Viela pārdomām – Latvijas hokeja izlases pieticīgais sniegums pret Poliju
9 min
Foto: LHF
Gatavošanos Pasaules čempionātam uzsākusi Latvijas hokeja izlase, kas 6. un 7. aprīlī aizvadīja pārbaudes spēles pret Polijas valstsvienību. Pirmajā mačā latvieši piekāpās ar 3:5, bet otrajā duelī prata revanšēties, pieveicot pretiniekus ar 2:0. Tomēr pēc divām aizvadītajām spēlēm ir plaša viela pārdomām. Kādēļ Latvijas hokeja izlase, gandrīz mēnesi pirms mājas čempionāta, darbojās tik bezzobaini?
Cīņasspara trūkums, haoss laukumā un likumsakarīgs zaudējums
6. aprīlī Daugavas sporta halles ledus laukumā pirmo atrādīšanos veica Latvijas hokeja izlase, kas spēkojās ar pirmās divīzijas pārstāvi Poliju. Mačs rezultāts un pašmāju hokejistu parādītais sniegums nepriecināja. Latvijas valstsvienība laukumā demonstrēja stipri pieticīgu sniegumu, atzīstot pretinieku pārākumu ar 3:5. Mūsu izlases rindās ar rezultatīviem metieniem atzīmējās Oskars Lapinskis, Jānis Jaks un Rihards Melnalksnis.
Mačā ar Poliju valstsvienības treneris Harijs Vītoliņš bija pulcējis eksperimentālu sastāvu – vienlaikus laukumā laižot gan jaunos, gan pieredzējušos hokejistus. Piemēram, valstsvienības vārtu drošība tika uzticēta 18 gadus jaunajam HK “Rīga” spēlētājam Akselam Ozolam, savukārt uzbrukumā darbojās tādi talantīgi vīri kā Kaspars Daugaviņš, Miks Indrašis un Mārtiņš Dzierkals. Hokeja līdzjutējiem saturīgs un acij tīkams hokejs netika nodemonstrēts, piedzīvojot likumsakarīgu zaudējumu. Protams, kvēlākie izlases fani steigs apelēt, ka šāds sastāvs Pasaules čempionātā nespēlēs un izlase tikko sākusi spēlēt kopā, taču blāvais sniegums liek uzdot jautājumus.
Pie televizora ekrāna līdzjutējs pat ar neapbruņotu aci spēja konstatēt, ka hokejistiem trūka degsme laukumā, vairākos mača nogriežņos mūsu spēlētāju izpildījumā valdīja haoss un savstarpējās sapratnes trūkums. Divcīņās tika zaudēts un pretinieku uzbrucēji – “nogulēti”, kas maksāja ar pieciem zaudētiem vārtiem.
Lai gan Latvijas izlase spēlēja nomināli ar tās trešo, ceturto sastāvu, tomēr pirmās divīzijas komandas būtu jāprot pieveikt. Turklāt nobāl arguments, ka Polijas izlase vairāk ir trenējusies kopā. Pretinieki savu treniņnometni sāka tikai vienu dienu ātrāk, nekā latvieši (2. aprīlī), un arī poļiem iztrūka vairāki vadošie hokejisti, kuri nesen cīnījās vietējās līgas finālsērijā.
Latvieši revanšējas poļiem, bet sniegums neiepriecina
Otrajā mačā sekoja vairākas izmaiņas. Harijs Vītoliņš vārtos lika Latvijas čempionu Ēriku Vītolu, tikmēr aizsardzībā Ralfs Freibergs, Roberts Mamčics un Artūrs Andžāns nomainīja Kristoferu Binduli, Kristapu Zīli un Jāni Jaku. Savukārt uzbrukumā Dans Ločmelis un Ronalds Ķēniņš deva atpūtu Mikam Indrašim un Kasparam Daugaviņam.
Latvieši prata izcīnīt panākumu ar 2:0, pretinieku vārtsargu pārspējot Danam Ločmelim un Mārtiņam Dzierkalam. Lai gan Latvijas hokeja valstsvienība izskatījās pārliecinošāk kā dienu iepriekš, tomēr arī poļiem bija vairākas teicamas vārtu gūšanas izdevības. Sacīt, ka pretinieki tika apspēlēti viegli, būtu nepareizs fakts.
Otrajā duelī ar Poliju iepriecināja, ka vārtus neskartus saglabāja Ēriks Vītols, bet ar rezultatīvu metienu atzīmējās perspektīvais Dans Ločmelis.
Pāragra panika vai pamatotas bažas?
Jau gandrīz pēc mēneša (12. maijā) Rīgā un Tamperē sāksies Pasaules čempionāts hokejā. Līdz svarīgajam notikumam, Latvijas izlasei plānots aizvadīt vēl piecas pārbaudes spēles. 22. un 23. aprīlī latvieši izbraukumā spēkosies ar Lielbritāniju, savukārt 28. un 29. aprīlī savā laukumā cīnīsies ar Šveices valstsvienību. Tikmēr pārbaudes spēļu cikls tiks noslēgts 4. maijā, viesos tiekoties ar Dānijas izlasi.
Mēneša laikā Harijam Vītoliņam, kuram komandtiltiņā šogad palīdzēs tādi zinoši speciālisti kā Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits, būs jāspēj uzbūvēt konkurētspējīgu sastāvu. Līdzjutēji būs prasīgi – arī gaidāmajās pārbaudes spēlēs tiks gaidīta pozitīva izaugsme un Pasaules čempionātā, pilno “Arēnas Rīga” tribīņu priekšā, latviešu hokejistiem būs “jāgrauž” ledus. Neapšaubāmi, ka arī Dārziņš, Irbe, Ābols un Nummelins ar savu klātbūtni un izpratni par hokeju, spēs palīdzēt un iedvesmot mūsu valstsvienības spēlētājus.
Skaidrs, ka celt paniku pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm nebūtu prāta darbs, tomēr dažas negatīvas tendences jau šobrīd ir iezīmējušās. Izlases rīcībā ir gandrīz divas nedēļas, lai mērķtiecīgi strādātu un pārgrupētos, parādot saturīgāku sniegumu dueļos ar Lielbritāniju.
Vai Pasaules čempionātā redzēsim Latvijas izlasi spēcīgākajā sastāvā?
Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm ardievas valstsvienībai teica ilggadējais kapteinis Kaspars Daugaviņš, tomēr šajā pavasarī hokejists lēma atgriezties izlases ierindā. Tāpat akceptu izlases pārstāvēšanai devuši tādi talantīgi hokejisti kā Zemgus Girgensons, Artūrs Šilovs, Roberts Bukarts, Rodrigo Ābols, Kārlis Čukste, Jānis Jaks, Ronalds Ķēniņš un virkne citu.
Neapšaubāmi, ka noteicošais faktors labākā sastāva komplektācijai, būs mājas sienas. Tikai trešo reizi vēsturē Latvija uzņems Pasaules čempionātu. 2006. gadā un 2021. gadā latviešiem savu skatītāju priekšā nesekmējās, attiecīgi turnīrus noslēdzot 10. un 11. vietā. Mūsu izlases hokejisti centīsies reabilitēties un šoreiz iekļūt labāko astotniekā, tomēr tam būs nepieciešami meistarīgākie spēki, jo hokeja līmenis arī pretiniekiem ir audzis.
Šaubu ēna ir par vairākiem Ziemeļamerikā spēlējošiem hokejistiem – Teodoru Bļugeru, Rūdolfu Balceru, Zemgu Girgensonu, Artūru Šilovu, Kristiānu Rubīnu, Elvi Merzļikinu, Eduardu Tralmaku un Raivi Ansonu. Neapšaubāmi, ka visi minētie spēlētāji lieti noderētu valstsvienībai, taču vislielākie jautājumi ir par trim spēlētājiem – Bļugeru, Balceru un Merzļikinu. Pie nosacījuma, ja Girgensona, Šilova, Rubīna, Tralmaka un Ansona klubi savas sezonas NHL un AHL noslēgs, spēlētāji steigs izlasei palīgā. Girgensons Pasaules čempionātā valstsvienību nav pārstāvējis kopš 2017. gada, savukārt Šilovs un Rubīns pērn palīdzēja izlasei svarīgajās meistarsacīkstēs. Tikmēr Tralmakam un Ansonam potenciāli būs iespēja debitēt Pasaules čempionātā.
Bļugera pārstāvētā Lasvegasas “Golden Knights” ir Rietumu konferences līdervienība, kas nozīmē, ka uzbrucēju Pasaules čempionātā, visticamāk, neredzēsim. Tikmēr Balcers sekmīgi darbojas Tampabejas “Lightning” fārmklubā Sirakjūzas “Crunch”, taču pastāv iespēja, ka “Lightning” iekļaus latvieti savā sastāvā, potenciāli aizstājot kādu savainoto spēlētāju. Savukārt Merzļikins šajā sezonā cīnījies ar dažādām traumām, turklāt pašam hokejistam, individuāli, nav izdevies parādīt to labāko sniegumu.
Mājas sienas un lieliskais atbalsts tribīnēs
Latvijas hokeja izlases fani tiek dēvēti par vieniem no labākajiem visā pasaulē. Arī šis statuss būs jāpierāda, kvēli atbalstot mūsu hokejistus “Arēnā Rīga”. Turnīra atklāšanās mačā, 12. maijā, Latvija tiksies par pašreizējo vicečempioni Kanādu. 13. maijā Latvijas valstsvienība cīnīsies ar Slovākiju, bet 15. maijā latvieši centīsies atņemt punktus Čehijai. 17. maijā Latvijas hokejisti spēkosies ar Norvēģiju, 19. maijā cīnīsies ar Slovēniju. 20. maijā latviešiem paredzēta spēle ar Kazahstānu, bet grupu turnīrs tiks noslēgts 23. maijā, Latvijai spēkojoties ar Šveices izlasi. Mūsu izlase Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā nav spēlējusi kopš 2018. gada.
Visticamāk, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā septiņās spēlē būs jāiekrāj 12 vai 13 punkti. 2018. gadā Dānijā mūsu hokejisti iekrāja 13 punktus, izcīnot ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu. Bet pērn Latvijas izlase izcīnīja vien astoņus punktus, kamēr 13 punkti būtu devuši vietu labāko astotniekā. Savukārt 2021. gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā, mūsu izlase iekrāja deviņus punktus, bet izslēgšanās spēļu turnīram būtu pieticis ar 11 punktiem.
Atliek cerēt, ka Latvijas izlase ne tikai būs spēcīgākajā sastāvā, bet arī spēs demonstrēt hokeju, kas nes rezultātu.
