labākais aizsardzības spēlētājs – Markuss Smārts (Bostonas “Celtics”)

Bostonas “Celtics” regulāro sezonu austrumos noslēdza otrajā vietā, un liels nopelns tajā ir komandas aizsardzībai (ielaisti 104.5 punkti vidēji spēlē), kuras galvenais kapteinis ir Smārts (12.1 p., 3.8 atl.b. 5.9 piespēles). Pēc NBA standartiem augumā nelielais aizsargs (1.93m) parasti tiek novirzīts uz pretinieku līderu ierobežošanu un ir sevi pierādījis vairākās aizsardzības kategorijās, piemēram, pārtvēris ik spēlē 1.68 pretinieku piespēles, 75 epizodēs izglābis komandu no zaudētas bumbas, kā arī uzstādījis savu rekordu aizsardzības atlēkušajās bumbās (3.2). Arī iepriekš savā karjerā Smārts ir slavēts par savu spēli aizsardzībā, divreiz iekļūstot visas līgas labāko aizsardzības spēlētāju pieciniekā. Smārta apbalvošana šajā kategorijā ir kaut kas nebijis pozīciju kontekstā, jo pēdējo reizi, kad šāds gods ticis aizsargam, bija tālajā 1996.gadā – par labāko aizsardzības spēlētāju toreiz tika izvēlēts Sietlas “SuperSonics” līderis Gerijs Peitons (2.9 pārtvertas piespēles).

Pēdējās desmitgadēs šis apbalvojums klasiski ir bijis vairāk garā gala spēlētāju apbalvojums (Rūdijs Gobērs – 3 reizes, Dvaits Hovards – 3 reizes, Joakims Noā, Marks Gazols, Jannis Adetokumbo u.c.). Uz šo netaisnību norādīja arī viens no balvas kandidātiem – Fīniksas “Suns” aizsargs Maikls Bridžess, kurš savās intervijās ir minējis, ka mūsdienās cilvēki ir pārāk ieciklējušies uz bloķēto metienu statistiku un aizsardzībā savāktajām bumbām soda laukumā nevis uz to, kā līgas zvaigznes tiek apturētas, spēlējot aizsardzībā viens pret vienu perimetrā, kur mūsdienās ir tik sarežģīti bez noteikumu pārkāpuma traucēt līgas zvaigzņu metienus no distances. Vēl bez Bridžesa starp kandidātiem bija Jūtas “Jazz” centrs Rūdijs Gobērs, Bems Adebajo (Maiami “Heat”) un Džarens Džeksons juniors no Memfisas “Grizzlies”.


Labākais pirmgadnieks – Skotijs Bārnss (Toronto “Raptors”)

Ja paskatītos prognozes par šīs balvas ieguvēju pēc 2021.gada drafta, tad ar 4.numuru draftēto Bārnsu mēs, visticamāk, neatrastu pat tuvumā šai balvai, jo šim spēlētājam prognozēja grūtāku iejušanos NBA vidē – īpaši redzot viņa problēmas ar metieniem no distances un soda metieniem (koledžā precīzi izpildīti nedaudz virs 50%), taču Toronto “Raptors” vadība pierādīja, ka ir izvilkusi pareizo lozi, draftējot 20 gadus veco amerikāni. Viņš sezonas laikā divus mēnešus jau tika atzīts par labāko pirmgadnieku un kopumā sezonā guva vidēji 15.3 p., izcīnot 7.5 atl.b. un pamanoties atdot 3.5 piespēles. Uzbrucējs starta sākumsastāvā uzsāka visas aizvadītās 74 regulārā turnīra spēles un uzstādīja “Raptors” visu laiku pirmgadnieku rekordu, izcīnot 195 atlēkušās bumbas uzbrukumā.

Tiesa, Bārnss tikai par mata tiesu (19 punkti, kas ir visu laiku mazākā starpība kopš ir ieviesta šāda balsošanas sistēma) šajā kategorijā apsteidza Evanu Mobliju (15 p., 8.3 atl.b.), kurš bija centrālais varonis no regulārās sezonas Klīvlendas “Cavaliers” veiksmes stāsta. Drafta pirmais numurs – Detroitas “Pistons” saspēles vadītājs Keids Kaninghems ar 17.4 punktiem un nepilnām 4 kļūdām vidēji spēlē noslēdz labāko pirmgadnieku trijnieku.


Progresējušākais spēlētājs – Dža Morants (Memfisas “Grizzlies”)

Ja pirmās divas sezonas šo spēlētāju vairāk vērojām kā efektīgu epizožu autoru, dankojot gandrīz pāri jebkuram spēlētājam, kad vien ir tāda iespēja, tad šosezon Morants parūpējās par to, lai viņu, pirmkārt, uztvertu par komandas līderi un tikai pēc tam par atlētiskāko spēlētāju līgā. Kā komandas līdera progress savijās ar komandas augšupeju rezultātos ir redzams ar neapbruņotu aci, jo “Grizzlies” sezonu noslēdza ar troksni, ierindojoties otrajā vietā rietumos ar 56 uzvarām, apsteidzot pat tādu smagsvaru kā Goldensteitas “Warriors”, kamēr Morants no 19.1 punktu vidēji mačā 2020.-2021. sezonā šogad guva 27.4 punktus un atdeva 6.7 piespēles.

Īpaši iespaidīgas spēles Morants aizvadīja februārī, kad divās spēlēs pēc kārtas laboja savus punktu rekordus – pret Čikāgas “Bulls” sasniedzot 46 punktus, bet divus vakarus vēlāk Sanantonio “Spurs” grozā saberot 52 punktus. “Spurs” komandā spēlēja arī otrs pretendents uz šo balvu – saspēles vadītājs Dejonte Murejs, kura statistikas rādītāju uzlabojumi bija pat vēl iespaidīgāki (no 15.7 p. uz 21.1.p., 5.4 piespēles uz 9.2 piespēlēm, u.c.), bet acīmredzot Memfisas iespaidīgais sniegums palīdzēja arī Morantam šīs balvas izcīnīšanā.


Labākais sestais spēlētājs – Tailers Hirro (Maiami “Heat”)

Par Maiami “Heat” snaiperi spilgti atceramies no 2020.gada sezonas, kuras izslēgšanas spēlēs burbulī gan komanda, gan pats spēlētājs, kurš tobrīd bija vien pirmgadnieks, nodemonstrēja augstāko līmeni, tikai finālsērijā piekāpjoties Losandželosas “Lakers”. Pēc klusāka iepriekšējā gada spēlētājs atgriezās jaunā līmenī šajā sezonā, turpinot rezervista (no 65 spēlēm – 10 sācis sākumsastāvā) funkcijas, palīdzot komandai uzbrukumā (20.7 gūti punkti), realizējot tālmetienus ar ļoti atzīstamo 39.9% precizitāti un uzbrūkot grozam arī no citām pozīcijām. Tāpat spēlētājs parādīja savu vispusību, izcīnot 5 atlēkušās bumbas un atdodot 4 rezultatīvas piespēles ik spēlē. Hirro bija pārliecinošs favorīts uz šo apbalvojumu, uz ko norāda 96 (no 100) apskatnieku iedotās pirmās vietas, kamēr Klīvlendas “Cavaliers” veterānam Kevinam Lovam (13.6 p., 7.2. atl. b.) tika trīs balsis, bet atlikusī Fīniksas uzbrucējam Kemam Džonsonam (12.5 p., 4.1 atl.b.).


Labākais treneris – Montijs Viljamss (Fīniksas “Suns”)

Labākā trenera kategorijā izšķiroša loma parasti ir bijusi komandas uzvaru/zaudējumu bilancei, un Fīniksas “Suns” gadījumā 64 uzvaras 82 spēlēs ir labākais rezultāts komandas vēsturē, kas bija labs arguments, lai Viljamss savā trešajā sezonā pie komandas stūres iegūtu šo apbalvojumu. Komandai sezona izdevās jau no paša sākuma, kad no 30.oktobra līdz 2.decembrim tā uzstādīja 18 uzvarētu spēļu sēriju, kas arī ir “Suns” visu laiku rekords. Jāatgādina, ka Viljamss jau pagājušajā sezonā atradās soli no šīs balvas, kad Fīniksa ar bilanci 51-21 aizkļuva līdz NBA finālam, bet šogad viņa vienīgais nopietnais konkurents bija pārsteidzošās Memfisas “Grizzlies” diriģents Teilors Dženkins, kurš savu komandu vada arī trešo sezonu.